Noslēdzoties šī gada Latvijas Televīzijas konkursa "Radīti mūzikai" otrās sezonas dalībnieku atlasei, kompetenta žūrija ir izvēlējusies astoņus topošos akadēmiskās mūzikas virtuozus, kuri no 1. marta svētdienu vakaros LTV1 ēterā priecē skatītājus un klausītājus ar savu muzikālo meistarību un personības šarmu.
Dalībnieku atlase ir pierādījusi, ka Latvija ir bagāta ar talantīgiem jauniešiem, jo konkursanti pārstāv gandrīz visus Latvijas novadus. Konkursa žūrija apliecina – skanēs skaisti un daudzsološi, norāda projekta veidotāji.
Sadarbībā ar šova rīkotājiem portāls "Delfi" piedāvā intervijas ar astoņiem projekta dalībniekiem.
Aigars Raumanis: saksofons ir mans izpausmes veids
Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas 2.kursa students Aigars Raumanis (18) ar mūziku nodarbojas jau no astoņu gadu vecuma. Pirmais, ko viņš atceras saistībā ar mūziku, ir kāda sieviete, kura nāca spēlēt uz dienas centru. "Tieši viņas klavierspēle radīja manī vēlmi muzicēt, " atceras Aigars.
Aigara pirmais mūzikas instruments bija klavieres. "Taču mana pirmā klavierskolotāja teica, ka man labāk piestāvētu saksofons. Un viņa nekļūdījās! Tieši paņemot rokās saksofonu sapratu - mūzika ir mans ceļš," stāsta jaunais mūziķis.
"Mans lielākais mērķis mūzikā ir uzstāties kopā ar pasaules labākajiem simfoniskajiem orķestriem uz visām pasaules lielākajām skatuvēm un iedvesmot citus," atzīst Aigars Raumanis.
Pārējiem konkursa "Radīti mūzikai" dalībniekiem saksofonists novēl izturību un lielajā steigā un gatavošanās procesā nepazaudēt pašu mūziku, domu un emocijas.
Pastāsti, kāpēc pieteicies konkursam "Radīti mūzikai"?
Pieteicos, jo vēlējos izaicināt pats sevi. Starp citu, biju pieteicies arī pirms gada, taču mans pedagogs teica, ka tam vēl nebiju gatavs. Šogad esmu daudz sagatavotāks šim konkursam, un mans pedagogs piekrita.
Lūdzu, pastāsti dažos vārdos, ko tev nozīmē mūzika?
Emocijas, stāsts, enerģija...
Kāda ir klasiskās mūzikas priekšrocība, salīdzinot ar citiem mūzikas žanriem?
Klasiskā mūzika neapnīk. Tā ir pastāvējusi jau ilgi un pastāvēs vēl ilgāk. Klasiskā mūzika liek aizdomāties vairāk nekā popmūzika, jo ir sarežģītāka un dziļāka.
Kurā vecumā Tev bija visgrūtāk piespiest sevi apmeklēt mūzikas skolu?
Patiesībā tieši tagad man ir visgrūtāk piespiest sevi apmeklēt nodarbības. Es vēlos spēlēt saksofonu, nevis sēdēt teorētiskajās nodarbībās. Nekad sevi neesmu piespiedis spēlēt saksofonu. Man reti gadās tādas dienas, kad negribas spēlēt.
Kā tev šķiet - būt ielu muzikantam - tas ir labi vai slikti?
Es esmu spēlējis uz ielām. Tas ir interesanti un arī palīdz atbrīvoties spēlējot. Bet, manuprāt, tas traucē profesionālai izaugsmei, jo muzicēšana uz ielas nav tik kvalitatīva, pie tam, spēlējot ārā, tiek bojāts instruments.
Vai ir kāds komponists ar kuru Tu sajūti "dvēseļu radniecību"?
Ludovico Einaudi... Manuprāt, mūsu domas sakrīt tajā, ka mūzikai jābūt vienkārši skaistai. Nav jēgas tukšai virtuozitātei bez satura.
Kura, tavuprāt, ir visinteresantākā profesija pasaulē?
Noteikti mūziķis! Maz ir tādu profesiju, kuras būtu tik daudzveidīgas. Ceļošana, nenoteikts darba laiks, iespēja iepazīties un komunicēt ar jauniem cilvēkiem, vienmēr būt kustībā....
Ar ko parasti nodarbojies no mūzikas un mācībām brīvajā laikā?
Man patīk doties vēlā vakara skrējienā. Kā daudzi jaunieši skatos seriālus, piemēram,
"Game of thrones", "Vikings", "The Vampire diaries", "Two and a half men" un citus. Vēl man patīk pavadīt laiku ar draugiem kojās. Tad varam kārtīgi izsmieties un atpūsties.
Kas tevi iedvesmo?
Tās noteikti ir emocijas! Cenšos ķert emocijas it visā; mūzikā, filmās, esot kopā ar draugiem..
Anna-Marija Ivana: akordeons – atslēga uz iekšējo pasauli
Izteiksmīgā instrumenta akordeona virtuoze Anna-Marija Ivana (19) mūziku iemīlēja jau mazotnē. "Mana mamma no agras bērnības ņēma mani līdzi uz dažādiem koncertiem, Ļoti bieži apmeklējām Latvijas Nacionālo operu. Tā nu mūzika kļuva par manas dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Mūzika ir mana elpošana, bez kuras nevaru dzīvot," atklāti stāsta Anna.
Mūzikas instrumenta izvēle gan notikusi nejauši: "Neviens manā ģimenē nespēlēja akordeonu. Mamma mīlēja mākslu un gribēja, lai es spēlētu ģitāru un dziedātu romances," smejas jaunā mūziķe. "Tieši tāpēc, kad man bija 5 gadi, mēs ar mammu devāmies uz tolaik esošo privāto mūzikas skolu. Taču skolas direktors pateica, ka esmu pārāk maza ģitārai un ieteica akordeonu! Tajā vecumā mani aizkustināja jebkāda mākslas forma, tāpēc es piekritu apgūt akordeona spēli."
"To, ka mūzika ir mans ceļš, sapratu tikai 12.klasē mūzikas skolā, jo tieši tad sajutu, ka man ir nepieciešams izpaust savas iekšējas jūtas caur mūziku. Akordeons ir mana atslēga, ar kuras palīdzību es varu atvērt durvis savai iekšējai pasaulei. Akordeona spēle palīdz man izteikt to, kam pietrūkst vārdu."
Pastāsti, kāpēc pieteicies konkursam "Radīti mūzikai"?
Ja ir iespēja, tad tā ir jāizmanto! Kas zina, kas notiks rīt, tāpēc nevar palaist tādu iespēju garām. "Radīti mūzikai" ir ļoti interesants un unikāls eksperiments manā dzīvē. Jauna skatuve, jauni priekšnesumi, jaunas emocijas - tas viss ir mans izaicinājums!
Pastāsti dažos vārdos, ko tev nozīmē mūzika?
Mūzika man nozīmē saikni ar kosmosu, ... ar Dievu. Tā ir iespēja dvēselei aizlidot kaut kur debesīs. Mūzika ir kā mākslinieks, kurš zīmē tavu dvēseli.
Kāda ir klasiskās mūzikas priekšrocība, salīdzinot ar citiem žanriem?
Klasiskā mūzika ir visdziļākā un patiesākā. Tā ir mūzika, kura bez vārdu palīdzības var izteikt visskaistākās jūtas pasaulē. Tā pārņem vairākus gadsimtus un atspoguļo cilvēku kultūras vēsturi, vērtības, problēmas, intereses...
Kad mācījies mūzikas skolā, kurā vecumā bija visgrūtāk piespiest sevi apmeklēt nodarbības?
Visgrūtāk piespiest sevi apmeklēt skolu bija 16 gadu vecumā, jo vienlaikus uzsāku mācības divās vidusskolās - mūzikas un vispārizglītojošajā. Un abās skolās bija savas prasības!
Kā tev šķiet - būt ielu muzikantam - tas ir labi vai slikti?
Iela ir koncertzāles paveids, kur publikas auditorija ir daudz plašāka. Esmu guvusi pieredzi muzicējot uz ielas un uzskatu, kas nav nekas slikts.
Kas tevi iedvesmo?
Mani iedvesmo talantīgi cilvēki, kuri pārvar visus šķēršļus, lai sasniegtu savu mērķi.. Personības, kurām piemīt drosme darīt to, kam ir radīti.
Egija Veldre: caur flautu dzied mana dvēsele
Flautiste Egija Veldre (21) ar mūziku ir saistīta jau kopš divu gadu vecuma, kad pirmo reizi piedalījās jauno dziedātāju konkursā "Cālis". "Konkursā dziedāju dziesmiņu par lācīti Vinniju Pūku. Atceros satraukumu un lielo prieku, kad nodziedāju un man pasniedza puķu podiņu. Jau agri sapratu, ka vēlos būt uz skatuves un mani ļoti atbalstīja vecāki," stāsta Egija, piebilstot, ka mūzikas skolā viņa sāka mācīties astoņu gadu vecumā.
Mūzikas instrumenta izvēli palīdzēja noteikt Cēsu mūzikas skolas bērnu sniegtais koncerts Egijas bērnudārzā. "Mani toreiz saviļņoja kādas flautistes sniegums. Neatceros pat, kādi vēl instrumentu spēlētāji toreiz uzstājās, bet flautas skaņas man bija neaizmirstamas."
"Galvenais "grūdiens", kas man lika saprast - jā, mūzika ir mans ceļš - bija tad, kad uzsāku mācības Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā pie izcila pedagoga un mūziķa Anda Klučnieka, kurš man iemācīja mīlēt flautu, mūziku un iedvesmoja iet uz priekšu," stāsta Egija.
Nākotnē Egija vēlas pilnveidot sevi un attīstīties, apmeklēt dažādas meistarklases, kā arī piedalīties starptautiskos konkursos un spēlēt LNSO. "Mans sapnis ir solo koncerts Vīnes filharmonijā," atzīst jaunā flautiste.
Pastāsti, kāpēc pieteicies konkursam "Radīti mūzikai"?
Pieteicos, lai gūtu jaunu neaprakstāmu pieredzi, tā bija mana iniciatīva. Ieraudzīju reklāmu un ilgi nedomājot pieteicos!
Lūdzu, pastāsti dažos vārdos, ko tev nozīmē mūzika?
Mūzika ir mana ikdiena, mana sirds un mana dvēsele...
Kāda ir klasiskās mūzikas priekšrocība, salīdzinot ar citiem mūzikas žanriem?
Klasiskajai mūzikai ir neaprakstāma vērtība un kvalitāte. Šī mūzika vienmēr būs dzīva!
Kā Tev šķiet - būt ielu muzikantam - tas ir labi vai slikti?
Būt ielu muzikantam ir ne tikai labi, bet arī vērtīgi, jo ir jāpārvar zināmi iekšēji šķēršļi, lai varētu saņemties spēlēt uz ielas. Turklāt, tas ir arī ļoti interesanti!
Kura komponista darbus tev vislabāk patīk izpildīt?
Man patīk izpildīt jauno ārzemju komponistu darbus, piemēram, Jana Klārka un Maika Mouvera skaņdarbus. Man saistoši ir arī franču komponisti, piemēram, Andre Žolivē.
Vai Tev ir kāds īpašs veiksmes talismans?
Agrāk man bija kuloniņš "E" burtiņa formā, kas bija mans veiksmes talismans, kopš kaklarota aizgājusi "savu ceļu", nav nekas nācis tās vietā.
Ar ko parasti nodarbojies no mūzikas un mācībām brīvajā laikā?
Cenšos produktīvi pavadīt laiku ar draugiem un ģimeni, kā arī apgūt ko jaunu, piemēram, ēst gatavošanā.
Kas tevi iedvesmo?
Viss, kas vien ir apkārt - tā ir daba, cilvēki, emocijas, kultūra... Mani ļoti iedvesmo arī mana ģimene.
Kristaps Vanags: saksofons - mana individualitāte un personība
Saksofonists Kristaps Vanags (22) mūzikai pievērsies septiņu gadu vecumā. "Sākotnēji es mācījos dziedāt un spēlēt klavieres, bet balss lūzuma dēļ sapratu, ka no dziedāšanas nekas spīdošs nesanāks, tāpēc nolēmu sākt spēlēt kādu pūšamo instrumentu," stāsta "Radīti mūzikai" konkursants.
Mūzikas instrumenta izvēli noteikusi nejaušība. "Es vienkārši aizgāju uz mūzikas skolas koncertu un tur visspilgtāko priekšnesumu izpildīja saksofonists. Tajā brīdī vienkārši notika kaut kāds "klikšķis" un es sapratu, ka arī es tā gribu spēlēt. Tāpēc uzreiz pēc koncerta gāju pie saksofona skolotājas un teicu, ka gribu iestāties mūzikas skolā un spēlēt saksofonu," atceras Kristaps, papildinot, ka tobrīd viņam bija 12 gadi.
Šobrīd viņš mācās Jūrmalas mūzikas vidusskolā un nākotnē viņš labprāt uzstātos kādā no jaunatklātajām Latvijas koncertzālēm.
Kāpēc pieteicies konkursam "Radīti mūzikai"? Kurš pamudināja tevi pieteikties?
Pieteikties konkursam mani pamudināja skolotāja. Godīgi sakot, gribēju vienkārši paskatīties uz citiem mūziķiem... nedaudz pacīnīties atlasēs.
Lūdzu, pastāsti dažos vārdos, ko tev nozīmē mūzika?
Manuprāt mūzika ir visnetveramākā māksla. Tā ir mirkļa māksla, ko mēs sajūtam tikai ar dzirdi. Un praktiski ikviens atkārtots skaņdarbs katru reizi skan unikāli.
Kāda ir klasiskās mūzikas priekšrocība, salīdzinot ar citiem mūzikas žanriem?
Atkarībā no tā ar ko saprot klasisko mūziku. Baroks un klasicisms ir polifonija, romantismā ienāk dažādas interesantas harmonijas, impresionismā un ekspresionismā meklē, kā izteikt jūtu pasauli muzikāli.
Ar kādu pasaulē ievērojamu mūziķi Tu vēlētos uzstāties uz vienas skatuves?
Nekad neesmu par to domājis, bet varētu būt interesanti spēlēt kopā ar kādu pasaulslavenu rokmūziķi.
Kādi ir lielākie sasniegumi Tavā līdzšinējā muzikālajā dzīvē. Ko gribi sasniegt nākotnē?
Mans šī brīža lielākais sasniegums ir franču saksofonmūzikas solokoncertu programmas īstenošana. Jau šobrīd pamazām top 20.gs saksofonmūzikas koncertprogramma, kura paredzēta mūzikas skolas beigšanas eksāmenam. To ir plānots spēlēt vismaz četrās vietās.
Kādas rakstura iezīmes tevi raksturo vislabāk un kāpēc?
Mērķtiecīgs - to, ko esmu nolēmis izdarīt, vienmēr izdaru, turklāt - cik vien labi iespējams.
Spilgtākais notikums Tavā dzīvē?
Pēdējais spilgtais notikums bija brīdis, kad mana skolotāja man uzticēja savu saksofonu paņemšanai uz mājām. Šis instrumenta modelis ir mans sapņu instruments.
Kas tevi iedvesmo?
Mani iedvesmo viss, kas ir man apkārt. Cenšos uz dzīvi skatīties pozitīvi, un tas daudz ko iespaido!
Marta Balode: mūzika – vairāk kā vienkārši hobijs
Marta Balode (15) klavieres spēlē jau no piecu gadu vecuma. "Manai mammai jau kopš bērnības ir patikusi klavieru mūzika, tāpēc viņa nolēma mani pieteikt mūzikas skolā, klavieru klasē," stāsta "Radīti mūzikai" dalībniece, piebilstot, ka vienmēr ir gribējusi iet mūzikas skolā. Tā viņai vienmēr ir bijusi pirmajā vietā. "Jau 8.klasē skaidri biju izlēmusi savu karjeru saistīt ar mūziku."
Jaunā pianiste sevi raksturo kā ļoti mērķtiecīgu: "Es vienmēr cenšos sasniegt arvien vairāk un vairāk, lai arī cik tas reizēm nebūtu grūti."
Par saviem nākotnes plāniem Marta saka tā: "Pēc pieciem gadiem es mācīšos Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā un sniegšu sabiedrībai savus autorkoncertus."
Kāpēc pieteicies konkursam "Radīti mūzikai"? Tevi kāds pamudināja pieteikties?
Konkursam "Radīti mūzikai" pamudināja pieteikties mans tētis. Pieteicos, jo zināju, ka tas man palīdzēs iegūt jaunu pieredzi. Piedaloties konkursā, vēlos iegūt skatuves pieredzi. Būšu priecīga, ja ar saviem priekšnesumiem iedvesmošu skatītājus.
Lūdzu, pastāsti dažos vārdos, ko tev nozīmē mūzika?
Man mūzika ir kas vairāk kā vienkārši hobijs. Mūzika ir kļuvusi par manas dzīves neatņemamu sastāvdaļu.
Kurš ir tavs skatuves elks kam tu vēlētos līdzināties?
Mani ļoti iedvesmo "The Piano Guys" dziesmu aranžijas un to izpildījums. Savukārt, komponists Yiruma mani iedvesmo ar savu dvēseliskumu.
Kāda būtu tavs sapņu koncerts?
Mans sapņu koncerts ir Austrālijā, uz lielas, skaistas skatuves pie jūras, vakarā, kad debesis ir tumši rozā un uz skatuves es spēlēju klavieres kopā ar citiem ievērojamiem mūziķiem, un uz koncertu ir ieradušies cilvēki no visas pasaules.
Kāda ir klasiskās mūzikas priekšrocība, salīdzinot ar citiem mūzikas žanriem?
Uzskatu, ka klasiskā mūzika ir attīstības posms arī citiem žanriem.
Kā tev šķiet - būt ielu muzikantam - tas ir labi vai slikti?
Iesākot savu mūziķa karjeru ar muzicēšanu uz ielas, tas ir labi paša muzikanta pieredzei!
Kas tevi iedvesmo?
Mani iedvesmo ceļojumi, draugi, daba un, protams, mūzika!
Kurā vecumā tev bija visgrūtāk piespiest sevi apmeklēt mūzikas skolu?
6. klase bija posms, kurā visgrūtāk bija koncentrēties mācībām. Šajā laikā gribējās vairāk laika pavadīt ar draugiem.
Līdz šim interesantākā vieta, kur esi uzstājusies?
Visinteresantāk bija spēlēt muzejā Lietuvā, Druskininkos, kur spēlēju pie atvērta loga, bet skatītāji sēdēja muzeja dārzā zem ābelēm un vēroja mani caur logu no ārpuses.
Ko tev patīk darīt brīvajā laikā?
Brīvajā laikā atpūšos, skatos filmas, ceļoju... Ziemā labprāt laiku pavadu Alpos, slēpojot. Vasarā labprāt laivoju ar draugiem un makšķerēju, lai gan pati zivis un gaļu neēdu.
Miks Akots: ģitāra – instruments, ar kura palīdzību spēju izpaust sajūtas
Šova "Radīti mūzikai" otrās sezonas viens no jaunākajiem dalībnieks ir piecpadsmitgadīgais Miks Akots no Alsungas. Viņa mūzikas instruments ir klasiskā ģitāra! "Atceros, ka mājās jau bija ģitāra, kuru ļoti vēlējos iemācīties spēlēt! Ar mūziku sāku nodarboties deviņu gadu vecumā."
Kā savus lielākos līdzšinējos sasniegumus mūzikas lauciņā Miks min dalību konkursā "Gada ģitārists", kur viņš guvu labus panākumus, kā arī viņš ir startējis arī konkursos Igaunijā "Tallin 2013" un Lietuvā "Cantabile". "Nākotnē vēlos savu ģitāras spēli pārvaldīt vēl labāk un nospēlēt savu pirmo solo koncertu," atzīst talantīgais ģitārists.
Kāpēc pieteicies konkursam "Radīti mūzikai"?
Vēlos pārbaudīt savas spējas un iegūt jaunu pieredzi šova laikā.
Lūdzu, pastāsti dažos vārdos, ko tev nozīmē mūzika?
Es nevaru iedomāties, ko es darītu bez mūzikas. Mūzika ir manas dzīves sastāvdaļa un aicinājums!
Kāda ir klasiskās mūzikas priekšrocība, salīdzinot ar citiem mūzikas žanriem?
Klasika ir pamatu pamats, kura tev palīdz attīstīt tehniku, muzikalitāti. Ja mācēsi spēlēt klasiku, nebūs problēmas iemācīties citus žanrus.
Kā Tev šķiet - būt ielu muzikantam - tas ir labi vai slikti?
Spēlēt uz ielas ir labi, jo tur var iegūt jaunu pieredzi, kura nāk tikai par labu!
Kurš ir tavs skatuves elks kam tu vēlētos līdzināties?
Tommy Emmanuel! Man patīk viņa meistarība un brīvā uzstāšanās maniere uz skatuves. Vēl es ļoti gribētu uzstāties kopā ar Kasparu Zemīti.
Kura komponista skaņdarbus tev vislabāk patīk izpildīt?
Man patīk daudzi komponisti! Katrā no viņiem ir kaut kas īpatnējs, piemēram, E. Villa Lobos, Fernando Sor, J.S.Bahs, Jorge Morel...
Kas tevi iedvesmo?
Mani iedvesmo daba, jo īpaši jūra. Ūdens mani vienmēr ir piesaistījis un tā var pat
nebūt jūra, bet liels ezers vai upe.
Sabīne Krilova: mūzika dzīvoja, dzīvo un dzīvos
"Radīti mūzikai" mecosoprāns Sabīne Krilova (21) dzied jau no divu gadu vecuma, kad pirmo reizi piedalījās jauno dziedātāju konkursā "Cālis". "Otro reizi "Cālī" piedalījos 1998. gadā. Toreiz uzvarēju un devos uz lielo "Cāli" Rīgā, Latvijas Televīzijā! Tas bija liels notikums!" atminas jaunā dziedātāja.
"Vecāki man ir stāstījuši, ka maza būdama pati esmu komponējusi dziesmiņas un tās dungojusi ar iedomātu mikrofonu rokās. Pati atceros, ka dziedāju gan ēdot, gan ejot pa ielu, principā, darot praktiski visu!" stāsta Sabīne. "Mamma stāstīja, ka uzzinot, ka gaida mani, mājās no slimnīcas esot nākusi dziedādama. Varbūt tas bija sākums visam!" piebilst meitene.
Kāpēc pieteicies konkursam "Radīti mūzikai"? Tevi kāds pamudināja pieteikties?
Pieteikties konkursam mani pamudināja ģimene. Pieteicos, jo ļoti patīk gatavošanās process, vēlējos būt šajā straujajā ritenī... Ar savu dziedājumu vēlos uzrunāt cilvēkus, pārvarēt sevi, būt radoša un atklāta...
Ko tev nozīmē mūzika?
Mūzika - tās ir emocijas.
Es tās saņemu un dodu citiem. Mūzika ir kaut kas īpašs un netverams, kaut kas mirklīgs un sajūtams. Tā paver plašāku pasaules redzējumu. Mūzika ir viss, kas ir apkārt! Tā mūs pavada ikdienas gaitās, iedvesmo, mierina, uzklausa un dod padomus. Mūzika apvieno visdažādākos cilvēkus... Mūzika dzīvoja, dzīvo un dzīvos.
Pastāsi, kas tevi iedvesmo?
Mani iedvesmo pati dzīve! Es mīlu dzīvot un izbaudu to katru dienu. Priecājos par katru mirkli, ko dzīve man piespēlē. Iedvesmojos arī no pavasara. Tas rada sajūtu, ka piedzimstu no jauna. Man patīk elpot dziļi, dziļi un sajust emocijas... Visas! Gan priecīgas, gan skumjas. Es katru dienu iemīlos dzīvē no jauna! Cilvēki no kuriem smeļos iedvesmu, spēku, ticību man ir visapkārt - tie ir pedagogi, noteikti mana skolotāja Andžella Goba, aktiermeistarības skolotāja, režisore Ināra Slucka, operdziedātāja Elīna Garanča, pasaulslavenais tenors Andrea Bocelli... Ja runājam vispārīgi, tad noteikti mani iedvesmo mana identitāte, esmu latviete, savas valsts patriote... Es mīlu savu valsti un esmu laimīga, ka esmu te piedzimusi...
Vai tev ir kāds skatuves elks, kam tu vēlētos līdzināties, uzstāties kopā?
Nevēlētos līdzināties nevienam, jo mēs katrs esam pilnīgi atšķirīgi. Bet es mācos un ņemu piemēru no citiem māksliniekiem, kas, manuprāt, ir ļoti būtiski un pamācoši. Ir daudz mākslinieku, ar kuriem kopā gribētu uzstāties, bet jo īpaši ar Elīnu Garanču, Aleksandru Antoņenko un Andrea Bocelli.
Kādas rakstura iezīmes tevi raksturo vislabāk?
Mani raksturo temperaments, mērķtiecība, spīts, radošums. Šīs rakstura īpašības, manuprāt, man piemitušas jau kopš bērnības.
Ko tu dari brīvajā laikā?
Man brīvā laika ir maz, taču to es izmantoju esot kopa ar ģimeni. Man ļoti svarīga ir ģimeniskuma sajūta, ilgas sarunas, kopā būšana. Ļoti patīk braukt ar mašīnu! Esmu sajūtu cilvēks, līdz ar to man patīk baudīt kultūru - teātri, koncerti... Vēl man ļoti patīk psiholoģija, mīlu dejot - esmu vairākus gadus dejojusi sporta dejas.
Sniedze Prauliņa: bez mūzikas nevaru!
Sniedze Prauliņa (24) ir ļoti muzikāla. Viņa ne tikai apgūst flautas spēli Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, bet arī ir dzied vokālajā ansamblī "Anima Solla" un koros "Ave Sol" un "Mūza". "Ar kori "Mūza" esam izdevuši netradicionālu kormūzikas albumu, kas nominēts 2014. gada "Zelta mikrofonam" vokālajā un kormūzikas žanrā. Šogad izdošu savu dziesmu solo albumu," stāsta Sniedze.
Pirmos soļus mūzikā Sniedze spēra četru gadu vecumā, piedaloties jauno dziedātāju konkursā "Cālis". "Bērnībā, kad man bija garlaicīgi, spēlējos ar klavierēm un dziedāju vienreiz dziedamās dziesmas," atceras jaunā mūziķe.
Domājot par nākotnes iecerēm, sapņu koncertiem un māksliniekiem, ar kuriem viņa vēlētos uzstāties kopā, Sniedze stāsta: "Man patīk doma par koncertu Doma laukumā, un hipsterīgu rokoko koncertu operas parciņā. Būtu lieliski uzspēlēt Bahu kopā ar Keith Jareth, uzdžemot ar Bruklinas Project Trio. Vēl mani piesaista tādas apvienības kā komiskais The Mozart Quartet, Radio koris, Dāņu radio koris... Arī Nīderlandes dejas teātris! Ne- klasisko mūziku gribētos uzspēlēt ar Bjorku, Nielslens Lielsliens un daudziem citiem..."
Kāpēc pieteicies konkursam "Radīti mūzikai"?
Domāju, tā ir laba iespēja popularizēt klasisko mūziku un tās pārstāvjus. Gribēju paskatīties, vai ko tādu spēju! Tā nu mēs te strādāsim!
Lūdzu, pastāsti dažos vārdos, ko tev nozīmē mūzika?
Tā ir mana eiforija un mans skaistums, tas ir mans laiks un manas sajūtas.
Vai ir kāds komponists ar kuru tu sajūti "dvēseļu radniecību"?
Izpildot mūziku, bez tādas nemaz nevar iztikt! Es mēģinājumu un koncertu laikā neviļus domāju par to, kāpēc komponists vai komponiste ir ņēmuši tādas vai citādas harmonijas, kādus tēlus redzējuši savās galvās... Visbeidzot, kāds ir izskatījies skaņu raksts viņu pašu galvās! Domāju arī par to, kas viņam ir bijis svarīgi un pēc kā viņi ir "deguši" savas dzīves laikā vai vēl šobaltdien... Un par to, ka viņi ir ļāvuši citiem to redzēt, es viņus ļoti cienu.
Kurš ir tavs skatuves elks kam tu vēlētos līdzināties?
Par Denisu Burjakovu (Denis Bouriakov) var vien brīnīties, cik viņš ir spēcīgs flautists. No pianistes Jautrītes Putniņas var mācīties, vai vismaz sajust, kā dzīvot, mīlēt mūziku un instrumentu. Mācos arī no Laurie Andersones - jau divas reizes esmu viņu noklausījusies. Vairāk klausīties baidos... lai neietekmētos! Protams, mani elki ir arī mani pedagogi un vecāki.
Kā tev šķiet - būt ielu muzikantam - tas ir labi vai slikti?
Ielu muzicēšana var būt gan patīkams, gan nepieciešams process! Vienu brīdi, kad gatavojos konkursam, metu kaunu pie malas un spēlēju programmu tā, lai cilvēkiem patīk, jo tie, kuriem patika, atbalstīja manu konkursa braucienu. Protams, paldies, arī KKF!
Kāda ir klasiskās mūzikas priekšrocība, salīdzinot ar citiem mūzikas žanriem?
Salīdzinot ar citiem profesionāli attīstītiem žanriem, uz klasiskās mūzikas koncertiem nāk publika, kas var būt ļoti izglītoti cilvēki. Pie tam, klasiskās mūzikas klausīšanās cilvēku ietekmē ļoti labvēlīgi!
Kurš ir spilgtākais notikums Tavā dzīvē?
Šobrīd liekas, ka tā varētu būt pagājušā gada koncerttūre Francijā ar pašas skaņdarbiem un kori "Mūza". Pie šādiem spilgtākajiem momentiem ir jāpiestrādā vēl!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!