Fantasmagorija par gotiku. Aiks Karapetjans par jauniestudējumu 'Fausts'

"Kamēr neko nezini, mazāk arī baidies. Tagad pieredze ir lielāka, un arī bailes un apkārtējo spiediens lielāks," neslēpj režisors Aiks Karapetjans.

Operas žanram viņš pievēršas otro reizi – pirmā bija veiksmīgais Rosīni "Seviļas bārddzinis" iestudējums. Par operas fanu viņš tā īsti nav kļuvis, bet gūto pieredzi izmanto topošajā jauniestudējumā.

"Opera gan vairs nav tā pati, kas pirms pieciem, sešiem gadiem - ir citi cilvēki, cita direkcija. Tā ka šī ir tāda puspirmā reize, kur jāpielāgojas jauniem noteikumiem pirmkārt jau tīri tehniski. Skaidra lieta, ka jebkura vadība ir jauna pasaule ar visiem tās plusiem un mīnusiem," Latvijas Radio "Klasika" saka režisors.

Tā nu iznācis, ka "Seviļas bārddziņa" turpinājumu "Figaro kāzas" iestudēja cits režisors, bet Zigmara Liepiņa piedāvājums Aikam bija tieši "Fausts". "Īstenībā gribēju ko pavisam citu - veidot savu sapņu operu, bet Zigmars piedāvāja "Faustu". Domāju divas trīs nedēļas, atnācu un piedāvāju savu vīziju. Sākām attīstīt koncepciju," teic režisors.

Vaicāts, kālab Zigmars Liepiņš "Faustu" piedāvājis veidot tieši Aikam, režisors pasmaida: "Fausts noteikti asociējas ar drūmām, šausmīgām lietām, un arī es nezin kāpēc esmu tāds cilvēks, kurš citiem asociējas ar šausmām... Iespējams, arī Zigmaram par mani bija zināms priekšstats, tāpēc likās, ka "Faustam" esmu piemērots režisors."

"Es parasti mēģinu izdomāt kaut kādus ierobežojumus, lai nav sajūta, ka varu visu. Tieši ierobežojumu palīdz koncentrēties un iedziļināties svarīgajā. Tie palīdz saprast virzienu, kurā varam iet savā ceļojumā ar "Faustu"," stāsta režisors.

Lai gan izrādes vizuālajā noformējumā akcentētas tikai trīs krāsas – melna, balta un sarkana, režisors saka, negribētos to veidot ļoti drūmu un tumšu. It sevišķi, ņemot vērā, ka šajā operā mūzika ir ļoti dažāda. "Tā ir gan romantiska, gan traģiska, gan liriska. Ir pat tādi gabali, kas atgādina opereti. Tas ļauj man, kā režisoram, veidot ne tikai traģisku izrādi, bet kaut ko ieviest tajā klāt. Lai pat būtu dažreiz smieklīgi, dažreiz skumji un dažreiz jautri. It sevišķi otrajā cēlienā izrāde būs viegla un romantiska, atšķirībā no pārējās izrādes."

Viņš neslēpj, "Fausta" muzikālajā materiālā ir ārijas, kas viņas krīt uz nerviem. "Tās, nedod Dievs, nevar izmest. It sevišķi, ja tās ir slavenas," smejas Karapetjans un saka – mūziku ir jācenšas iemīlēt, iedziļināties.

Tāpat viņš uzsver – šis nav gluži tas pats stāsts, ko varētu gaidīt tie, kuri lasījuši Gētes traģēdiju. Operā izteikta ir tieši romantiski traģiskā sižeta līnija. Tā pamatā ir par mīlestību. Savukārt Mefistofeļa tēlu Karapetjans veidojis atšķirīgi no citos iestudējumos redzētā. Viņš nebūs Ostapa Bendera tipa manipulators, skaidro režisors.

Jau ziņots Šarla Guno operas "Fausts" jauniestudējumu veido muzikālais vadītājs un diriģents Tadeušs Voicehovskis (Tadeusz Wojciechowski), diriģents Mārtiņš Ozoliņš, scenogrāfs Kristaps Skulte, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, gaismu mākslinieks AJ Vaisbārds (AJ Weissbard), video mākslinieks Artis Dzērve un kustību režisore Linda Mīļā.

Galvenās lomas jauniestudējumā atveidos Sonora Vaice vai Margarita Vilsone (Margarēta), Valentīns Ditjuks vai Raimonds Bramanis (Fausts), Andreass Bauers vai Krišjānis Norvelis (Mefistofelis), Valdis Jansons vai Jānis Apeinis (Valentīns).

Režisora Aika Karapetjana un diriģenta Tadeuša Voicehovska jauniestudējums ir pirmais Šarla Guno operas "Fausts" uzvedums Latvijā 21. gadsimtā.