"Man patīk improvizācija un radošums, man patīk neparedzamais. Man patīk struktūra, bet man patīk vakara gaitā atstāt telpu arī negaidītajam, lai tad, kad vakars beidzas, kaut kas ir mainījies cilvēku dzīvēs abās skatuves pusēs," saka Magda Giannikou, pianiste, akordeoniste, dziedātāja, komponiste un dejotāja. Grieķu izcelsmes mūziķe ar savu "bandu" (Grupas nosaukums "Banda Magda") ir no Ņujorkas un Latvijā ieradīsies kā pasaules mūzikas festivāla "Porta" viešņa.

Magda savus muzikālos stāstus meistarīgi virpina ne tikai dzimtajā grieķu, bet vēl četrās valodās. Viņa ap sevi pulcējusi daudznacionālu mūziķu ansambli, kas spēj uz skatuves uzburt svētkus, kuros skatītājs vienlaikus ir dalībnieks, raksta festivāla rīkotāji.

Rīgā "Banda Magda" uzstāsies 29. oktobrī, mūzikas namā "Daile", bet 30. oktobrī muzicēs Ogres kultūras centrā.

Īsi pirms uzstāšanās Latvijā, ar dziedātāju sarunājas Žanete Skarule.

"Pasaules mūzika un mūzika kopumā no visas pasaules – ir vienmēr bijusi mans draugs gan koledžas gados, gan džeza un klasiskās mūzikas studiju laikā. Tāpēc šī grupa būtībā bija tikai veids, kā izpaust šo savu mīlestību," stāsta dziedātāja.

"Mani vienmēr ļoti intriģējušas mūzikas dažādās krāsas, dažādi instrumenti, lietas, kas padarīja mūziku īpašu, ne tikai struktūras ziņā, bet arī ar tembru, krāsu, valodu. Mani apbūra dažādas valodas un to skaņas. Ne tikai tāpēc, ka bērnībā es nesapratu to nozīmi. Es tolaik nepratu tik daudz valodu, bet es biju kā apmāta ar to skaņām. Savā prātā es iztēlojos formas un krāsas."

Dziedātāja, kura runā piecās valodās, arī stāsta par dažādām niansēm, kas mainās dziedot dažādās mēlēs: "Grieķu un spāņu valodā patskaņi ir ļoti atvērti. Tāpēc arī sajūta ir vairāk atvērta. Man šķiet, mainās arī mana ķermeņa valoda, tā kļūst atvērtāka. Franču valoda ir noslēgtāka, tāpēc varbūt tajā ir vairāk intimitātes. Ķermeņa valoda varbūt kļūst mazliet mistiskāka."

"Atšķirības noteikti pastāv, bet noteiktā veidā es esmu šīs valodas arī inernalizējusi. Tās iziet caur filtru, kas galu galā esmu es pati, jo man ir neliels akcents visās šajās valodās, nu jau pat grieķu."

"Kad es rakstu dziesmu, es iztēlojos arī filmu. Es radu to. Ar filmu parasti nav tās piesaistes, jo tas nav kaut kas tevis radīts. Bet svarīgākais ir atrast piesaisti, tas ir, internalizēt attēlu tā, it kā pats to būtu radījis. Un tad var iemiesoties viņu tēlos un sajūtās. Tāpēc tas ir gandrīz tas pats process, vienīgi dziesmu sacerēšanā, kad nav attēla es tik un tā to radu pati," stāsta dziedātāja.

Porta festival

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit