"Tikai viens, divi, trīs – bum, un puiši spēlē. Man tas ir svarīgi. Daudz krāsu, tā ir harmonija. Manā mūzikā ir daudz dažādu stilu un daudz dažādu krāsu. Jūs varat likt kopā kaut ko no džeza krāsas, kādu krāsu no blūza, dažreiz regeja. Dažreiz var ielikt kubiešu mūziku, salsu, dažreiz ko līdzīgu spāņu mūzikai," stāsta mūziķis.
"Es nekad neesmu gājis skolā vai universitātē, lai mācītos mūziku. Es mācījos mūziku no savas tautas, ko es zinu. Mūzika ir ļoti bagāta, jo tikai mūzikā var ielikt vienu japāni… ļoti, ļoti dažādas kultūras… jūs ieejat mūzikā un jums ir viena kopēja valoda, viena komunikācija. Tikai mūzika to var paveikt."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit