Koncertos varēs dzirdēt dziedātāju Elīnu Šimku, pianistus - Diānu Ketleri, Aurēliju Šimku un Juri Žvikovu, čellisti Guntu Ābeli, Rīgas Doma zēnu kori, "Sinfonietta Rīga", Liepājas simfonisko orķestri.
Festivālu 12. februārī Lielajā ģildē atklās ģeniālā austriešu komponista Volfganga Amadeja Mocarta sakrālās motetes un operu fragmenti, kas valdzina gan ar vienkāršību un melodiskumu, gan ņirbošu virtuozitāti un bezgalīgi plašām frāzēm. Koncertā piedalīsies soliste Elīna Šimkus, Rīgas Doma zēnu koris un "Sinfonietta Rīga" Mārtiņa Klišāna vadībā. Tieši baroka un agrīnā klasicisma mūzikā Elīna Šimkus pēdējos gados uzmirdzējusi visspilgtāk, ko apliecina arī viņas nesenie panākumi, dziedot Mocarta agrīnākas operas iestudējumā Milānā. Attapīgā Suzanna un viltīgā Despīna pārtaps par nepiekāpīgo Tamiri. Savukārt kori Mocarts, visticamāk, iztēlojies enģeliski lidojošās un dzidri skanīgās zēnu balsīs.
18. februārī Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē spēlēs Liepājas Simfoniskais orķestris Atvara Lakstīgalas vadībā. Soliste - talantīgā, jaunā pianiste Aurēlija Šimkus. Pēc debijas Baireitā un viesošanās Ingolštatē, kur aizvadītā gada nogalē Aurēlija Šimkus koncertēja kopā ar Gruzijas kamerorķestri, jaunā mūziķe atsaukusies prasīgā Liepājas simfoniskā orķestra aicinājumam spēlēt Volfganga Amadeja Mocarta jauneklīgajā 12. klavierkoncertā.
Orķestra mākslinieciskais vadītājs, diriģents Atvars Lakstīgala, izlolojot koncerta programmu teic, ka "Vīnes klasika" 21. gadsimta mūzikas panorāmā pēdējos gados kļuvusi par īpašu aktualitāti; to rāda kā Latvijas, tā Rietumeiropas koncertu pieredze.
Koncertā skanēs arī Ludviga van Bēthovena Otrā simfonija, kas tēlu ziņā piedāvās īstu mīlas drāmu.
Spīķeru koncertzālē 19. februārī ekscentriskais un aizrautīgais pianists Juris Žvikovs aicina interesentus tuvāk ielūkoties Vīnes dižgara Ludviga van Bēthovena un vēl citu komponistu skaņu observatorijās. Improvizētajā "pianista domnīcā" Juris Žvikovs sola ne tikai atklāt pianista domāšanas veidu, iestarpinājuma monologos daloties tehniskajos novērojumos par 19., 20. un 21. gadsimta klaviermūzikas eklektisko dabu, bet arī iepazīstināt ar Ludviga van Bēthovena un viņam radniecīgu skaņražu planētām, kas katra riņķo savā atšķirīgā un neatkārtojamā orbītā. Līdzās Spīķeru "Steinway&Sons" uz skatuves būs arī mutes ermoņikas, rotaļpīkšķis, rotaļklavierītes un vēl citi klavierēm ne visai radniecīgi skaņurīki, kas laika gaitā, iespējams, atvasināti tieši no iecienītā melnbaltā taustiņinstrumenta. Gaismu partitūru pārraudzīs video mākslinieks Roberts Rubīns, savukārt par labskaņu rūpēsies skaņu operators Dmitrijs Tarasovs.
24. februārī Mazajā ģildē varēs ielūkoties tajā Vīnē, kur jauneklīgais Ludvigs van Bēthovens aizrautīgi variē sava jaunākā laikabiedra, cita Vīnes klasiķa - Volfganga Amadeja Mocarta tēmu no operas "Burvju flauta"; romantiķis Francis Šūberts raksta sonāti ar lociņu spēlējamai ģitārai - arpeggione; Jaunās Vīnes skolas pārstāvis Antons Veberns savu izsmalcināto gaumi un lielo talantu apliecina trīs miniatūrās, bet viņa vecākais kolēģis - romantisma pārstāvis Johannes Brāmss no jauna pievēršas čella un klavieru sonātes žanram.
Koncertā satiksies divas spilgtas personības - Bāzelē dzīvojošā latviešu čelliste Gunta Ābele -"Lielās mūzikas balvas 2013" nominante, kas klausītāju uzmanību iemantojusi ar savu emocionālo spēli un samtaino čella toni, un tajā pat Šveices pilsētā mītošais Žerārs Viss - pianists, kuru par uzticamu skatuves partneri dēvē gan pasaulslaveni operdziedoņi, gan dažādus instrumentus pārvaldoši solisti.
Festivālu "Vīnes klasika" 27. februārī Lielajā ģildē noslēgs "Sinfonietta Rīga", solisti - Diāna Ketlere un Sergejs Malovs, kurus vieno studijas Zalcburgas "Mozarteum" universitātē. Pie diriģenta pults stāsies Normunds Šnē. Koncerta programmā liriskā Franča Šūberta un kaismīgi ekspresīvā romantiķa ar bērna dvēseli Albana Berga skaņdarbi.
Biļetes uz festivāla "Vīnes klasika" nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs.