Liepājas Simfoniskā orķestra obojista Pētera Endzeļa un diriģenta Māra Sirmā izpildījumā izskanēs Imanta Kalniņa simfoniskos opusus – miniatūru "Santakrusa", Koncertu obojai, kā arī Septīto simfoniju.
Gan Septītā simfonija, kuru no Sestās šķir piecpadsmit gadu, gan Obojas koncerts ir sen gaidīti darbi, kuri tika pirmatskaņoti šā gada janvārī Liepājā. Simfonijas ieceri autors nevēlas atklāt, sakot, ka pārstāstīt ar vārdiem to, ko vēsta mūzika, ir apmēram tas pats, kas mēģināt aprakstīt, kā smaržo puķe. Tas paliek kā pārsteigums, gaidot, ko Imants Kalniņš šajā žanrā vēstīs tiem, kuri labi atceras dinamiskas enerģijas pārpilno, roķīgo Ceturto simfoniju (1973), tautasdziesmas "Caur sidraba birzi gāju" zīmīgo citātu Piektās simfonijas finālā (1979), kā arī "Balli pilī" Rabindranata Tagores dzejas iedvesmotajā Sestajā simfonijā (2001).
Ar žanra apzīmējumu "koncerts" Imanta Kalniņa darbu sarakstā līdz šim rodami vien divi opusi – studiju laikā sacerētais Čellkoncerts (1963) un 1966. gadā radītais viendaļīgais Koncerts orķestrim.
Vaicāts, kādēļ tapis Koncerts obojai, Imants Kalniņš atzīst, ka obojas tembrs ir īpašs: "Tam ir noslēpumains, orientāls valdzinājums, un tas nav salīdzināms ne ar vienu citu pūšaminstrumentu. Taisnības labad tomēr būtu jāsaka, ka neatkārtojams un ne ar ko nesalīdzināms ir jebkurš klasiskās mūzikas instruments. Es izvēlējos uzrakstīt šim instrumentam koncertu tādēļ, ka oboju spēlē arī mans dēls Marts Kristiāns".
Ieskaņā – īpaši jubilejas koncertam tapusī miniatūra stīginstrumentu orķestrim "Santakrusa", kuras galvenā tēma skanēja 1971. gadā Latvijas Nacionālajā teātrī iestudētajā Maksa Friša lugā "Santakrusa" ar Veltu Līni, Gunāru Cilinski un Intu Burānu galvenajās lomās. Imants Kalniņš stāsta: "Pasaulē ir četras pilsētas, kurām ir Santakrusas vārds. Ne ar vienu no tām konkrētā mūzika nav saistāma. Tā ir kā romantisku ilgu objektu, līdzīgi Bimini vai Šambalai".
Šo trīs darbu atskaņojumam komponists Imants Kalniņš ir izvēlējies savus uzticamos biedrus – Liepājas Simfonisko orķestri, obojistu Pēteri Endzeli un diriģentu Māri Sirmo.
Vēsturiskā Dzintaru Mazā zāle ar 500 skatītāju vietām pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem tika atklāta 2015. gada maijā, sniedzot iespēju koncertdarbībai Dzintaros risināties visa gada garumā.
Biļetes uz koncertu nopērkamas visās "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
