Janvārī apgādā "Mansards" klajā nākusi Olgas Pētersones grāmata "Casta diva", kurā uz dažādiem ar mākslu un dzīvi saistītiem jautājumiem atbild Latvijas operas dīvas - Inese Galante, Sonora Vaice, Inga Kalna, Elīna Garanča, Kristīne Opolais, Marina Rebeka un Liene Kinča.
"Delfi Kultūra" ar apgāda "Mansards" atļauju piedāvās trīs ieskatus - katrā no tiem tiks publicētas visu operdziedātāju atbildes uz vienu jautājumu.
Šoreiz operas dīvu atbildes uz jautājumu "Vai tev būtu patīkami, ja tevi nodēvētu par seksa simbolu?".
Inese Galante norāda, ka viņai tas nebūtu nepatīkami vai apkaunojuši. "Pat otrādi. Pretējā gadījumā būtu "jāsēžas uz diētas"," viņa stāsta.
Savukārt Sonora Vaice uzsver, ka ar šo lietu jābūt ļoti uzmanīgam. "Ne vienmēr tas var nākt par labu. Protams, ar to var nopelnīt daudz naudas, taču tad tevi sāk izmantot uz pilnu klapi un tu vairs galīgi nepiederi pats sev!
Tas var iznīcināt visu to patieso, ko dari, un tad zem tās maskas neviens vairs nesadzirdēs to, ko tu patiesi centies pateikt," norāda Vaice.
Inga Kalna teic lakoniski: "Pasarg', Dievs! Kāpēc?".
Bet Elīna Garanča atzīst, ka nav par šo jautājumu domājusi un, ka viņai tas pašlaik ir mazsvarīgi.
Kristīne Opolais atzīst, ka viņu tā neviens nekad nav nodēvējis. "Bet tiem, kurus tā dēvē, nedod Dievs, noticēt! Taču vispār - lai sauc, kā grib, galvenais, lai uzvārdu neaizmirstu!".
Marina Rebeka stāsta: "Nē, nebūtu patīkami, jo tas aizēnotu pārējās manas īpašības, kas man liekas svarīgākas. Ja mēs esam augstās mākslas pārstāvji, tad mūsos ir jāstrāvo augstākām enerģijām.
Visu nekrietno cilvēki saņem no televizoru ekrāniem, no žurnālu vākiem. Es saprotu, ka tādā veidā tiek pasvītrota mūsu atbilstība laikam un pūļa prasībām.
Tas nozīmē, ka tu vari apburt pat muļķi, kurš skatās tikai uz ārieni. Bet manī vēl mājo cerības stariņš: ja apbur āriene, tad varbūt apburs arī iekšējā pasaule?
Un aiz ārienes cilvēki pamanīs kaut ko lielāku, kas saistīts ar dvēseli un garu, ar gribasspēku, ar izglītotību, ar skaistumu un eleganci? Man būtu patīkami, ja mani nodēvētu nevis par seksa simbplu, bet par elegances vai izsmalcinātības simbolu," atklāj Rebeka.
Liene Kinča norāda, ka viņai nodēvēšana par seksa simbolu neglaimotu. "Seksa simbolu meklē skatītāji, kuru dvēseles ir tālu no mūzikas un kuriem, visticamāk, ir švaki ar intelektu. Baby, I love you - tas nav mūsu stāsts, ko stāstām cilvēkiem. Opera ir augstāka matērija. Protams, pastāv estētiskais moments - dziedātājs forši izskatās un visiem patīk. Bet ar to ir par maz.
Operdziedātājam piemīt iekšējs jutekliskums, kas valdzina. Erotiku viņš pauž caur mūziku, caur balsi. Ja dziedātājs meklē atbildi tikai caur vizuālo, tas nozīmē, ka viņš nespēj sevi simtprocentīgi izpaust caur balsi. Ja tu klausies dziedātāja balsī, nezinot, kā viņš izskatās, tā tevi valdzina tāpat. Tie ir balss fluīdi. Šo dziļo erotismu es dzirdu, piemēram, Sergeja Larina balsī," atklāj Kinča.