Frakās un basām kājām. Intervija ar atraktīvajiem francūžiem 'Quatuor Ebène'

30. septembrī ar Bēthovena un Debīsī mūzikas koncertu Jūrmalā, atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē pasaulslavenais "Quatuor Ebène" atklās Rudens kamermūzikas festivālu. Patiesībā viņiem uz Latviju bija jāatbrauc jau pagājušajā gadā ap šo pašu laiku. Taču viņi nevarēja, jo pilnā sparā, līdztekus koncertiem (ik gadus to ir 90 – 100!), ritēja darbs pie Šūberta albuma. Tas, nupat iznācis, tūlīt jau iekļuvis autoritatīvā franču mūzikas žurnāla "Classica" godpilnajā "Choc ( Šoks!) de Classica" tronī, garajam kvarteta godalgu sarakstam pievienojot vēl vienu.

Latvijā franču mūziķi ciemosies pirmoreiz, iekļaujot Jūrmalu koncertmaršrutā, kas no Īrijas un Norvēģijas ved uz Vāciju un Austriju.

Pasaulē ir daudz izcilu kvartetu, kuri nosaukti pazīstamu komponistu, atskaņotājmākslinieku vai instrumentu darinātāju vārdā: "Bēthovena kvartets", "Šostakoviča kvartets", "Izaī kvartets", "Sibēliusa kvartets", "Gvarneri kvartets" u.t.t. "Quatuor Ebène". Ko nozīmē jūsu kvartetam izraudzītais nosaukums? Čehiem to noteikti labpatiktos saistīt ar viņu 20.gs modernistu Petru Ebenu, bet...vai tā ir?

"Quatuor Ebène": Nē, nebūs vis! Ebene franču valodā nozīmē melnkoks. No šī cēlkoka elementiem veidots mūsu instrumentu grifs (pirkstu laipa) un lociņa frošs (lociņa daļa – spaile, pie kuras tiek turēts lociņš). Vārdam Ebene ir arī neliela eksotiskuma pieskaņa un zināma atsaukšanās uz melnādainajiem amerikāņu džezmeņiem, kas mums pašiem vienmēr ir ļoti patikuši. Visbeidzot, Ebene (kvartets), gluži kā melnkoks, pretendē uz solīdumu un spēlē elitāru mūziku ar crossover „sānceļiem."

Kā satikāties?, un kurā brīdī sapratāt, ka gribat kopā pavadīt nu...ja ne gluži visu turpmāko dzīvi, tad kādu nozīmīgu tās daļu gan?

Mēs satikāmies studiju laikā. Aizrautīgi meklējot repertuāru kvartetam, mūs ātri vien pārņēma arī izteikts „komandas gars." Katru brīvu brīdi mēs izmantojām, lai būtu kopā un nepārtraukti mēģinātu. Tie bija traki un pilnīgi neticami studentu dzīves brīži Buloņas Bijankūras konservatorijā!

Skaidrs ir viens, - lai ikdienas vairākas stundas atrastos kopā mēģinājumos, koncertos un turnejās, mūziķiem nedrīkst būt kaitinošu īpašību. Kādi katrs esat?

Nu, šī mūsu darbā laikam ir tā sarežģītākā puse, kas reizēm vairāk atgādina teātri vai cirka trupu. Mēs esam gatavi dalīties gandrīz ar visu, izņemot ģimeni. Taču nav ļaunuma bez labuma: tikai īsta „komanda" spēj panākt labākus rezultātus nekā vienkārši cilvēku kopums. Bet, lai tā būtu, mums ir jāpiecieš gan vienam otra uztraukumi, gan ikdienišķas dzīves likstas. Katram sevi jāapliecina savā vietā, taču...vienotā veselumā ar pārējiem. Strīdamies, pat cīnāmies (vārdu cīņās), bet rezultātā rodas respekts un vislabākais risinājums muzikālajai interpretācijai. Nav viegli...

No visiem četriem "Quatuor Ebene" dalībniekiem Pjērs (pirmā vijole) ir viens no kvarteta dibinātājiem, tā sakot, mūsu „pamatakmens." Viņš ir tik ļoti jutīgs puisis, ka var sajust visniecīgākās izmaiņas pārtikā, smalkākās nianses mūzikā un pat gaisa mitruma līmeņa gradācijas! Pēc viņa intuīcijas kvartets vadās ikvienā jautājumā.

Kvarteta čellists Rafaēls vienmēr cenšas būt līdzsvarots, racionāls un analītisks. Viņš parasti sniedz arī daudzās intervijas.

Gabriēls (otrā vijole) ir vienkārši fenomenāls! Viņš ir foršākais puisis pasaulē! Ļoti labi jūt otru cilvēku, un kopā ar viņu muzicēt ir ļoti viegli. Gabriēls jau iepriekš spēj paredzēt mazāko frāzējuma izmaiņu vai intonatīvu kļūmi. Ar Pjēru muzicējot viņi izklausās pēc dvīņubrāļiem. Un klausītāji viņus dievina.

Jaunākais no kvarteta dalībniekiem ir Adrians (alts). Viņš grupā ir ienesis malku svaiga gaisa, jaunas asinis, sparu, daudz jautājumu, šaubu un mudinājumu. Mēs esam pateicīgi Dievam, ka pēc savas pirmās sezonas kvartetā viņš no mums neaizmuka.

Orķestrī parasti lielākais noteicējs ir galvenais diriģents un, iespējams, arī kāds mākslinieciskais padomnieks, kurš iesaka repertuāru. Kas pilda galvenā diriģenta funkcijas jūsu stīgu kvartetā?

Neviens! Visi jautājumi tiek izdiskutēti, mēs cenšamies ieklausīties ikviena domā, lai rastu tādu kopsaucēju, kas apmierinātu katru no mums.

Tie, kuri jūs redzējuši uzstājamies dzīvajos koncertos un Youtube klipos, saka, ka "Quatuor Ebène" varot iemīlēties no pirmā acu uzmetiena un pirmās skaņas. Vai no saviem pielūdzējiem saņemat daudz „mīlestības vēstuļu?"

Jāteic, ka mēs ar to nebūt nelepojamies, jo ir ļoti grūti atbildēt uz daudzu fanu uzmanības apliecinājumiem. Lielākā mūsu klausītāju daļa tomēr ir cilvēki „labākajos gados." Mēs strādājam arī pie tā, lai sasniegtu jaunu cilvēku auditoriju: tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs atļaujamies spēlēt arī popmūziku un džezu....

Kaut arī jūs briljanti spēlējat gan klasiku, gan džezu, gan crossover mūziku, uz Rīgu jūs vedīsit "zelta klasiku": divus Bēthovena stīgu kvartetus un vienu, tiesa, vienīgo Kloda Debisī stīgu kvartetu. Kāpēc Bēthovenam pārsvars? Lai redzētu kāds viņš „izskatījās" jaunībā, bet kāds briedumā?

Bēthovena devums stīgu kvartetu žanrā ir pārsteidzošs! It kā komponists to mūzikā būtu savietojis kopā veselus trīs gadsimtus! Par godu Bēthovena 250. dzimšanas dienas atcerei, kas gaidāma 2020. gadā, mēs gatavojam visu Bēthovena kvartetu ciklu (16 kvartetus), ko nosacīti var iedalīt trīs posmos: agrīnajos kvartetos, brieduma gadu un vēlīnajos. Šo mūziku spēlēt ir tas pats, kas kāpt Everestā: pat jaunībā sacerētajos skaņdarbos, kuru apgūšana prasa lielu piepūli, galu galā paveras lielisks skats „no augšas," spēks, kas robežojas ar atkarību no šīm virsotnēm un pat zināms modernisms! Šī mūzika mums, kuri uz skatuves ar tiem, kuri zālē, piedāvā labākās sarunas, kādas vien ir iespējamas: sarunas bez vārdiem. Mēs ceram, ka klausītāji vienmēr būs daļa no šādām sarunām.

Vai zināt, ka Latvijā dzīvoja tuvs Bēthovena draugs? – Kurzemē dzimušais vijolnieks un Talsu mācītājs Kārlis Amenda. Abi tikušies, kad Amenda pēc studijām Vācijā gadu pavadīja Vīnē, kur bijis mūzikas skolotājs Konstances Mocartes bērniem. Vīnē Amenda saticies ar Bēthovenu, un ir saglabājies nostāsts kā vienā no Amendas koncertiem Bēthovens pāršķīris nošu lapu, pēc tam abi muzicējuši kopā, sadraudzējušies un šī draudzība vēlāk turpinājusies vēstulēs, ko Bēthovens sūtījis uz Latviju Amendam.

Amenda bijis pirmais, kuram Bēthovens atklājis drūmo patiesību par dzirdes zudumu. Bet tad, kad Amendam bija jādodas atpakaļ uz dzimteni - Latviju, Bēthovens viņam uzdāvinājis savu vēl nepublicēto pirmo stīgu kvartetu ar ierakstu: „Dārgais Amenda. Pieņem šo kvartetu kā nelielu atmiņu par mūsu draudzību. Ikreiz, kad tu to spēlēsi, atceries par mūsu kopīgi pavadītajām dienām un to, cik liela sirsnība saistīja un turpinās saistīt Tevi ar Tavu uzticamo draugu Ludvigu van Bēthovenu.

Bēthovenam Latvija saistījās ar Amendu. Bet ar ko tā saistās jums?

Latvijā mēs būsim pirmoreiz un ar nepacietību gaidām šo tikšanos ar jaunu zemi un tās kultūru! Paldies par Bēthovena un Amendas stāstu! Mēs to nezinājām! Bet zinām Gidonu Krēmeru. Viņš ir viena no iedvesmojošākajām personībām: bieži vien mēs mēģinām imitēt viņa vijoļlociņa ātrumu, lai panāktu „dabiskāku" instrumenta skaņu. Šūmaņa Vijoļsonāšu ieskaņojumi, ko Krēmers veicis ar pianisti Martu Argeriču ir neaizmirstami! Katru vasaru Verbjē festivālā mēs satiekam Mišu Maiski, viņš allaž ir ļoti gādīgs un laipns. Un mums ir bijis arī viens lielisks koncerts ar "Artemis" kvartetu Parīzē, kur kopīgi atskaņojām Mendelszona Oktetu. Jūsu Vineta Sareika vada "Artemis" kvartetu ar lielu pārliecību (ar to nedomājot žestu vērienu, bet „dzīvošanu" mūzikā). Žēl, ka neesam vēl sastapuši Elīnu Garanču...Toties esam viņu dzirdējuši! Kas par dziedātāju!

Muzicējat tikai koncertzālēs un studijā vai ir gadījies uzstāties arī kādās neakadēmiskākās vietās vai piedalīties neordināros notikumos, kuri nav saistīti ar mūzikas pasauli vai akadēmisko žanru? Varbūt ir nācies ne tikai sniegt intervijas, bet arī spēlēt basām kājām?

Kopš kvarteta rašanās esam nospēlējuši apmēram 1500 koncertu...un patiesi, tos grūti pat kaut kā sistematizēt, jo spēlēts ir gan koncertzālēs un studijās, gan vilcienos un lidmašīnās, gan viesnīcās u.t.t. Bet visspilgtāk atmiņā palikuši daži brīnumaini mirkļi brīvdabas vasaras festivālos. Viens no tādiem „īpašajiem" brīžiem bija Sanpaulu: mums bija kopīga jam session ar 50 talantīgiem, bet nabadzīgiem brazīliešu jauniešiem speciālā institūtā, kur bez maksas sniedzām viņiem muzikālo apmācību. Tas bija ļoti aizkustinoši!

Savas gandrīz 20 gadu pastāvēšanas laikā esat saņēmuši veselu birumu dažādu mūzikas balvu un godalgu. Kur tās glabājat? Vai trofeju plaukts jau nekļūst par šauru...?

Balvu tiešām ir daudz. Taču, tā ka mēs katrs dzīvojam savā dzīvoklī, tad mēģinām balvas brālīgi sadalīt. Dažas no trofejām var izmantot arī kā citādi, taču kuras...to mēs jums neteiksim...

No kāda videoklipa ir noprotams, ka protat ne tikai spēlēt, bet arī ļoti skaisti četrbalsīgi dziedāt. Kā sadalāt balsis? Tāpat kā instrumentus?

Dažkārt Rafaēls mēģina dziedāt soprānu, bet Pērs – basu. Taču, lai darbs veiktos raitāk, īpaši mēģinājumos, kad mūsu „akadēmiskā" dziedāšana ir gana komiska, taču ļoti noderīga mums pašiem, mēs saglabājam tādu pašu balsu secību, kāda ir mūsu instrumentiem. Gabriēls ir apbrīnojami labs dziedātājs, un ar viņu mums ir bijuši arī lieliski koncerti, kuros viņš dziedājis slavenā franču dziesminieka Kloda Nugaro melodijas un Stinga dziesmu!

Quatuor Ebène atklās Rudens kamermūzikas festivālu 30. septembrī plkst. 19.00 Dzintaru koncertzālē. Biļetes – "Biļešu paradīzes" kasēs.