Noklausies! Desmit izcili un svilinoši 'Muse' ģitāras rifi  (12)

Slavenā angļu trio pasaules koncertturneja "Drones", kuras laikā "Muse" uzstāsies arī Rīgā, ir viens no iespaidīgākajiem priekšnesumiem mūzikas industrijas vēsturē, turklāt jau ir nodēvēts par labāko šovu grupas pastāvēšanas laikā.

Mūzikas industrijā nozīmīgais izdevums NME apkopojis desmit viņuprāt "dedzinošākos" "Muse" līdera, vokālista un ģitārista Meta Belamija ģitāras rifus – atkārtošanā balstītas muzikālas frāzes. Sazvērestības teorijas, mūžīgā cīņa ar pasauli kontrolējošiem spēkiem, indivīda vientulība un prāta tumšākie nostūri, tās ir tēmas, kas caurvij "Muse" albumus, turklāt muzikāli šīs tēmas tiek izvērstas ar gigantisku vērienu, kāpinot trauksmi un baisas priekšnojautas. Vai tas būtu agrīnajā "Muscle Museum" no debijas albuma "Showbiz" (1999) vai jau vēlāk "Uprising" no albuma "The Resistance" (2009) un citos skaņdarbos.

"Muse" šogad izdeva spīdošu albumu "Drones". Cik no jaunā albuma dziesmām iekļuvušas NME sastādītajā Belamija meistarīgo rifu sarakstā?

Sarakstu sāk stingri pārdomātais un pēc arpēdžijas skanošais minora rifs no dziesmas par to bezpalīdzību, kas pārņem, stājoties pretim tādiem kā Ričards Dokinss (slavens ateisma teorētiķis – red.), jo, kā acīmredzot domā Belamijs, bezpalīdzība izriet no cilvēka pakļaušanās loģikai. Tas ir rifs, kas rūpīgi veidots, lai izraisītu raizes un nemieru, lai klausītājs sajustu dziesmas izmisumu.

Šis mazais un neuzbāzīgais rifs ir atšķirīgs no ierastās "Muse" daiļrades. Pēc milzum daudz trokšņa albuma "Absolution" (2003) pirmajā pusē un jo sevišņi "Stockholm Syndrome" noslēgumā, šī delikātā melodija – iespējams, viena no smalkākajām "Muse" repertuārā – uzrodas ar negaidītu vieglumu. Tomēr pēc maigā sākuma, tā drīz vien atplaukst ar ambiciozu vērienu, lai pēc tam atkal izbalētu tālē.

Agrīnajos "Muse" ierakstos Belamijs mīlēja sagrozīt un satrokšņot ģitāras skanējumu, ko var uzskatāmi novērot dziesmā "Hyper Music" no albuma "Origin of Symmetry" (2001). "Biezs, hiperaktīvs, atsperīgs," tā rifi raksturi NME ģitārmūzikas eksperti. Pats Belamijs dziesmu, kas esot sarakstīta "par vēlmi iznīcināt cilvēku, ko esi mīlējis", raksturojis kā matemātisku kontrapunktu dziesmai "Bliss". Par laimi – pats rifs nav tik mulsinošs smadzeņu mežģis, kā tās raksturojums.

Viens no jaunā "Muse" albuma "Drones" grāvējiem, izdots kā otrais singls šā gada aprīlī. Ja šīs dziesmas rifs spētu runāt, tas teiktu "Vingrinies!" Šai kompozīcijā dzirdams, tieši cik virtuozs instrumentālists ir Belamijs. Ja pievieno vēl basģitāras un solo ģitāras saspēli, šī kļūst par īstu uzvaras dziesmu.

Nemitīgi metot cilpas kā neizstaigājams labirints, šis rifs ir daļa dziesmas, kuras nosaukums aizgūts no kādreizējas 60. gadu CIP programmas, kas, kā tiek pieņemts, paredzēja izstrādāt cilvēka prāta kontrolēšanas metodes. "How much longer till you break?" ("Cik vēl ilgi, līdz tu salūzīsi?"), jautā Belamijs, bet viļņojošā melodija, šķiet, kļūst loģiskāka un loģiskāka, kāpinot šaušalīgumu. Dziesma atrodama albumā "The Resistance" (2009).

"Vēl pirms grupa "Django Django" sāka spēlēties ar kosmosa kovboju estētiku, to izdarījā "Muse" ar brīnišķīgo dziesmas "Knights of Cydonia" glamroka teatralitāti," tā par albuma "Black Holes & Revelations" trešo singlu raksta NME.

Sidonija ir slavenais Marsa tuksnesis, kur fiksēti cilvēka sejai līdzīgi pacēlumi, bet pati dziesma aicina uz nepakļaušanos spēkiem, kas mēģina ar indivīdu manipulēt. Belamijs to sauc par optimistisku, cilvēka intelektu apliecinošu.

Četras minūtes pēc dziesmas sākuma klasisko vesterna skanējumu nomaina "episks, gaļīgs rifs", kas ilgst līdz pat dziesmas beigām. Tā ir būtiska "Muse" muzikālā pamācība: ja nevar izvēlēties vienu no diviem, kāpēc gan vērienam neizmantot abus?

Grupas basģitārists Kristofers Volstenholms šo dziesmu nodēvējis "40 gadi rokmūzikas vēstures sešās minūtēs".

Šis rifs mētājies Belamijam galvā jau kopš tūkstošgades sākuma. Var saprast, kādēļ viņš tik ilgi to taupījis – tas ir pilnīgs grāvējs. Dziesma ir "Muse" attieksmes koncentrāts. Tagad – sešpadsmit gadus vēlāk – grupas septītā albuma "Drones" pirmais singls ir balstīts vienā no grupas vecākajiem rifiem, tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka dziesma skan tik pilnasinīgi – tā ir nobriedināta.

Ja dziesmai ir spridzinošs basģitāras gājiens, un šeit to var uzskatīt par kodolieroci, – būtu viegli visu atstāt basa ziņā. "Hysteria" nav šāds gadījums. Belamija spalgā ģitāra tikai un vienīgi papildina Volstenholma basu. Diemžēl dziesma ir par apmātību, tādēļ nav atļauts pārāk stipri ar to aizrauties.

Šī dziesma (un albums) iezīmēja brīdi, kurā "Muse" sāka ļauties glamroka ietekmei. Šis ir vienkāršs rifs, bet tas nenozīmē, ka tas nav iedarbīgs. "Kā lunkana radio čūska tā ieauda sevi ētera viļņos un vairākus mēnešus neatlaida žņaugus," tā dziesmu raksturo ietekmīgais medijs NME.

Šis tēlainais apgalvojums ir tīra patiesība, "Supermassive Black Hole" ir viens no visu laiku komerciāli veiksmīgākajiem "Muse" singliem.

Līdzās dziesmai "New Born" un tās drebuļus uzdzenošajai taustiņu partijai, dziesma "Plug in Baby" no albuma "Origin of Symmetry"(2001) – un jo īpaši tās izcilais un nebeidzamais rifs – bija pagrieziena punkts "Muse" karjeras sākumā. Uzlādējoša,nenovecojoša klasika.