Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) izvēlējies pavasari sagaidīt ar mīlestības tēlojumu Gundara Pones opusā "Quattro temperamenti d'amore" un vērienīgi visaptverošu traģismu Gustava Mālera Sestajā simfonijā. Koncerts Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" jau izskanējis, un šonedēļ programma tiks atskaņota Rīgas Lielajā ģildē 6. maijā un Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors", 7. maijā. Par abiem reti atskaņotajiem opusiem vairāk stāsta diriģents Andris Poga un solists Rihards Mačanovskis.
Anete Ašmane: Gundaris Pone un Gustavs Mālers. Visai intriģējoša kombinācija.
Andris Poga: Ekstravaganta, es teiktu. Mālera Sestā simfonija vispār tiek atskaņota salīdzinoši reti, bet tad, kad tā tiek spēlēta, daudzi diriģenti izvēlas tai veltīt atsevišķu koncertu un ne ar ko nekombinēt, jo Mālera simfoniskie romāni ir pašpietiekami gan muzikālās intensitātes, gan apjoma ziņā. Runājot par Gundari Poni un viņa iespējamo saistību ar Māleru... Plānojot programmu, vienmēr ir divi varianti – iet drošo, konservatīvo ceļu, kombinējot Brāmsu ar Bēthovenu, Brāmsu ar Šūmani, Čaikovski ar kādu citu krievu klasiķi un tā tālāk, vai iet konceptuālo ceļu un kombinēt klasiku ar ko ļoti modernu, piemēram, Mocartu ar Erki Svenu Tīru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
