Latviešu kormūzikas dzintara slīpētāji. Brāļiem Kokariem – 95  (8)

“Divi bezbailīgi Gulbenes puikas, kuri pacēla latviešu kordziedāšanas tradīciju kā jūras malā izmestu dzintaru un, piešķirot neatkārtojamības slīpējumu, padarīja to par pasaulē atpazīstamu spožu, zeltgodalgotu zīmolu,” tā par brāļiem Kokariem raksta Laima Kota (Muktupāvela) abiem veltītajā grāmatā “BrāliBrāli” (“Dienas grāmata”, 2008.)

Diriģenti, mūzikas pedagogi, vairāku pazīstamu kolektīvu dibinātāji Imants un Gido Kokari dzimuši 1921. gadā Gulbenē. Bērnību abi brāļi pavadījuši Vecgulbenes pagasta "Avotiņos". Mācījušies Vecgulbenes pagasta Blomes pamatskolā, vēlāk mācības turpinātas Cēsu, Jelgavas un Rēzeknes skolotāju institūtā (1938.–1943.).

Cēsīs Imants Kokars studēja Cēsu Skolotāju institūtā, vadīja jaukto kori, studijas apvienojot ar mācībām Cēsu mūzikas vidusskolā. Viņš bija arī Cēsu rajona pūtēju orķestra virsdiriģents.

Savukārt Gido Kokars izglītību turpināja Cēsu Mūzikas vidusskolas kordiriģentu nodaļā un strādāja par dziedāšanas skolotāju. 1950. gadā Cēsu Skolotāju institūta koris ieguva pirmo vietu "Dziesmu karos", kur pirmoreiz plašāk izskanēja talantīgo diriģentu – brāļu Kokaru vārds.

Teodors Kalniņš rosināja Imantu iestāties Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā. Pēc Kalniņa aicinājuma jaunais diriģents strādāja par kormeistaru Latvijas Radio korī. Interese par mūziku no jauna saveda brāļus kopā – abi Rīgā mācījās vienā augstskolā, vienā fakultātē, vienā nodaļā un vienā kursā.

Gido kļuva par Jāņa Ozoliņa audzēkni, Imantu Kokaru uzņēma Mendeļa Baša klasē.

Mācības augstskolā brāļi Kokari savienoja ar darbu Rīgas Pedagoģiskajā institūtā un dibināja savus pirmos korus. Kopš sešdesmitajiem gadiem brāļi Kokari bija Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas pasniedzēji, profesori un kopš 1990. gada – Zinātniskās padomes locekļi. Imants Kokars no 1977. līdz 1991. gadam bija Mūzikas akadēmijas rektors.

Viens no zināmākajiem Imanta Kokara radošās darbības augļiem ir Rīgas kamerkoris "Ave Sol", kura mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents viņš bija no 1969. gada.

Maestro Imants Kokars vadījis arī korus "Dziedonis" un "Beverīna", ir skolotāju koru un studentu kustības "Gaudeamus", kā arī Kamerkoru festivāla dibinātājs Latvijā un Starptautiskā kamerkoru festivāla iniciators. Arī Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētki ir Imanta Kokara lolojums, viņš bijis pieprasīts starptautisku kora festivālu žūrijas loceklis.

Gido Kokars bijis Rīgas kamerkora "Ave Sol" direktors un uzvedumu daļas vadītājs (no 1969. gada); diriģents un kora mākslinieks (1969.–1987.) Gido ir skolotāju kora "Daina" dibinātājs, ilggadējs kora "Daile" vadītājs, gaidīts svētku viesdiriģents Zviedrijā, Vācijā, Itālijā un Čehijā.

Nenovērtējams ir Imanta un Gido Kokaru ieguldījums Dziesmu svētku kustības uzturēšanā un popularizēšanā. Imanta Kokara sapnis bija Rīgā sarīkot Pasaules koru olimpiādi, kas piepildījās diemžēl jau pēc maestro nāves.

Imants Kokars bijis virsdiriģenta godā astoņos, bet Gido Kokars deviņos Vislatvijas Dziesmu svētkos. 2013. gadā svētkos Gido Kokars filmējās asprātīgos video, kas aicināja spiest "Like" un "Share" Dziesmu svētkiem "Facebook", kā arī sekot svētku sociālo tīklu profiliem.

Abi brāļi apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni un ir Latvijas Lielās mūzikas balvas ieguvēji.

Imants Kokars mūžībā devās 2011. gada 24. novembrī. Pēdējo reizi viņš Mežaparka estrādē kopkora priekšā stājās 2011. gada vasarā, Rīgas 810. jubilejas koncertā "Meistars.Dziesma.Leģenda".

2014. gadā Gulbenes pusē, Beļavas pagasta Ozolkalnā, bijušās Ozolkalna pamatskolas vecās ēkas telpās atklāts Imanta un Gido Kokaru muzejs.