18. Garīgās mūzikas festivālam skaņdarbus sacerējuši Jančevskis, Aišpurs un Zaļupe

Valsts akadēmiskā kora "Latvija" mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais stāstīja, ka Jančevskis ir viena no pašlaik uzlecošajām pasaules līmeņa zvaigznēm. Jančevskis radījis darbu par Lietuvas karali Mindaugu un viņa mīļoto Martu, kura, iespējams, nākusi no Latgales. Apjomīgajam jaundarbam ir astoņas daļas. Tas sarakstīts korim, stīgu, orķestrim, perkusijām un teicējam, kurš stāsta leģendu. Aktrise Zane Jančevska, kura skaņdarbā izpilda teicējas lomu un bijusi arī skaņdarba idejas autore, atklāja, ka pētāmais vēstures periods ir ļoti sarežģīts un par šiem cilvēkiem ir daudz noslēpumu. Viņa norādīja, ka radītais darbs ir stāsts par to, kas, iespējams, ir noticis. Darba teksts tapis aptuveni sešus mēnešus. Vēstures faktus palīdzējusi vākt Eva Mārtuža, savukārt ar teksta dramaturģiju palīdzējusi Lelde Stumbre.

Arī komponists norādīja, ka kompozīcija ir leģenda par mūsu vēsturi. Viņš ar šo darbu vēlas pateikt, ka mums ar kaimiņiem lietuviešiem ir daudz kopīgu tēmu. Skaņdarbā apskatīta arī miera un kara tēma, atklājot sievietes un vīrieša atšķirīgo izpratni par to, jo sieviete sludina mieru, bet vīrietis aizstāvoties dodas karot. "Rakstīt jaundarbu festivālam bijis liels prieks, bet arī izaicinājums un uzdrošināšanās. Tas ir apjomīgākais darbs, ko esmu uzrakstījis," atzina Jančevskis, norādot, ka šis ir specifiska žanra darbs. "Pirmkārt, tas ir stāsts. Ceru, ka tas kopā ar mūziku veidos labu rezultātu," viņš komentēja.

Komponists un grupas "Sound Poets" līderis Jānis Aišpurs radījis kompozīciju "I am the truth" ("Es esmu patiesība") korim un stīgu orķestrim. Aišpurs atzina, ka šis bijis viņa lielākais "nopietnās mūzikas" izaicinājums. Kompozīcijas radīšanā viņš iedvesmojies no 12.gadsimta persiešu mistiķa Farida Ud Dina Atara dzejoļa "The Conference of the birds", kurā atspoguļots sūfisma reliģijas iekšējais ceļojums no cilvēka līdz dievam, prāta būtības esencei, kā alegoriju izmantojot putnus. Kā stāstīja Aišpurs, sūfisms ir islāma atzars, kura galvenā doma ir, ka Dievu mēs varam atrast ilgā ceļojumā paši sevī. Atars savam aptuveni 200 lapaspuses garajam dzejas darbam iedvesmu guvis 8.gadsimta persiešu mistiķa Mansura al Haladža dzīvē. Haladžs, sasniedzot apskaidrības brīdi, pilsētas laukumā skaļi izsaucies: "Es esmu patiesība." Pēc tam viņš saņemts ciet un spīdzināts, bet beigās sadedzināts uz sārta. Pirms nāves mistiķis teicis, ka nu vairāk nekas nestāv starp viņu un gaismu. Šīs mistiķa teiktās lietas iekļautas arī Aišpura skaņdarbā. Komponistu ar Atara darbu iepazīstinājis dzejnieks Uldis Bērziņš, bet pēc tam Aišpurs pētījis sūfismu arī dziļāk.

Komponists Rihards Zaļupe savu darbu "Credo in unum Deum" veltījis savam vectēvam, kurš pēc tautības ir burjats. Sirmais stāstīja, ka Zaļupes darbā ir tikai viena rinda teksta, kas parāda viņa talantu, jo liekvārdība ir nevajadzīga un arī skaņdarbs dzīvo ilgāku mūžu, ja tajā ir mazāk teksta. Komponists skaņdarbam iedvesmojies, pētot visus pieejamos materiālus par Burjatiju. Diriģents skaņdarbu raksturoja kā ļoti savdabīgu, arhaisku un arī meditatīvu. "Tas ir piemiņas darbs viņa dzimtas saknēm," norādīja Sirmais.

Visu trīs komponistu darbu pasaules pirmatskaņojumi notiks 25.augustā Rīgas Vecajā Sv.Ģetrūdes baznīcā.

Festivāla atklāšanas koncertā 18.augustā Rīgas Sv.Pētera baznīcā tiks atskaņota komponista Aleksandra Grečaņinova skaņdarbi. Kā stāstīja kora "Latvija" direktors Māris Ošlejs, programma būs kā turpinājums kora "Latvija" klausītāju iepazīstināšanā ar šo komponistu, kurš sarakstījis opusus, kuri nenoiet no pasaules skatuvēm un ir lielo kolektīvu repertuārā. Koncertā tiks atskaņoti Grečaņinova skaņdarbi "Pie Dievmātes mēs lūdzamies" Op.29, Nr.12 no Otrās Jāņa Zeltamutes liturģijas, kā arī "Ciešanu nedēļa" op.58. Koncertā uzstāsies koris "Latvija", kā arī īpašais viesis - viens no labākajiem kordiriģentiem Krievijā - Vladimirs Kontarevs.

27.augustā Liepājā, bet 28.augustā Rīgas Sv.Pētera baznīcā koris "Latvija" ar ilggadējo sadarbības partneri - Liepājas Simfonisko orķestri - diriģenta Andresa Mustonena vadībā atskaņos Izraēlas garīgo mūziku. Pēc Ošleja teiktā, koncerta "pamatakmens" būs klezmera klarnetists Giora Feidmans, kurš savu dzīvi sācis Buenosairesā no Austroungārijas izceļojušā ģimenē. Tomēr viņam vienmēr bijusi tieksme uz savu garīgo un fizisko dzimteni Izraēlu. Feidmans strādājis Izraēlas simfoniskajā orķestrī, kā arī visu laiku attīstījis klezmeru muzicēšanas tradīciju. 70., 80.gados viņš kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem tradīcijas pārstāvjiem. Feidmans esot pazīstams arī ar to, ka ieskaņojis klarnetes solo partijas filmā "Šindlera saraksts".

Koncerta programmā būs Feidmana klarnetes improvizācija "Lūgšana", Betijas Oliveras "Lo Ira Ra" ("Ļauna nebīšos") korim, klarnetei, akordeonam, klavierēm un arfai, "Adagietto" no Gustava Mālera 5.simfonijas, Ora Beta Šaima "In the self" ("Sevī") klarnetei un stīgām, kā arī Oliveras "Lūgšanas" korim, klarnetei un orķestrim.

5.septembrī Rīgas Sv.Pētera baznīcā koris "Latvija" un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā atskaņos Antona Bruknera Mesu fa minorā. Kā norādīja Sirmais, šis būs interesants, iespējams, ilgi gaidīts notikums, jo skaņdarbs iepriekš izpildīts ļoti sen.

Biļetes uz festivāla koncertiem var iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs visā Latvijā un internetā.