6. martā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris savus klausītājus vedīs ceļojumā uz Ameriku, iepazīstinot ar Leonardu Bernsteinu, Čārlzu Aivsu un Āronu Koplendu. Ceļojuma galvenais gids būs igauņu diriģents Risto Josts, bet par Platona mīlestības dzīrēm Bernsteina "Serenādē" rūpēsies solists Sandis Šteinbergs, kurš ir viens no Latvijas talantīgākajiem un muzikāli apdāvinātākajiem vijolniekiem ar plašu starptautisku pieredzi. Lai ceļojumā uz Ameriku nebūtu jādodas kopā ar svešinieku, piedāvājam ar Sandi Šteinbergu iepazīties tuvāk.
Tavā radošajā biogrāfijā lasāmi atzītu orķestru nosaukumi - LNSO, "Kremerata Baltica", "Rīgas kamermūziķi", Pasaules miera orķestris, Gustava Mālera orķestris, Igaunijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Tamperes simfoniskais orķestris un citi, nemaz nerunājot par kameransambļiem, kuros esi spēlējis. Tomēr tavs vārds plašākai publikai nav ļoti zināms. Apzināti esi slēpies?
Godīgi sakot, pārāk sevi reklamēt nav bijusi mana galvenā doma. Tie, kas mani pazīst, tie pazīst. Kā jau tu teici, mani vairāk pazīst no darbiem, ko esmu darījis. Es speciāli sevi neafišēju, man liekas, ka tas īpaši nav vajadzīgs. Latvijā tagad ir bums (varbūt ne tieši klasiskajā mūzikā) - tiklīdz tu esi mazliet parādījis sevi, varbūt vienu vai divas dziesmiņas nodziedājis, tev jau liekas, ka esi zenītā. Bet tikpat ātri, cik tu uzmirdzi, tik ātri tu arī nokrīti no tā zenīta. Par sevi neesmu aizdomājies, ka man vajadzētu kaut kā sevi reklamēt. Man nav pašmērķa reklamēt sevi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!