Rževskis kā virtuozs pianists guva ievērību 1960. gados, izpildīdams gan pēckara avangarda mūziku (piemēram, būdams pirmais interprets, kas izpildījis Kalrlheinca Štokhauzena (Karlheinz Stockhausen) "Klavierstück X"), gan arī savu draugu un līdzgaitnieku - tā saucamās "Ņujorkas skolas" komponistu - Džona Keidža (John Cage) un Kristiana Volfa (Christian Wolff) kompozīcijas. Šo divu mūziķu - kā arī komponista Deivida Bērmana (David Behrman) un pianista un skaņu mākslinieka Deivida Tjūdora (David Tudor) - ietekme izpaudās arī paša Rževska rakstītajos skaņdarbos, kas plašāku uzmanību izpelnījās 70. gadu vidū.
Lai gan Rževska daiļradē ir bijuši arī post-minimālisma un pat dodekafoniskās mūzikas periodi, viņa agrīno un vēlīno mūziku raksturo stilistiska un tehniska daudzveidība. Kritiķis Donato Mansīnī (Donato Mancini) Rževskim raksturīgo mūziku nodēvējis par "improvizācijas un klasiskās mūzikas hibrīdiem", piebilstot, ka Rževskis vēl aizvien raksta mūziku, kas ir "bez kautrēšanās tonāla un pat izklaidējoša, graujot priekšstatus par akadēmiskās avangarda mūzikas emocionālo skopumu".
Slavenākā (vai katrā ziņā visbiežāk ierakstos publicētā un koncertos atskaņotā) Rževska kompozīcija ir 1975. gadā sacerētais variāciju cikls "The People United Will Never Be Defeated!", savukārt viņa vēlīno kompozīciju vidū ir "The Road", kuras noslēgumā izmantoti teksti no Nikolaja Gogoļa stāsta "Deguns", un "De Profundis", kurā pianistam tiek lūgts rečitatīvā lasīt tekstu no kādas vēstules, ko Oskars Vailds rakstījis, atrodoties ieslodzījumā.
2013. gadā Rževska pirmais klavierkoncerts pieredzēja pirmatskaņojumu tradicionālajā "BBC Proms" koncertvakarā. Kritiķis un komponists Saimons Kamingss (Simon Cummings) pēc koncerta rakstīja sekojošo: "Rževska darbs atšķīrās ar saturisku pārbagātību, izaicinot klausītāju tajā neapmaldīties, taču šeit nāca palīgā komponista teju pārdabiskais talants neaprakstāmi sarežģītu mūziku klausītājiem pasniegt emocionāli pieejamā veidolā."
Rževskis ir pazīstams arī ar līdzdalību vēsturiski nozīmīgos mūzikas ansambļos. 1966. gadā viņš kopā ar Elvinu Kuranu (Alvin Curran) dibināja improvizētās elektroniskās mūzikas ansambli Musica Elettronica Viva - to dēvē par vienu no agrīnajiem ansambļiem, kas eksperimentējuši ar elektro-akustiku "dzīvajā režīmā". Rževskis līdzās Franko Evandželisti (Franco Evangelisti) un Enio Morikone (Ennio Morricone) piedalījies arī Gruppo Improvvisazione Nuova Consonanza, ko dēvē par pirmo eksperimentālās mūzikas komponistu savienību Eiropā.
Rževskis labprāt izpilda pats savas kompozīcijas - arī Rīga viņš spēlēs savus vēlīnos darbus. 2002. gadā prestižā izdevniecība Nonesuch izdeva septiņu disku komplektu ar nosaukumu "Rzewski plays Rzewski". Lūk, ko recenzijā par šo retrospektīvu rakstīja "The New York Times": "Šajā mūzikā ir jaušama izcilība un kodīgi žilbinoša spriedze - tā ir īpašs piedzīvojums."
Rževska uzstāšanos festivālā atbalsta fonds "Trust For Mutual Understanding".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
