Savukārt "Kāršu spēle" ir beidzamais komponista skaņdarbs, kas tapis 1936. gadā Eiropā pirms viņa aizbraukšanas uz ASV. Kā savulaik atzinis pats autors, trīsdaļīgā baleta ideja radusies, kopā ar draugiem spēlējot pokeru. "Vismaz desmit gadus pirms šā darba tapšanas man radās doma par baletu, kurā dejotāji būtu tērpušies kostīmos, kas attēlo spēļu kārtis un dejotu uz fona, kas atgādina zaļo spēļu galdu. Man vienmēr ir patikušas kāršu spēles un zīlēšana ar kārtīm, un es vienmēr esmu bijis aizrautīgs kāršu spēlmanis."
Neoklasiskā baleta pirmizrāde "The Card Party", kurai horeogrāfiju veidoja izcilais horeogrāfs Džordžs Balančins, notika Ņujorkas "Metropolitan" opernamā pirms gandrīz astoņdesmit gadiem – 1937. gada 27. aprīlī. Baleta libretu veidoja pats Stravinskis sadarbībā ar M. Malajevu, un izrādē darbojošās personas bija kārtis, kas izspēlēja pokera partiju (Atgādināsim, ka pokers ir kāršu spēle, kuras pamatā ir likmes, solīšana un kāršu kombinācijas un pasaulē ir pazīstami vairāk nekā 120 pokera veidi. Pokerā visas četri kāršu masti ir vienlīdzīgas vērtības ziņā. Neatkarīgi no spēles veida, katrs spēlētājs veido kombināciju no piecām kārtīm. Par izspēles uzvarētāju kļūst tas spēlētājs, kura rokās solīšanas kārtu beigās ir visspēcīgākā kombinācija. – red.), un izrādē darbojās gan dejotāji, kas attēloja spēļu kārtis, gan spēlmaņi. Galvenā – Džokera loma – šajā iestudējumā tika uzticēta izcilajam dejotājam Viljamam Dolāram (William Dollar). Dž. Balančina iestudēto baletu 1940. gadā dejoja arī "Ballet Russe de Monte Carlo" un 1951. gadā – "New York City Ballet".
Kopumā pasaulē šis Igora Stravinska balets ticis iestudēts vairāk nekā divdesmit reižu, tostarp tajā pašā 1937.gadā "Kāršu spēli" varēja novērtēt "Dresden Staatsoper Ballet" skatītāji, 1938.gadā – "Zurich Ballet" (Šveice) apmeklētāji, bet 1945.gadā šo baletu iestudēja "Ballets des Champs-Elysees" Francijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!