10 gadi ar 'Lielo mūzikas balvu' – 10 publikas balsojuma simpātijas  (7)

Arī šogad portālā "Delfi" norisinās publikas balsojums par šā gada žūrijas izvirzītajiem "Lielās mūzikas balvas" pretendentiem. Nobalsot par savu simpātiju var šeit!

Publikas simpātijas balvas ieguvējs saņems īpašo "Hennessy" naudas balvu 2000 eiro apmērā turpmākai profesionālajai izaugsmei un prasmju papildināšanai studijās vai meistarklasēs.

Pirmo reizi publikas balsojums portālā "Delfi" notika 2006. gadā, kad tika vērtēta 2005. gada sezona. Toreiz skatītāju un "Delfi" lasītāju simpātijas tika Latvijas Nacionālās operas pamatvērtībai – tenoram Kārlim Zariņam (1930 – 2015), kurš saņēma arī balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā. Pirmoreiz "Lielā mūzikas balva" viņam piešķirta jau 1994. gadā – par izcilu ieguldījumu Latvijas vokālajā mākslā.

Latvijas Nacionālās operas (toreiz LPSR Valsts operas un baleta teātra) trupā Kārlis Zariņš ticis uzņemts uzreiz pēc Konservatorijas beigšanas, un uz Baltā nama skatuves uzstājies līdz pat 2006. gada nogalei. Viņš savā cienījamajā vecumā spēja nodziedāt vissarežģītākās tenora operu partijas.

"Dziedāšana ir kaislība. Man tā balss aizvien bijusi lielāka un skaļāka nekā citiem. Ja balss neskan, tad jāmet miers, ja skan, tad jādzied. Dziedātāja karjera ir bezgala vilinoša, tā ir kā narkotika. Un, ja vēl dziedāšana ir sirdslieta, ja joprojām saņemu skatītāju mīlestību un siltumu, kā lai atsakās no skatuves?" tā savai 75. gadu jubilejai veltītā intervijā laikrakstam "Diena" sacīja Kārlis Zariņš (2005. gada 2. jūnijs)

Izvērtējot 2006. gada muzikālos sasniegumus, "Delfi" lasītāju balsojumā valdīja vētrainas kaislības, līdz svinīgajā ceremonija publikas simpātijas godu saņēma tobrīd jaunais saksofonists Gints Pabērzs, kurš vienlīdz labi bija sevi pieteicis gan džeza pasaulē, gan popmūzikā un popularitāti bija guvis funk grupā "Time After Time". 2007. gadā Gints Pabērzs saņēma ari "Lielo mūzikas balvu" par izcilu un radošu sniegumu konkursā "Sony Jazz Stage 2006".

Šobrīd Gints Pabērzs ir augstākās raudzes profesionālis mūzikā, spēlē Latvijas Radio bigbendā un dažādās citās muzikālās apvienībās, kā arī izglīto jaunos džeza mūziķus Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Spožais kontrtenors Sergejs Jēgers "Delfi" lasītāju simpātijas iemantoja 2008. gadā, kad balvas tika pasniegtas par 2007. gada sasniegumiem. Vēsturisks sīkums, ko esam fiksējuši – tieši pateicoties Sergejam Jēgeram tika iedibināta tradīcija publikas simpātijas un "Delfi" lasītāju balsojuma uzvarētājam pasniegt visai ievērojama izmēra torti.

Pēc balvas saņemšanas Sergejs Jēgers 2009. gadā izdeva trešo albumu "Dziesmiņās remdējos" – latviešu tautas dziesmu apdares Raimonda Tigula aranžijā, ko dziedātājs ieskaņoja kopā ar orķestri "Sinfonietta Rīga" un diriģentu Māri Sirmo. 2011. gadā iznācis kontrtenora albums "Ave Maria", kas kopā ar ērģelnieci Diānu Jaunzemi ierakstīts Rīgas Domā, tāpat mūziķis piedalījies izlašu "Reiz sensenos laikos" un "Mūzika Rīgā 1570 – 1800" ierakstos, kā arī vairākās izrādēs un mūziklos.

Paralēli veiksmīgai mūzikas karjerai 2009. gadā kļuvis arī par docētāju Latvijas Mūzikas akadēmijas senās mūzikas klasē un vokālajā nodaļā.

Koris "Kamēr..." jau daudzus gadus bauda klausītāju mīlestību un ir ne tikai viens no labākajiem, bet arī populārākajiem koriem Latvija. 2009. gadā tas tika apliecināts arī ar portāla "Delfi" un "Lielās mūzikas balvas" publikas balsojuma pirmo vietu.

Koris un diriģents Māris Sirmais tika novērtēti par izcilo albumu "Pasaules Saules dziesmas" un tā prezentācijas koncertiem Latvijas Universitātes Lielajā aulā.

2012. gadā diriģents Māris Sirmais aizgāja no kora un par "Kamēr..." māksliniecisko vadītāju kļuva talantīgais jaunais diriģents Jānis Liepiņš. Savukārt Māris Sirmais visus savu spēkus nolēma veltīt Valsts akadēmiskajam korim "Latvija".

2010. gadā, kad "Lielās mūzikas balvas" tika dalītas par 2009. gadu, nedalītu publikas atzinību ieguva vokālā grupa "Framest", kura bija nominēta kategorijā "Gada debija".

Kopš tā laika grupas sastāvs ir vairākkārt mainījies – tās sastāvā nemainīgi palikuši vien tenors Mikus Abaroniņš un baritons Jānis Ķirsis. "Framest" joprojām nozīmē augstu kvalitāti un profesionālo meistarību, kā arī plašu repertuāru – no klasikas līdz džezam, no popmūzikas līdz laikmetīgiem skaņdarbiem. Šajā laikā grupa daudz koncertējusi gan Latvijā, gan ārzemes, kā sadarbojusies pasaules klases vokālistiem, piemēram, Pīteru Eldridžu no "New York Voices". Taču vislielāko atpazīstamību un publicitāti "Framest" guva 2012. gadā, piedaloties konkursā "Jaunais vilnis".

Jaunā mūziķe Guna Šnē (Āboltiņa) "Lielajai mūzikas balvai 2010" bija nominēta kategorijā "Par izcilu darbu ansamblī". Tobrīd viņa jau otro gadu bija valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" galvenā čelliste, kur spēlē joprojām. Viņa žilbinājusi gan gan trio "Art-i Shock" sastāvā, gan koncertos ar virtuozo akordeonisti Kseniju Sidorovu un citiem mūziķiem.

2012. gadā "Lielās mūzikas balvas" skatītāju un "Delfi" lasītāju simpātijas tika soprānam Silgai Tīrumai, kura apbalvojumam bija nominēta kategorijā "Gada debija". Lai gan dziedātāja dzīvo Parīzē un Latvijā koncertē reti, viņa tika ievērota Leldes lomā Imanta Kalniņa operas "Spēlēju, dancoju" koncertuzvedumā, bet pēc "Lielās mūzikas balvas 2011" skatītāju simpātijas saņemšanas arī spoži sevi pierādīja operetes "Klīvija" iestudējumā Rīgas Muzikālajā teātrī Induļa Smiltēna režijā.

Publika viņu mīl, ai, kā mīl! Viņš valdzina gan kabarē, gan teātra izrādēs, gan plūc laurus džeza konkursos un estrādes mūzikā. Daumants Kalniņš ar ievērojamu pārsvaru skatītāju un klausītāju simpātijas balvu saņēma "Lielās mūzikas balvas 2012" ceremonijā. Tomēr to saņemt nevarēja ierasties, jo tobrīd bija aizņemts Valmieras teātra izrādē "Zojkina kvartira". Kopš 2013. gada Daumanta Kalniņa popularitāte ir tikai augusi un viņš ir viens no šobrīd pieprasītākajiem un augstāk vērtētajiem vokālistiem Latvijā, ko apliecina arī viņa nominēšana "Lielajai mūzikas balvai 2015" kategorijā "Par izcilu sniegumu".

"Lielās mūzikas balvas 2013" ceremonijā publikas simpātijas lauri tika saksofonistam Oskaram Petrauskim, kurš balvai bija izvirzīts kategorijā "Par izcilu sniegumu". Šobrīd Oskars Petrauskis spēlē orķestra "Rīga" sastāvā, kā arī kopā ar brāli – pianistu Raimondu Petrauski un sitaminstrumentālistu Rihardu Zaļupi muzicē apvienībā "Xylem Trio" un citos projektos.

Pasniedzot "Lielās mūzikas balvas 2014", vislielākā skatītāju un klausītāju atzinība tika diriģentam Kasparam Ādamsonam. Viņš balvai bija izvirzīts kategorijā "Gada jaunais mākslinieks". Ikdienā Kaspars Ādamsons ir Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) jauktā kora "Sōla" un Sējas novada jauktā kora "Sēja" mākslinieciskais vadītājs. Kopš 2014. gada Kaspars Ādamsons vada Rīgas mūzikas skolu apvienoto simfonisko orķestri, kā arī pilda Latvijas Nacionālās Operas (LNO) kora kormeistara pienākumus.