"Lai mūžam lepna un brīva dziesma skan Baltijas un Ziemeļu valstīs! Lai lepni un brīvi cilvēki dzīvo mūsu valstīs!" uzrunājot svētku dalībniekus, vēlēja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
"Ir pagājuši 20 gadi, kopš Latvijas kormūzikas leģenda, virsdiriģents Imants Kokars iedibināja Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkus, esmu pārliecināta, ka šī tradīcija ilgs paaudzēm ilgi,'' uzrunā sacīja Straujuma.
Jau vēstīts, ka svētdien ar noslēguma koncertu izskanēs VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, atzīmējot gan maestro Imanta Kokara idejas divdesmitgadi, gan Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē noslēgumu.
"Šī gada pirmajā pusgadā Latvija bija prezidējošā valsts ES Padomē, un es gribu pateikt paldies katram cilvēkam, kas ar izcilu darbu ir piedalījies veiksmīgas Latvijas prezidentūras darbā. Šovakar esat visas skanīgās Eiropas balss prezidenti – Eiropas balss skan šeit, Mežaparka estrādē. Jūs esat atnesuši uz Rīgu savu valstu spēku, kultūras tradīcijas, vērtības, kas veidojušās gadu simtu garumā, jūs tās nesīsiet uz priekšu nākamajām paaudzēm. Paldies par jūsu ikdienas darbu un par šiem skaistajiem svētkiem Rīgā! Esam lepni par mūsu vērtībām!" uzsvēra premjere.
Noslēguma koncertā izpildītas dziesmas no visām astoņām svētku dalībvalstīm. Noslēgumā 8 000 dziedātāju izpildīja komponista Mārtiņa Brauna skaņdarbu "Saule, Pērkons, Daugava", bet kā pēdējā dziesma skanēja latviešu tautasdziesma "Pūt, vējiņi".
Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku tradīcija aizsākta 1995. gadā ar mērķi pulcēt kopā Baltijas un Ziemeļvalstu amatierkorus, izkopjot Dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgo kopdziedāšanu, informēja Valsts kancelejā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
