Operdziedātāja Inese Galante jau gadsimta ceturksni dzīvo Vācijā, bet vienmēr esot zinājusi, ka atgriezīsies Latvijā ar jaunām iecerēm. Lai dalītos ar to, ko savā mūžā uzkrājusi. "Katram vajag atrast savu veidu, kā dalīties," saka Inese Galante. Jau trešo gadu Ineses Galantes fonds rīko klasiskās mūzikas talantu konkursu "Ineses Galantes talanti", tam vēl var pieteikties līdz 10. martam. Plašāku informāciju var iegūt www.inesesgalantestalanti.lv.
Kā jūs raksturotu pašreizējo savas dzīve periodu?
Grūti atrast īsto vārdu, teikšu – manā dzīvē iestājas cita ēra. Ar saknēm vēl esmu solistes karjerā, bet ar vienu kāju jau esmu arī citos projektos. Manuprāt, tas ir labi. Man gribas dziedāt, bet man arī gribas brīvākas rokas. Lai pati varu noteikt, ko es gribu dziedāt – kādu repertuāru, kādus skaņdarbus, ar ko kopā... Jo solists ir kā pērkams zaldāts. Protams, var atteikt piedāvājumu, bet pārsvarā esi kā zaldāts – vienmēr labā formā un gatavs dziedāt. Nenoliegšu, ka man vienmēr bijuši savi šķēršļi – ētiski, profesionālie, cilvēciskie, jo, runājot par nopietnām lietām, es vienmēr esmu uzskatījusi, ka nevaru atļauties sevi zaudēt kā cilvēku, kā sievieti, kā profesionāli. Eleganti uzvesties un nevilkt segu tikai uz savu pusi – to man iemācījuši vecāki un mani skolotāji, tā arī esmu dzīvojusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!