Ar koncertu un albuma prezentāciju LSO sveiks Pēteri Vasku jubilejā

Koncertā tiks prezentēts arī jaunākais Vaska skaņu ieraksts, ko diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā Liepājas Simfoniskais orķestris ieskaņoja vēl šī gada pavasarī sadarbībā ar ierakstu namu "Wergo".

Jaunajā kompaktdiska ierakstā ir iekļauta Pētera Vaska Trešā simfonija un Koncerts flautai ar orķestri, kur flautas solo atskaņo Dita Krenberga. Vēl pirms ieraksta tapšanas flautiste atzina, ka "Pētera Vaska Flautas koncerts ir vissarežģītākais no komponista opusiem flautai. Muzikālais materiāls ir dziļš un piesātināts. Tas prasa no mūziķa milzīgu garīgu un fizisku pašatdevi. Man ieraksts ar Liepājas Simfonisko orķestri ir liels izaicinājums un atbildība". Šis ir jau otrais albums, kas Liepājas Simfoniskajam orķestrim ir tapis sadarbībā ar prestižo izdevniecību "Wergo". Pirmais bija 2015. gadā izdotais "Pēteris Vasks Sala / Musica appassionata / Credo", kas ar labiem panākumiem tiek tirgots ne vien Latvijā, bet arī Vācijā, Lielbritānijā, Austrijā, Šveicē, Francijā, Ungārijā, Itālijā, kā arī Japānā un ASV.

Jubilejas koncertā "Lielajā dzintarā" no abiem šiem albumiem izskanēs divi slavenā latviešu komponista darbi – Trešā simfonija un opuss "Musica appassionata". Trešā simfonija savulaik ir komponēta pēc Tamperes Simfoniskā orķestra lūguma un pirmatskaņota 2005. gadā Tamperē. Latvijas pirmatskaņojumu tā piedzīvoja 2006. gadā Rīgas Festivāla orķestra un diriģenta Normunda Šnē izpildījumā. Tas ir komponista līdz šim brīdim garākais (vairāk kā 40 minūtes) un pārdomām bagātākais skaņdarbs. Vasks ir vēlējies parādīt Dieva radītās pasaules krāšņumu un stāstīt par cilvēces un par savas tautas likteni. Kā pats autors ir paudis, simfonija vēsta par "mīlestību un uzticēšanos pamatvērtībām, par zaudējumiem un par spēju piecelties un turpināt iesākto, kā arī par nebeidzamo tumsas un gaismas cīņu". Turpretī 2002. gadā tapušais skaņdarbs "Musica appassionata" ir Korsholmas Mūzikas festivāla pasūtinājums – slavinājums Dieva skaistajai pasaulei, apliecinājums dzīvības, cilvēka pastāvēšanas iespējamības brīnumam.

Komponista jubilejas koncerta īpašais viesis būs daudzu prestižu konkursu un balvu laureāts – krievu vijolnieks Sergejs Dogadins, kas izpildīs neapstrīdamu žanra klasiku, klasiskā romantisma darbu – Žana Sibēliusa Koncertu vijolei ar orķestri. Somu skaņumilža Sibēliusa daiļrade ir atstājusi lielu iespaidu uz Vaska mūziku.

Pēteris Vasks ir viens no pirmajiem latviešiem, kura mūzika atbalsojusies vistālāk pasaulē, un pats pirmais, par kura radošo mantojumu rūpi tur nozīmīga izdevniecība Eiropā – "Schott Music International". Taču, lai kāda būtu Vaska muzikālā valoda un izteiksme, tās uzdevums visos laikos palicis nemainīgs – uzturēt gaismas stariņu un uzrunāt cilvēka dvēseli. "Vienmēr esmu jutis, ka mūzikā daru to pašu, ko mans tēvs mācītājs, – sludinu. Varbūt varu klausītājiem pavēstīt būtiskāko vai vienkārši mierināt un stiprināt. Ar vārdiem un skaņām, kuras uzskatu par pašām nepieciešamākajām, mēģinu vēstīt to, kas man šķiet vissvarīgākais. Uzskatu, ka esmu tiesīgs piedāvāt tikai absolūti un dziļi pārdzīvoto. Tikai vienīgos vārdus, jo man mūzika ir augstākais veids, kā Dievs var runāt ar mums visiem," par savu darbu ir teicis Vasks. "Mūzika ir varenākā no visām mākslām, jo tā atrodas vistuvāk dievišķajam. Tiesa – mūzika ir neaptverama, nedefinējama, bet skaņas var izteikt garīgumu. To nevar izteikt vārdos. Man visapkārt visi runā par ķermenisko, bet man jājautā – kur paliek gars, dvēsele? Dvēseles ir tik aizaugušas kā džungļi, tāpēc es savās skaņās mēģinu saglabāt gaismas staru."