Otrdien, 16. februārī pirmoreiz tika izpildīta kantāte, ko kopīgi sacerējuši austriešu maestro Volfgangs Amadejs Mocarts un itāļu komponists Antonio Saljēri. Muzikologi uzskata, tas ir vēl viens apliecinājums, ka abi bijuši kolēģi, nevis sāncenši.
"Mocarta sacerētā daļa ir, teiksim tā, atjautīgāka un dramatiskāka, kamēr pārējie divi panti ir liriskāki," pēc četras minūtes garā skaņdarba nospēlēšanas teica mūziķis Lukašs Vendls. "Taču pēc tā nav iespējams noteikt, kurš bija labāks komponists."
1785. gadā sacerētā kantāte ir "ļoti svarīga, lai izprastu Mocarta un Saljēri attiecības", uzsver vācu muzikologs Timo Juko Hermans, kurš atrada skaņdarbu Čehijas muzeja krājumos.
Hermans uzskata, ka mūziķi esot bijuši "kolēģi, kas strādāja kopā", kaut gan tiek uzskatīts, ka viņu starpā bijusi liela konkurence un Saljēri skaudības dēļ pat mēģinājis noindēt austriešu komponistu.
Tiek uzskatīts, ka skaņdarbu "Per la ricuperata salute di Offelia" ("Par Ofēlijas labo veselību") sacerēja Mocarts, Saljēri un mazpazīstams mūziķis Korneti. Kantāte iekļauta itāļu dzejnieka Lorenco da Pontes libretā un ir veltīta slavenajam angļu soprānam Nensijai Storesai.
Notis kopš 50. gadiem glabājušās Čehijas Mūzikas muzejā.
Versija, ka Saljēri mēģinājis noindēt Mocartu, pirmoreiz izskanēja rakstnieka Aleksandra Puškina darbā "Mocarts un Saljēri". Tā tika atspoguļota arī 1984. gada filmā "Amadeus" ("Amadejs"), kurai vēsturnieki pārmeta abu mūziķu sāncensības pārspīlēšanu.
"Mēs visi zinām filmu "Amadeus". Saljēri tajā ir ļaunais varonis," sacīja "Mozarteum" fonda pārstāvis Ulrihs Leisingers. "Viņš nenoindēja Mocartu. Abi komponisti bieži tikās un kopā strādāja Vīnē."
"Cik nu man zināms, šis ir vienīgais Mocarta un Saljēri kopīgais skaņdarbs. Bet nekad jau nevar zināt. Šādā dārgumu krātuvē ir iespējams viss," par Mūzikas muzeju Prāgā teica Hermans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
