Lai arī trijotne izmanto tradicionālajos džeza trio bieži sastopamo bungas-kontrabass-klavieres arsenālu, būtu pārsteidzīgi un maldīgi "Dawn Of Midi" pieskaitīt šim vairākumam, uzsver pasākuma organizatori. Kā albuma "Dysnomia" recenzijā medijam "Pitchfork" raksta Džeremijs Larsons (Jeremy D. Larson), "viņi džezu izjauc ar tiem pašiem instrumentiem, kuriem tas uzbūvēts". Indietis Ākāšs Izrani (Aakaash Israni) pie kontrabasa, marokānis Amino Beljamani (Amino Belyamani) pie klavierēm un Kasīms Nakvi (Qasim Naqkvi) pie bungām ar savu pieeju kompozīcijai un ritmikai ceļ tiltu no džeza vienā krastā uz pārējo pasauli otrā.
Savulaik, 2006. gadā, satikušies Kalifornijas Mākslas institūtā Losandželosā, viņi par domubiedriem un draugiem kļuva, vēlos vakaros spēlējot tenisu. Bumbošanai sekoja kopīga improvizēšana iekštelpās un pilnīgā tumsā. Tā mūziķi centās atslēgt visas citas maņas, izņemot vienu – dzirdi. Jau minētajā albumā "Dysnomia" trio improvizāciju ir nomainījuši ar kompozīciju, līdz izsmalcinātībai izkopjot ritmiku un aužot skaņas gobelēnu, kas, līdzīgi kā Ziemeļ- un Rietumāfrikas tautas mūzika, vienbrīd spēj mainīt klausītāja apziņu un ievest transā. Izmantojot "Dawn Of Midi" mūzikas salīdzinājumu ar impresionisma glezniecību – veroties tajā cieši un no maza attāluma, iespējams, redzami ir tikai atsevišķi punkti, taču, sperot soļus atpakaļ, attēls atklājas savā pilnībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
