Pētījums: Gandrīz puse iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā radīta mūzika ir konkurētspējīga ar ārzemju ierakstiem  (12)

Vienlaikus 38% iedzīvotāju norādījuši, ka pašmāju mūzikas ieraksti nespēj konkurēt ar ārvalstu mūzikas ierakstiem. Tam, ka Latvijā radīta mūzika spēj konkurēt ar ārvalstu ierakstiem, biežāk piekrituši latvieši, lauku teritoriju iedzīvotāji, kā arī Zemgales reģiona iedzīvotāji.

Tajā pašā laikā 50% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā ikdienā vairāk klausās ārvalstu mūzikas ierakstus. Vaicāti par to, kādus mūzikas ierakstus iedzīvotāji visbiežāk klausās ikdienā, vairāk nekā puse jeb kopumā 56% uzsvēra, ka klausās gan Latvijas, gan ārzemju ierakstus. No tiem 7% pārsvarā klausās Latvijas mūzikas ierakstus, 32% - pārsvarā ārzemju hitus, bet 17% ārzemju un Latvijas mūziku ikdienā patērē līdzvērtīgās proporcijās.

Biežāk ārvalstu mūziku klausās iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kamēr latviešu mūziku - 40 līdz 55 gadus vecie iedzīvotāji.
Tie Latvijas iedzīvotāji, kuri vairāk klausās ārvalstu mūzikas ierakstus, norādījuši, ka ārvalstu ieraksti labāk raksturo viņu personību (40%), kā arī norāda, ka ārvalstu ieraksti ir kvalitatīvāki (27%). Savukārt tie, kuri vairāk klausās Latvijā radītus mūzikas ierakstus, kā galveno iemeslu par labu šai izvēlei norādījuši, ka tie labāk raksturo viņu personību (69%).

Ņemot vērā pašlaik ierosinātos priekšlikumus grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā par Latvijā radītas mūzikas īpatsvara noteikšanu radiostacijās, pētījumā tika skaidrots arī Latvijas iedzīvotāju viedoklis šajā jautājumā. Lielākā daļa jeb 45% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā norādīja, ka viņiem patiktu, ja radiostacijā, kuru viņi klausās visbiežāk, tiktu vairāk atskaņoti Latvijā radīti mūzikas ieraksti, trešā daļa (34%) iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem tas nepatiktu, 5% jau pašlaik klausās radiostacijas, kas atskaņo tikai Latvijā radītu mūziku, bet 17% nav viedokļa šajā jautājumā.
LaIPA jau prezentēja daļu no pētījuma, norādot, ka vasaras festivālus plāno apmeklēt piektā daļa Latvijas iedzīvotāju.

Pētījumu "LaIPA Mūzikas patēriņa indekss" ik ceturksni veido biedrība LaIPA sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS, aptaujājot ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18-55 gadiem. Tajā tiek pētīts Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņš, iedzīvotāju attieksme pret mūzikas izmantošanas tiesiskajiem aspektiem un mūzikas ietekme uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pētījuma jautājumi ir sadalīti divās daļās - regulārie jautājumi, kas attiecas uz iedzīvotāju mūzikas patēriņu un viedokli par mūzikas radītāju tiesību ievērošanu, un mainīgā jautājumu daļa, kuras mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuālajiem notikumiem mūzikas nozarē.