'Maģija ir svarīgākais' – saruna ar Nikolā Godēnu no 'Air'

"Air" pirmais albums "Moon Safari" iznāca deviņdesmito gadu nogalē un strauji ļāva grupai iemantot kritiķu un klausītāju atzinību. Tam sekoja vēl septiņi studijas ieraksti, kā arī liels skaits muzikālu blakusprojektu un eksperimentu. Šogad iznāk grupas pirmā oficiālā labāko dziesmu izlase, kura paredzēta kā atskats uz divdesmit grupas pastāvēšanas gadiem.

Lai arī nereti "Air" pieskaita tolaik aktuālajam "French Touch" deju mūzikas vilnim, to var raksturot arī kā elektronisko mūziku, ko iespaidojusi dažādas psihedēliskā roka apvienības. Pēdējo reizi duets Latvijā viesojās 2009. gadā, bet jau šovasar elektroniskās mūzikas ceļlauži būs dzirdami Salacgrīvā – Baltijas lielākā festivāla noslēdzošajā dienā.

Pagājušajā nedēļā, 17. maijā, grupas dalībnieks Nikolā Godēns piekrita īsai telefonsarunai ar portālu "Delfi".

Sāksim ar to, ko atceraties no iepriekšējās grupas viesošanās reizes Latvijā, kādas ir jūsu atmiņas par koncertu?

(pēc pauzes) Par kādu valsti ir runa?

Lettonie.

Ak, skaidrs (smejas). Protams! Jā, es atceros, tā bija ļoti jautra tūre. Mēs šai reģionā nebijām agrāk spēlējuši, jo parasti mēs dodamies spēlēt uz dienvidiem vai paliekam Francijā. Bet tā kā es gribēju uzstāties ziemeļos, mēs atklājām pavisam jaunu auditoriju un jaunas ceļošanas iespējas. Tas bija aizraujoši un svaigi, jo tā bija nepierasta teritorija, bet cilvēki – ļoti laipni. Mums bija lielisks koncerts. Kad mēs sākām koncertturnejas, mēs daudz spēlējām Amerikā, bet pēc trim četrām turnejām mums sāka kļūt garlaicīgi, mēs neatklājām jaunas valstis. Tāpēc nolēmām viesoties gan Balkānu valstīs, gan Krievijā, gan Baltijā. Turklāt šobrīd visur uz planētas notiek festivāli, it visur ir kāds milzīgs pasākums, cilvēki pat nenojauš, bet tas ir visur, un līdz ar to iespēju ir milzum daudz.

Arī šā gada turnejā "Air" uzstājas tikai mūzikas festivālos.

Jā, tā ir. Vasarā festivāli ir tas, kas cilvēkus interesē. Manuprāt ir labi spēlēt festivālos, jo, ja spēlē tikai tādus koncertus, kuros esi vienīgā grupa, tad uz koncertiem nāks pārsvarā fani. Tas, protams, ir labi, bet festivāli ir iespēja paplašināt klausītāju loku, sniegt koncertus arī cilvēkiem, kuri par tevi neko nezina. Arī es, kad pats dodos uz festivāliem, klausos grupas, ko agrāk neesmu klausījies, un atklāju daudz jauna.

Ko varat pastāstīt par gaidāmo "Air" uzstāšanos "Positivus"? Vai kas īpašs sagatavots šovam, kādi viesmākslinieki?

Mēs nupat tik esam pabeiguši mēģinājumus. Tas bija pagājušajā nedēļas nogalē. Tagad sākam darbu pie skatuves gaismām, ģitārām un skaņas. Ja runājam par pašu uzstāšanos, mēs vēl grasāmies strādāt pie jaunu skaņu izveides un pielāgošanas. Jāpiebilst, ka mēs spēlējam vecus analogos sintezatorus. Protams, man vienmēr liekas, ka var vēl strādāt, lai skaņu padarītu rafinētāku.

Kas ir pats svarīgākais, kad esat uz skatuves? Mūzika, cilvēki, kas cits?

Maģija. Svarīgākais ir maģija. Kad nodziest gaismas, tu uznāc uz skatuves, esi kopā ar cilvēkiem. Tas, manuprāt, ir unikāls un svarīgs brīdis. Nekas cits to nevar aizvietot. Esmu patiesi laimīgs, ka varu to vēl un vēl piedzīvot no jauna.

Domājams, līdzīgi ir arī klausītājiem.

Cerams (smejas).

Drīzumā iznāks jūsu pirmā labāko dziesmu izlase "Twenty Years". Ņemot vērā, ka divdesmit gadu laikā "Air" sarakstījusi tik daudz klausītāju iemīļotu kompozīciju, jāprasa, kā jūs izvēlējāties, kuras dziesmas iekļaut izlasē, pēc kādiem principiem?

Tas bija ļoti grūti, bija sarežģīti izvēlēties. Ir tik daudz dziesmu, kuras gribējām iekļaut, bet vietas bija tik, cik bija. Tāpēc mēs ar Džeibī (JB, grupas otrs dalībnieks Žans-Benuā Dunkels – I.Š.) rūpīgi pārrunājām, kas mums pašiem visvairāk patīk, kā arī painteresējāmies, kas ir klausītākās dziesmas globālā tīmekļa straumēšanas platformās.

Daudzi mākslinieki šogad uzsvēruši, cik nozīmīgs viņu jaunradē bijis Deivids Bovijs. Arī jūsu izlases albumā ievietots "Air" remikss Bovija dziesmai. Pastāstiet par grupas attiecībām ar viņa mūziku.

Viņš viennozīmīgi bija… (pauze). Viņš bija viens no lielākajiem gadsimta māksliniekiem. Apbrīnojams, protams. Man un Džeibī ir atšķirīgas gaumes mūzikā, bet Deivids Bovijs bija viens no retajiem, kurš patika mums abiem. Viņa mūzika bija mana un grupas biedra kopīgais lauks, tā mūs kaut kādā veidā tuvināja. Mums bija iespēja ar viņu sastrādāties, remiksējot vienu no viņa dziesmām. Mēs ar viņu arī dažas reizes satikāmies. Viņa nāve bija liels šoks mums visiem. Mums bija grūti iztēloties pasauli bez Deivida Bovija, bet nu mums jāpieņem, ka tās lietas notiek.

Kas ir svarīgākais, ko esat mācījušies no Bovija?

Akordu maiņas (I.Š. sāk smieties, vārdu "chord changes" vietā sadzirdot "clothe-changes" jeb "tērpu mainīšana"). Jā?

Piedodiet, pārklausījos. Turpiniet.

Nu, jā, akordu maiņa – viņš bija izcils komponists. Tā ir viena no lietām, ko, pēc manām domām, cilvēki mēdz piemirst, ka viņš tiešām bija inovatīvs mūziķis un komponists.

Zināms, ka jūsu grupas biedrs Dunkels ir liels šā gada "Positivus" galvenā mākslinieka Igija Popa fans.

Jā, Igijis ir daļa no visu laiku labākās rokgrupas, manuprāt. Esmu viņa koncertos bijis vairākas reizes. Mēs bieži gājām viņu klausīties jau pirms daudziem gadiem.

Nesen jūs un Dunkels katrs izdevāt solo ierakstus. Ko varējāt darīt solo projektos, ko nevarējāt, esot duets?

Es uzskatu, ka pēc ilga kopā spēlēšanas laika ir grūti izmainīt stilu, kādā brīdī sāk šķist, ka radāt vienu un to pašu. Taču, kad veic solo ierakstu, drīksti mainīt noteikumus, iztrakoties.

Vai tas ir arī iemesls "Air" daudzajiem muzikālās sadarbības projektiem?

Jā, es domāju, ka grupas nākotne ir sadarbība. Ja mēs ar "Air" ierakstīsim jaunu albumu, tajā noteikti būs daudz sadarbību ar citiem mūziķiem, manuprāt tas ir tas, ko cilvēki grib dzirdēt – jaunas kombinācijas. Mums patīk sadarboties ar dažādiem māksliniekiem, jo tas ir vienīgais veids, kā atsvaidzināt savu izteiksmes veidu.

Kurš no sadarbības projektiem jums palicis visspilgtāk atmiņā?

Man pašam vislabāk atmiņā palikusi sadarbība ar izcilajiem aranžētājiem, komponistiem un diriģentiem, piemēram, Mišelu Kolombjēru un Deividu Vitakeru. Tie ir tāda veida cilvēki, kuri atklāj mūzikā apslēptus dārgumus, atklāj noslēpumus. Viņi bija satriecoši mūziķi. Vēl mēs ar Džārvisu Kokeru rakstījām albumu Šarlotei Geinsbūrai. Darbs ar viņu man ir svarīga atmiņa. Vēl varu pieminēt Naidželu Godriču, kurš bijis pāris mūsu albumu producents. Tas bija liels gods, jo viņš būtībā ir lielākais producents pasaulē. Pēc strādāšanas ar šiem cilvēkiem jutu, ka esmu kļuvis par labāku mūziķi.

Esat labi zināmi arī kā grupa, kas raksta mūziku ekrānam, dažādām filmām un vizuālai mākslai. Kādas ir galvenās atšķirības starp studijas albuma un kino darbam paredzētās mūzikas rakstīšanu?

Rakstīt mūziku filmai nozīmē aprakstīt uz ekrāna redzamo ar skaņu, vienkārši sekojot līdzi kustīgajiem attēliem. Sacerēt oriģinālmūziku tāpat – tas ir daudz grūtāk, jo jāsāk ar baltu un tukšu lapu, nav atskaites punkta. Kad rakstām mūziku kādai filmai, mēs esam šīs filmas kalpi, galavārds radošajā jomā nav mūsu, tas pienākas režisoram un filmas veidotājiem, kuri izlemj, kurā brīdī, kā un kāda mūzika parādās.

Kā jūs ieteiktu jaunajiem mūziķiem nezaudēt līdzsvaru starp mūziku, kas uzrunā daudz klausītāju, un ne ar ko citu nesajaucamu skanējumu?

Tas nav vienkārši. Man liekas, ka ir tikai divi veidi, kā gūt panākumus – vai nu jādara kaut kas komerciāls un pieprasīts, vai arī jārada kompozīcijas, kas ir oriģinālas, pat unikālas. Ja nevari radīt spēcīgu hitu, tad jādomā par to, kas grupā ir atšķirīgais, kas ir tas, kas nevienam citam nav, un jākoncentrējas uz to. Citādi, domāju, nevar.

Vai "Positivus" festivālā dzirdēsim dziesmas no pirmajiem albumiem?

(Smejas). Šobrīd varu atklāt vienīgi to, ka mēģinājumu laikā es biju ļoti laimīgs, spēlējot savas vecās dziesmas. Tas bija kā atkalredzēšanās. Bija viegli tās atkal uzņemt sevī. Sapratu, ka daudzas man bijušas tik nozīmīgas, bet laika gaitā aizmirstas, jo nebijām tās spēlējuši aptuveni sešus gadus. Tāpēc arī esmu priecīgs šogad doties jubilejas turnejā.