Zelta Mikrofona balvas par mūža ieguldījumu - Sproģim un Peteram  (3)

Balvas pārstāvji stāsta: "Opervaroņi, kamermūzika, paša sacerētas dziesmas – reti kurš no Latvijas dziedoņiem bijis ar tik plašu darbības amplitūdu kā izcilais tenors Jānis Sproģis.

Viņš piedzīvojis gan izsūtījumu Sibīrijā, gan ovācijas pasaulslavenās koncertzālēs, un simtos mērāms Jāņa Sproģa allaž nevainojamo ieskaņojumu klāsts, kurā ir kamermūzika un operu ārijas, kā arī estrādes dziesmas."

Dziedātājs Jānis Sproģis dzimis 1944. gada 14. oktobrī, ar visu ģimeni tika izsūtīts, pēc atgriešanās Latvijā mūzikas skolā iemācījās spēlēt oboju, apguva ģitārspēli, kļuva par solistu Kuldīgas kultūras nama estrādes ansamblī un sāka komponēt.

Vokālo mākslu Sproģis apguvis Liepājas mūzikas vidusskolā un Latvijas mūzikas akadēmijā, sekoja pedagoģiskais darbs Ventspilī un solista gaitas uz Nacionālās operas skatuves. Tur spoži atveidotas galvenās liriskā tenora lomas operās "Zelta zirgs", "Traviata", "Jevgeņijs Oņegins" un daudzās citās.

Sproģa daiļskanīgais balss tembrs un profesionālisms bijis neatsverami lielo formu skaņdarbu iestudējumos, kamermūzikas un garīgās mūzikas programmās, kas ar ovācijām sveiktas tālu aiz Latvijas robežām. Savu cilvēcisko un radošo drosmi dziedātājs apliecināja arī Lielvārda tēlā rokoperā "Lāčplēsis", uzsver balvas pārstāvji.

Pēdējos gadu desmitos Jāņa Sproģa balss iemūžināta visdažādākā žanra ierakstos no Emīla Dārziņa solodziesmām līdz paša sacerējumiem: vairāki šī daudzpusīgā dziedoņa albumi dažādās nominācijās tikuši izvirzīti Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai.

Zelta burtiem latviešu mūzikas vēsturē rakstāms arī dzejnieka Jāņa Petera vārds, kurš vārdus devis vairāk nekā 1000 dziesmām. To vidū teātra un kinomūzika, kora dziesmas, tās skan kā Dziesmusvētkos, tā pie svinību galda, tiek atskaņotas koncertos un ir iemūžinātas neskaitāmos ierakstu albumos, stāsta balvas pārstāvji.

1939. gada 30. jūnijā Priekulē dzimušais Jānis Peters jau bērnībā zinājis, ka būs rakstnieks, taču dzīve viņa aizveda uz Liepājas teātri, kur topošais dzejnieks no sirds iemīlēja mūziku.

No skatuves strādnieka uzkalpojies par režisora palīgu, jauneklis kļuva par vietējo laikrakstu korespondentu, un 1961. gadā publicēts Petera pirmais dzejolis "Kaist pīlādzis sniegā".

Jauno censoni atzinīgi novērtēja kolēģi kā Liepājā, tā drīz vien arī galvaspilsētā Rīgā, laikrakstu un žurnālu redakcijās. Sekoja atbildīgi amati Rakstnieku savienībā un aktīvs sabiedriskais darbs, 90. gados Jānis Peters kļuva par Latvijas vēstnieku Krievijā.

Jau 1971. gadā sākās Jāņa Petera sadarbība un draudzība ar komponistu Raimondu Paulu. Šo gadu desmitu laikā kopā radītas simtiem dziesmu, mūzikli "Māsa Kerija", "Nāc pie puikām", mūzika daudzām teātra izrādēm.

Petera spēkos bijis arī Ulda Stabulnieka, Mārtiņa Brauna, Zigmara Liepiņa, Ivara Vīgnera un daudzu citu skaņražu melodijas padarīt tautā iemīļotas un nemirstīgas. Ar mūzikas starpniecību dzejnieks Jānis Peters savos dzejoļos jau 50 gadu garumā ieraksta latviešu tautas likteņus un ikviena cilvēka ilgas un alkas pēc sapratnes un mīlestības, savu viedokli pauž balvas pārstāvji.

Balva par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā tiks pasniegta Mūzikas ierakstu gada balvas Zelta Mikrofons koncertceremonijā, 24. februārī.