Metāla brāļi no Rīgas un pasaulē skaļākā grupa – 'Manowar'  (14)

Tieši šī fanātiskā nemainīguma dēļ "Manowar" fani noveco kopā ar grupu, jo kā gan savādāk varētu izskaidrot to, ka neviens neironizē par 60 gadus veciem onkuļiem, kuri pilnā nopietnībā kliedz par to, cik varens dievs ir Odins un ka metāla brāļiem vienmēr jāturas kopā.

Tieši ar šādu attieksmi melnās ādās tērptie metālisti 9. februārī kāpa uz "Palladium" skatuves, un tieši ar šādu attieksmi uz koncertu bija atnākusi arī liela daļa publikas. Protams, iekustināt latviešus nav viegli, taču, kad pēc koncerta mūziķi jau bija nokāpuši no skatuves, dziesmu "The Crown and the Ring" fanu pūlis nodziedāja tik vareni, kā reti var dzirdēt pat nacionālās himnas laikā pēc hokeja spēles.

Cilvēkiem, kuri par "Manowar" fanoja skolas laikā deviņdesmitajos gados, ir ļoti grūti objektīvi izvērtēt, vai tā ir patiešām diža grupa vai tikai pagātnes relikts, bet vismaz pašiem mūziķiem ir viennozīmīga pārliecība, ka metāla brāļi ir krietni vien pārāki par citiem, un gadījumā, ja kāds mēģina izburtot, kas tev uzrakstīts uz T-krekla, viņam ir jāatbild lakoniski: FUCK YOU!

Arī es ar pilnu pārliecību varu teikt, ka "Manowar" mani padarīja par labāku cilvēku. Līdz 1991. gadam es klausījos "Depeche Mode" un tamlīdzīgus brīnumus, taču viena pati dziesma "Carry On" spēja mani ietekmēt tik ļoti, ka mūziku bez ģitāras skaņām vairs īsti par mūziku vispār neuzskatu.

Interesanti, ka pirmo reizi dzīvajā redzēt "Manowar" iespēja bija jau vidusskolas laikā, kad viņi bija atbraukuši uz Tallinu, taču tas bija vecums, kad vienam ceļot nebija ieteicams, bet visiem pārējiem skolasbiedriem (lai gan skola bija slavena ar lielu metālistu īpatsvaru) bija bail, ka viņus piekaus urlas.

Tāpēc pirmo reizi paskatīties uz "Manowar" devos 2014. gadā, kad viņi viesojās Viļņā. Tomēr emocionālā spriedze par bērnības varoņu satikšanu un garais ceļš uz Viļņu darīja savu, un šo koncertu faktiski neatceros. Līdz ar to var teikt, ka mana pirmā reizi bija tieši "Palladium" koncertzālē.

Un, protams, "Manowar" nelika vilties – Odina iedvesmotās kaujas himnas bija spēcinātas ar deviņdesmito gadu līmeņa šovu, bet par viņu muzikālajām spējām neviens nekad nav šaubījies. Un te nu viņi bija – Eriks Adamss, kura spēcīgais vokāls pazemo jebkuru operdziedātāju, Džoejs Demaijo, par kuru labāk basģitāru nespēlē neviens, bundzinieks Donijs Hamziks, kurš grupā ir atgriezies pēc 26 gadu prombūtnes, un Karls Logans – ģitāras virtuozs, kurš acīmredzot tomēr brīvajā laikā nevicina zobenu, tāpēc ir krietni vien kārnāks par pārējiem (taču tas ir piedodams, jo viņam ir tikai 50).

Formāli "Manowar" savā turnejā joprojām atzīmē 1988. gada albuma "Kings of Metal" izdošanas gadadienu, taču Rīgā tika spēlētas dziesmas no vairākiem albumiem. Latvijas publikai, šķiet, visvairāk pie sirds gāja varenais opuss "Hail and Kill", ko daudzgalvanais pūlis aizrautīgi kliedza līdzi, tomēr daudziem "Manowar" dziesmu teksti burtiski ir asinīs – pat tiem, kuri nezina angļu valodu.

"Kings of Metal" bija mans pirmais mūžā nopirkais kompaktdisks, un, neraugoties uz CD pirmsākumos izplatītajām baumām, ka kompaktiska mūža ilgums ir desmit gadi, tas vēl joprojām skan tikpat iespaidīgi kā pirmajā dienā. Pašu "Manowar" puišu reputāciju manās acīs gan savulaik pabojāja dokumentālās filmas noskatīšanās, kurā bija redzams, ka viņiem kļūst fiziski nelabi, apmeklējot vēršu cīņas Spānijā. Bet, vīri, jums taču visas dziesmas ir par zobeniem, asinīm un cienīgu nāvi!

Taču tās ir tikai detaļas, jo "Manowar" – kulta grupa šī vārda īstajā nozīmē – savas karjeras laikā ir paveikusi varenas lietas – viņi vairākkārt oficiāli atzīti par pasaulē skaļāko grupu, bet Ginesa rekordu grāmatā iekļauta arī kā grupa, kas nospēlējusi visilgāko "heavy metal" koncertu (2008. gadā Bulgārijā 5 stundas un 1 minūti). Līdz ar to vienīgais pārmetums ir tāds, ka Latvijas fani otrdienas vakarā bija brīvi jau pirms pulksten deviņiem.

Labā ziņa ir tāda, ka šogad gaidāms jaunais "Manowar" albums. Esmu vairāk nekā pārliecināts, ka tas skanēs tāpat kā visi iepriekšējie, bet biežāk lietotie vārdi tajā būs "thunder" "die" un "Valhalla". Taču tieši par to mēs viņus arī mīlam. Un, ja jums ir kādas pretenzijas, jūs neesat īsts metāla brālis. Kā teiktu paši mūziķi, DEATH TO FALSE METAL!