Panākumu atslēga ir personībās. Saruna ar 'I Love You Records' menedžeri Daci Volfu  (4)

Cik gadus jūs ar "I Love You" jau braucat uz TMN?

Mēs nesākām no paša sākuma. Šis kopumā bija septītais TMN gads, bet pirms septiņiem gadiem vēl nebija tādas "I Love You Records" izdevniecības. Tā radās 2009. gadā, kad mēs pēc "Positivus" festivāla izdevām grupas "Zvani" koncertierakstu. Ar to arī viss sākās.

Pastāsti vairāk par šo pirmo ierakstu!

Ieraksts tika izdots laikam kādos 100 eksemplāros. Tagad tas vairs nav pieejams, man pašai palicis tikai kādā diskā ierakstīts.

Kas ir grupa "Zvani"?

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc grupa "Zvani" radās, kā mēs to vēlāk uzzinājām, bija tas, ka džeki gribēja tikt uz "Positivus" festivālu. Grupa pastāvēja kādu īsu brīdi pirms festivāla un drīz pēc festivāla arī izjuka. "Zvanos" spēlēja Arnis Račinskis ["Mofo", "Laika suns"], Kristaps Krēsliņš [kroga "Aptieka" vadītājs, spēlē grupā "Mācītājs on Acid"], Roberts Kuļenko [vairāk pazīstams kā režisors] un, sķiet, bija vēl kāds dalībnieks.

Kā jūsu izdevniecībai šogad gāja Tallinā?

Gāja ļoti labi. Jāteic gan, ka visus gadus ir gājis diezgan labi. Spēlēja trīs mūsu grupas - "Momend", "Laika suns" un igauņu grupa "Zebra Island". Visi uzstājās ļoti labi, mēs esam visnotaļ priecīgi un lepni par viņiem. It īpaši par "Zebra Island", jo grupa kādu laiku neko nebija darījusi. Viņiem ir jaunas dziesmas, notikušas arī nelielas sastāva maiņas un bija interesanti redzēt, kas ar viņiem tagad notiek. Tas, ko mēs redzējām, mums ļoti patika.

"Momend" jau nesen redzējām - tepat "Palladium", iesildot "Ewert and The Two Dragons", kas arī bija ļoti labi, bet mēs abi ar Bruno [Bruno Roze - "I Love You Records" mākslinieciskais vadītājs un viens no dibinātājiem] vienojāmies, ka Tallinā "Momend" uzstājās tik labi, kā vēl nekad. "Laika suns" savukārt pirmo reizi dziedāja angliski, no pazīstamiem ārzemju delegātiem dzirdējām ļoti labas atsauksmes.

Es pieļauju, ka jūs ne tikai braucat līdzi savējiem, bet arī skatāties, kas vispār jauns un labs notiek.

Mums jau trešo gadu kopā ar "Positivus" festivālu ir pašiem savs showcase jeb skate, kas parasti notiek sestdienas vakarā, kinoteātrī "Soprus". Tur ir gan izdevniecības grupas, gan tās, ko izvirza festivāls, kuras potenciāli varētu iederēties mūsu koncepcijā.

Programma parasti sanāk ļoti forša, arī šogad tā bija. Gan zviedru dziedātāja Dženija Abramsona (Jennie Abrahamson), gan mūsu pašu "Laika Suns", gan "Shipsi", igauņu grupa "Galvanic Elephants" un citi. Manuprāt, programma sanāca ļoti jauka, un vismaz pēc novērojumiem spriežot, arī ārzemju delegāti, kas bija atnākuši, palika līdz beigām.

Tad faktiski jūs braucat arī mest acis uz jaunām grupām, kuras potenciāli varētu izdot?

Šobrīd izdevniecībā situācija ir tāda, ka ļoti daudzas jau esošās mūsu grupas pašlaik raksta jaunu materiālu. Vai nu viss jau ir ierakstīts, vai viss vēl ir procesā. Līdz ar to izdevniecībā šobrīd nevienu jaunu neņemam klāt. Alise Joste jau ir pabeigusi albuma ierakstu, tagad notiek miksēšana un māsterings, "Laika suns" gatavo jaunu albumu, tāpat arī igauņu "Sibyl Vane" un "Zebra Island".

Iespējams, ka pat "Mona de Bo" kaut ko jaunu ierakstīs. Esam jaunu ierakstu gaidīšanas procesā un šobrīd īsti pat neskatāmies uz jauniem māksliniekiem.

Tas, uz ko mēs skatāmies, ir grupas mūsu skatuvei "Positivus" festivālā. To mēs darām gandrīz visu gadu - sākot jau no "I Love You" bāra koncertu sezonas sākuma, kas ir septembrī. Reizēm mums prasa - pēc kādiem principiem mēs atlasām grupas. Principi ir tikai divi, bet tie tiek ievēroti ļoti stingri. Attiecīgi - vai mums pašiem patīk un, vai mēs grupu esam redzējuši dzīvajā izpildījumā. Jo, kā mēs zinām, mūsu laikos ir iespējams ierakstīt visādus debesu brīnumus, bet tikai tad, kad ir jāspēlē, parādās tā īstā seja.

Līdz ar to mēs pa vienam līdz pavasarim salasām programmu, pēdējos punktus pieliekot tieši Tallinā. Ap šo laiku arī mūsu programma parasti jau ir nokomplektēta. Šogad gan Tallinā priekš festivāla īsti neko nenoskatījām, jo programma jau ir faktiski pilna.

Grupa, ko mēs Tallinā redzējām gan pērn, gan šogad un kuru redzēsim arī "Positivus" festivālā, ir fantastiskie baltkrievi "Super Besse". Par viņiem uzzinājām tieši pagājušajā gadā Tallinā, gājām skatīties pēc baltkrievu kolēģu ieteikuma.

Viņiem ir arī ļoti pareiza attieksme. Visi esam satikuši rokstārus, kas aiz skatuves nodarbojas ar visādiem... ekscentriskiem gājieniem. Bet viņi to dara to tikai uz skatuves, pārējā laikā viņi ir pavisam normāli čaļi, kaut gan viņiem patiešām ir pamats tam, lai būtu augstās domās par sevi. Izskatās, ka viena angļu izdevniecība izdos viņu albumu visdrīzākajā laikā.

Vai mūsdienās, ņemot vērā to, cik viegli ir taisīt mūziku, nerodas daudz neadekvāti iedomīgu mūziķu?

Iespējams, ka tā arī ir, bet mēs ar tādām īsti nedraudzējamies.

Nesen iznāca jaunais "Ewert and The Two Dragons" albums. Viņi tagad ir kļuvuši par ļoti lielu spēlētāju indie mūzikā, internacionālām zvaigznēm. Jūs viņiem devāt to pirmo atspērienu, izdevāt viņu pirmo albumu, un šobrīd viņi ir kļuvuši par lielāko grupu, kas gājuši caur jūsu rokām. Jums joprojām ir draudzīgas attiecības?

Jā, joprojām. Pagājušogad, kad mūsu bāram bija 11 gadu jubileja, viņi labprāt atbrauca un uzspēlēja pie mums koncertu. Šeit viņiem viss sākās, pie mums viņi nospēlēja arī pirmo koncertu ārpus Igaunijas. Arī pēc "Palladium" koncerta atnāca līdz bāram, pasēdēja. Attiecības joprojām ir labas un mums ir prieks par viņiem, kā arī prieks arī par to, ka viņi mūs neaizmirst.

Kā tev šķiet, kas ir bijusi viņu panākumu atslēga?

Grūti, protams, pateikt. Mēs visā pasaulē redzam grupas, par kurām nevar saprast, kāpēc viņi ir kļuvuši slaveni... Pirmkārt, viņu dziesmas ir jaukas, skaistas, sirsnīgas. Der plašai auditorijai - no bērniem, līdz vecmāmiņām. Tajā pašā laikā dziesmas ir labi aranžētas, nostrādātas, visi grupas dalībnieki ir profesionāli mūziķi, ar muzikālu izglītību.

Mūsu laikos, kad ar ierakstu pārdošanu iet tā, kā iet, grupām ir ļoti svarīgi spēlēt. Visi pievērš uzmanību tam, vai grupa ir spējīga koncertēt, vai spēlē labi, vai var spēlēt daudz, vai neuznāk kādi niķi. Uz viņiem šādā ziņā var paļauties. Viņiem ir bijušas traki garas tūres gan Eiropā, gan Amerikā. Viņi ir stabili un ir skaidrs, ka izdarīs labāko, ko var. Ja nemaldos, 2013. gadā viņi gada laikā nospēlēja vairāk kā simts koncertus, no kuriem Igaunijā un Latvijā bija tikai divi, pārējie pa Eiropu, Ameriku, Kanādu.

Viņiem ir gan darba spējas, gan laba mūzika. Vēl, manuprāt, ir svarīgi tas, ka viņi neko netēlo. Tieši tādi, kādi viņi ir - sirsnīgi, lādzīgi puiši - viņi ir gan uz skatuves, gan ārpus tās. Tā vai citādi tas tomēr ir manāms. Ja kāds mēģina tēlot to, kas viņš nav, vienā brīdī tas viss nāk ārā.

Vēl ļoti svarīgi ir tas, ka viņiem ir ļoti labs menedžeris, kurš nesen Igaunijā saņēma apbalvojumus kā labākais menedžeris. Viņš kopā ar grupu ir no pašiem pirmsākumiem. Pat tajā laikā, kad nekas vēl nebija sācies, viņš ticēja, ka ir jānotiek lielām lietām - un tā ir bijusi taisnība.

Evertu, "Sibyl Vane" un citu ārzemju grupu albumi ir izdoti pie jums. Kāpēc ārvalstu grupām ir tāda interese?

Viena lieta noved pie citām lietām. Igauņu grupām galvenais iemesls ir tie paši Everti, jo tur, vismaz mūziķu aprindās, nevienam nav jāstāsta, kas ir "I Love You Records". Viss ir skaidrs. Mūsu vārds tur ir diezgan atzīts, visi grib ar mums draudzēties.

Neviens gan neko nav aci pret aci teicis, bet es pieļauju, ka Igaunijas izdevniecības mūs ienīst. Tā tam vajadzētu būt. Evertu albums ir visvairāk pārdotais albums Igaunijas mūzikas ierakstu vēsturē. Mēs nebijām pirmie, pie kuriem viņi nāca, citām izdevniecībām viņi sākumā neinteresēja. Tad Everti atcerējās par mums.

Ņemot vērā, ka jūs aktīvi darbojaties ar visām grupām no visām trīs Baltijas valstīm, kā Tu redzi kopējo Baltijas mūzikas vidi?

Patiesībā, pirms mēs pirmo reizi aizbraucām uz TMN, mēs neko nezinājām. Ļoti švakas bija mūsu zināšanas par to, kas notiek Igaunijā un Lietuvā. Pirmajā Tallinas gadā bija lieli brīnumi - redzējām, ka apkārt notiek ļoti labas lietas. Tādā ziņā Tallinas Mūzikas nedēļas organizatoriem pienākas vislielākie nopelni Baltijas mūzikas vienošanā. Tāpat tas ir ļoti svarīgi tieši industrijas darboņiem. TMN ir iespēja satikties, runāt. Veidot personīgos kontaktus, kas ir vissvarīgākie.

Kā tev šķiet, ar ko Latvijas mūzika atšķiras no pārējās Baltijas valstu un Eiropas mūzikas?

Kādā no Tallinas konferencēm es dzirdēju atziņu, ka visa panākumu atslēga tomēr ir individualitātē un personībās. Tam pat nav nozīmes - vai tā ir Latvija, Igaunija, Ungārija vai Amerika. Mūzikā katrs darba savu lietu, kas viņam interesē, patīk un padodas, tāpēc es negribētu vispārināt. Mums ir daudz mūziķu - gan interesanti, gan neinteresanti. Vispārināt es negribu - un tas arī nav iespējams. Mēs runājam par unikālām personībām. Mums ir labi mūziķi un es uz to, kas mums te notiek, skatos visai optimistiski.