Kā portālu "Delfi" informē koncerta rīkotāji no VSIA "Latvijas koncerti", Stīva Reiha meistardarbus klausītājiem atklās klarnetists Egīls Šēfers, pianists Juris Žvikovs un sitaminstrumentu ansamblis "Perpetuum Ritmico".
Līdzās Reiha dzīvīgajām skaņu ainām un atmiņu stāstiem par meistara radošajām idejām koncerta programmu bagātinās viņa domubiedru un skatuves partneru darbi: Ņujorkas avangarda apvienības "Bang On A Can" dibinātāju Džūlijas Volfes un Pulicera prēmijas laureāta Deivida Langa opusi, arī amerikāņu brīvdomātāja Džona Keidža, britu grupas "Radiohead" un Ņujorkas pēdējās desmitgades spilgtākā komponista un aranžētāja Niko Mjūlija sacerējumi.
Aizvadītā gadsimta 60. gados pasaule sāka iepazīt ostinēto jeb repetitīvo mūzikas minimālismu, kas dzima un veidojās Amerikas Savienotajās valstīs, izaugot no ātruma tehnoloģijām, bībopa un modernā džeza.
Stīvs Reihs (1936) dzimis Ņujorkā, bet uzaudzis Kalifornijā. Reiha pirmās kompozīcijas, kuru pamatā ir skaņuplašu tehnikas piedāvāto skaņu formulu cilpošanas iespējas, rodas 60. gadu sākumā. Taču līdz ar komponista dibināto ansambli 1966. gadā, viņa mūzika iegūst jaunus vaibstus.
1970. gados Reihs aizrāvās ar eksotiskāku skaņu pasauli: Ganas Universitātē studē Āfrikas mūziku sitaminstrumentiem, Sietlā un Bērklijā apgūst Bali gamelāna orķestra spēles tradīciju, bet Ņujorkā un Jaunzēlandē iepazīst tradicionālos ebreju dziedājumus.
"Drumming" ("Bungošana") – Reiha opuss, kas nereti tiek dēvēts par pirmo minimālisma meistardarbu, sajūsmina ar ritmisko konstrukciju daudzveidīgumu. Skaņdarbs komponēts pēc Āfrikas poliritmijas studijām Ganā.
"New York Counterpoint" ("Ņujorkas kontrapunkts") komponēts solo klarnetei un sagatavotam ierakstam. Opusu pasūtīja "The Fromm Music" fonds un tas rakstīts klarnetistam Ričardam Stolcmanam (Stolzman). Kontrapunkts veidojas no iepriekš sagatavota ieraksta, kurā ieskaņotas desmit klarnešu partijas, kam reālajā atskaņojumā solists uzslāņo vēl vienu – 11. Darbam ir trīs fāzes – ātra, lēna, ātra, kas pārplūst vienā otrā bez pārtraukuma.
"Clapping Music" ("Plaukšķināmā mūzika") ir viens no Reiha agrīnajiem opusiem, tas komponēts diviem atskaņotājmāksliniekiem un plaukstām. Stīvs Reihs, viesojoties Latvijā, Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē pats piedalījās tā atskaņošanā. Skaņdarba ritma pulsācijas pamatā ir afrikāņu zvanu spēles ritma mods (12 sitienos 8 piesitieni), kas viscaur paliek nemainīgs, taču katrā no nākošajām atskaņojuma fāzēm viens no mūziķiem šo paternu uzsāk, ar nobīdi laikā.
Biļetes uz šo un citiem Rudens kamermūzikas festivāla koncertiem nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
