Sacerot šo skaņdarbu, komponists iedvesmojies no kāda astronomu atklājuma. "Pirms neilga laika astronomi ar lielā Habla teleskopa palīdzību atklāja tālu planētu, kas ir ļoti līdzīga Zemei. Tā ir tikpat skaista – ar okeānu, atmosfēru, varbūt pat ar dzīvības formām. To nosauca par Gliese 581," stāsta Juris Karlsons. Vien 20 minūšu garais, virtuozais Devītais Liepājas koncerts orķestrim "Gliese 581" stāsta par ekoloģiju – par saudzējošu attieksmi pret mūsu planētas Zeme dabu, par dvēseles ekoloģiju, par saprāta un mīlestības nozīmi, par mūsu visu nākotni. Komponists to radījis kā brīdinājumu, kā apliecinājumu. Skaņdarba nosaukums atvasināts no jaunatklātās planētas Gliese 581 nosaukuma, savukārt darba intonatīvās uzbūves formula ir kvinta, oktāva, prīma – cipari, kas apzīmē planētu Gliese 581.
Koncerta sākumā skanēs arī Johannesa Brāmsa "Variācijas par Haidna tēmu": "Tēmu, kas tiek variēta, komponists ņēma no opusa, par kura autoru Brāmsa dzīves laikā tika uzskatīts Jozefs Haidns. Tas ir "Svētā Antonija korālis", un tikai daudz vēlāk noskaidrojās, ka autors laikam tomēr nav vis Haidns, bet kāds cits, varbūt Plejēls, varbūt arī nē. (...) Galu galā nav tik svarīgi, kas ir korāļa autors, svarīgi, ka Brāmsam padevušās lieliskas variācijas, kas apliecina viņa simpātijas pret visu klasisko, skaidro, precīzo un skaisto," tā par šo skaņdarbu savulaik teicis muzikologs Orests Silabriedis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
