"Komponistam galvenokārt ir bail tikt nesaprastam, pārprastam. Tās ir radošas bailes. Gribēdams labu, baidies izraisīt III Pasaules karu," smejas komponists Jēkabs Nīmanis, uzsākdams mūsu īso telefonsarunu par šausmām un baidīšanos mūzikā. Viņš kopā ar domubiedriem un Latvijas Radio kori izveidojis neparastu, pat pārsteidzošu koncertuzvedumu ""Četri latvju spoku stāsti. Melnā komēdija vienā daļā", kas Visu svēto nakts priekšvakarā, 30. oktobrī, piedzīvos pirmizrādi mūzikas namā "Daile".
Koncertuzvedums būs kā atsauce mūsdienu cilvēku bailēm, atraktīvā veidā pētot cēloņsakarības. Šausminošais kā psiholoģiski terapeitisks materiāls ir klātesošs jebkurā kultūrā. Tas palīdz mums pašiem iepazīt savu baiļu dabu. Koncertā tiks pirmatskaņoti Jēkaba Nīmaņa īpaši šim projektam radīti instrumentāli un vokāli skaņdarbi, kā arī Kristapa Pētersona un klasiķu Jāzepa Vītola, Jēkaba Graubiņa, Jāņa Zālīša, Emila Melngaiļa radītais. Koncertuzveduma programma veidota, izvēloties darbus, kas saturiski raksturo mistisko, baiļu pilno, kas sastopami mūsu kultūrā un reflektē ar rudens laiku latviešu kultūrā.
Viņš ir pārliecināts – latviešu mūzikas klasika arī ir bagāta ar baiso. Koncertā skanēs Jāzepa Vītola skaņdarbs "Karalis un bērzlapīte", kura pamatā ir Friča Bārdas dzejolis. Tā finālā krauklis karalim izknābj abas acis. Tāpat arī Jāņa Zālīša "Biķeris miroņu salā" ar Jāņa Poruka tekstu. "Nosaukums jau vien ir ko vērts," smejas Jēkabs. "Tajā ietvertas ilgas un pasaules ciešanas ļoti poētiskā valodā. Bailes latviskā mentalitātē, ne tik ārišķīgas, vairāk poētiskas, kā emocionālā katarse, dziļākas nekā sākumā liekas un protams arī humors."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
