Līdzīgi kā angli Dereku Beiliju, (Derek Bailey) vācu saksofonistu Pēteru Brocmanu kritiķi un jaunāku paaudžu mūziķi bieži dēvē par vienu no Eiropas brīvās improvizācijas tēviem - daži pat izvirza minējumu, ka viņš bijis viens no pirmajiem šīs mūzikas spēlētājiem kontinentā. Viņa 1968. gada albums "Machine gun" tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem ierakstiem sešdesmito gadu improvizētās mūzikas revolūcijā; tas šo mūziku, līdz tam laikam visbiežāk asociētu ar džezu, apvienoja ar dārdoši agresīvu un konfrontējošu skanējumu, mežonībā pārspējot pat no ASV nākušo frīdžezu, stāsta "Skaņu meža" organizatori.
Kritiķe Džozlina Leina (Joslyn Layne) par albumu rakstīja sekojoši: "Tas ir kā stāvēt mežonīgas vētras priekšā. Noturēties stāvus šādas vardarbīgas enerģijas klātbūtnē ir pirmatnējs saviļņojums." Kopš šī albuma iznākšanas Brocmans spītīgi turpinājis radīt mūziku, kas ir, ja ne estētiski, tad saturiski neparedzama, dumpinieciska un - nudien - pirmatnēji agresīva, raksturo festivāla rīkotāji.
"Tas arī ir galvenais mūzikā - spriedze starp mūziķiem un publiku," kādā nesenā intervijā saka Brocmans.
"Tiesa, novecojot kopā ar savu instrumentu (šobrīd saksofonistam ir 75 gadi), Brocmans savā mūzikā ir "ielaidis" arī liriskus elementus - galu galā, viņa varoņi allaž bijuši piecdesmito gadu bībopa saksofonisti Lesters Jangs (Lester Young) un Koulmens Hokinss (Coleman Hawkins). Vairāk par to - gadu laikā viņam ir iekrājies krietni daudz melodiska materiāla, kas bieži tiek izmantots, lai improvizācijās "saliktu pieturzīmes". Šīm pārmaiņām apvienojoties ar Brocmana nemainīgo interesi par muzikālu brīvību un robustu skanējumu, ir izveidojusies mūzika, kas neparedzami mainās no raupjām un nesaudzīgām vētrām līdz melanholiskiem atelpas brīžiem," raksturo skaņu meža organizatori.
Viens no labākajiem šādas vēlīnās Brocmana mūzikas paraugiem ir viņa nesen dibinātais kvartets ar Džeisonu Adašēviču, sauktu par vienu no savas paaudzes inovatīvākajiem vibrofonistiem, basistu Džonu Edvardsu, ko kritiķis Ričards Viljamss (Richard Williams) nosaucis par patiesu virtuozu, kuram nav bijis precedentu improvizētajā mūzikā, un vadošo Londonas bundzinieku Stīvu Noublu. Grupa uzstāsies otrajā "Skaņu meža" koncertvakarā - 9. oktobrī.
2014. gadā tika izdots kvarteta albums "Mental Shake", kam "All About Jazz" - ietekmīgākais meinstrīma džeza un brīvās improvizācijas kritikas resurss internetā - izteicis augstāko novērtējumu, proti, piecas zvaigznes. Žurnāls "Rolling Stones" savukārt to nodēvējis par vienu no labākajiem 2014. gada avangarda mūzikas albumiem.
Vairākus mēnešus vēlāk klajā nāca "Mollie's in the Mood", Brocmana dueta albums ar Adašēviču, ko novatoriskās mūzikas žurnāls "The Wire" novērtējis kā "pārsteidzošā kārtā, vienu no muzikāli bagātīgākajiem ierakstiem Brocmana katalogā". Britu kritiķis Deivids Kīnans (David Keenan) savukārt piebildis, ka albums demonstrē abus mūziķus nepārspēti labā formā.
Noubls un Edvardss ir viens no pieprasītākajiem bungu un kontrabasa tandēmiem mūsdienu improvizētajā mūzikā - viņi ir saspēlējušies ar plašu loku atpazīstamu vārdu šajā laukā, sākot ar Rosko Mičelu (Roscoe Mitchell) un beidzot ar Devidu Mureju (David Murray). Jau minētais izdevums "All About Jazz" lēš, ka liela daļa šo mūziķu dodas koncertēt uz Londonas klubu "Cafe OTO" tikai tādēļ, lai iegūtu iespēju saspēlēties ar Noubla-Edvardsa ritma sekciju.
Pēters Brocmans jau reizi ir uzstājies "Skaņu mežā" - 2012. gadā noritējušajās festivāla desmitgades svinībās viņš improvizēja duetā ar zviedru baritona saksofonistu Matsu Gustavsonu (Mats Gustafsson).
"Skaņu mežā" iepriekš uzstājies arī Džons Edvardss - pērn viņš sniedza improvizētu koncertu kopā ar amerikāņu trompetistu Vadada Leo Smitu (Wadada Leo Smith), izpelnoties uzsvērti pozitīvas atsauksmes gan no kritiķiem, gan no publikas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
