Līdzīgi kā angli Dereku Beiliju, (Derek Bailey) vācu saksofonistu Pēteru Brocmanu kritiķi un jaunāku paaudžu mūziķi bieži dēvē par vienu no Eiropas brīvās improvizācijas tēviem - daži pat izvirza minējumu, ka viņš bijis viens no pirmajiem šīs mūzikas spēlētājiem kontinentā. Viņa 1968. gada albums "Machine gun" tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem ierakstiem sešdesmito gadu improvizētās mūzikas revolūcijā; tas šo mūziku, līdz tam laikam visbiežāk asociētu ar džezu, apvienoja ar dārdoši agresīvu un konfrontējošu skanējumu, mežonībā pārspējot pat no ASV nākušo frīdžezu, stāsta "Skaņu meža" organizatori.
Kritiķe Džozlina Leina (Joslyn Layne) par albumu rakstīja sekojoši: "Tas ir kā stāvēt mežonīgas vētras priekšā. Noturēties stāvus šādas vardarbīgas enerģijas klātbūtnē ir pirmatnējs saviļņojums." Kopš šī albuma iznākšanas Brocmans spītīgi turpinājis radīt mūziku, kas ir, ja ne estētiski, tad saturiski neparedzama, dumpinieciska un - nudien - pirmatnēji agresīva, raksturo festivāla rīkotāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
