Vienas dziesmas stāsts. 'Led Zeppelin' – 'Stairway to Heaven'  (9)

Dziesmas pirmie instrumentālie ieraksti veikti 1970. gada nogalē, nākamajā gadā ierakstītas vokālās partijas, bet pēc tam – ar dažiem mēģinājumiem – improvizēts ģitāras solo.

"Stairway to Heaven" tapšanu, tāpat kā pašus grupas dalībniekus – ģitāristu Džimiju Peidžu, solistu Robertu Plāntu, bundzinieku Džonu Bonemu un basģitāristu Džonu Polu Džonsu – apvij dažnedažādas leģendas, no kurām dažas ir pamatotas, citas – ne gluži.

Rašanās – mīti un patiesība

Tā, piemēram, līdz pat 2016. gadam tika uzskatīts, ka "Stairway to Heaven" ir sarakstīta Bronerairā jeb "Bron-Yr-Aur" – nelielā Velsas ziemeļrietumu lauku namiņā, kurā grupa mēdza uzturēties brīvajos brīžos. Gan Peidžs, gan Plānts vairākās intervijās stāstījuši par dziesmas maģiskajiem tapšanas mirkļiem blakus sprakšķošam kamīnam vientuļajā lauku mājā. Šis stāsts lieliski iederējās grupas tēlā, kurā svarīga vieta bija ķeltu un citu cilšu grupu ikonogrāfijai, kā arī triloģijas "Gredzenu pavēlnieks" autora Džona Ronalda Rūela Tolkīna iztēlei.

Bronerairas īpašā nozīme dziesmas tapšanā likusi daudziem "Led Zeppelin" faniem izvēlēties to par galamērķi ceļojumiem. Tomēr šā gada jūnijā izdevums "The Washington Post" publicēja rakstu, kurā atklāj, ka Džimijs Peidžs daļu dziesmas patiesībā sarakstījis "Headley Grange" ierakstu studijā, kas atrodas Anglijas pilsētiņā Hedlijā, un tas noticis pirms grupa kopīgi devusies uz Velsu. "Tas varbūt izklausās pēc maznozīmīgas detaļas, bet "Zeppelin" faniem tas ir kā pārlūzis aizsargdambis," raksīja "Washington Post" žurnālists. "Dziesmas izcelsme no leģendāras kļuvusi par prozaisku."

Taču maz ticams, ka šāda ilūziju graušana mazinās fanu pulkus, kas "Led Zeppelin" sauc par rokmūzikas dieviem, jo, lai kādi būtu patiesie dziesmas tapšanas apstākļi, tās ietekme nav noliedzama. Ceturtais grupas albums, kuram netika dots nosaukums (tas saukts par "Led Zeppelin IV", "Untitled", "Man with Sticks", "Runes", "Zoso" un citos vārdos), nereti dēvēts par hārdroka pirmavotu. Tāpat kā albumā, arī "Stairway to Heaven" apvienoti folkmūzikas, progresīvā roka un hārdroka elementi. Tā ir pakāpeniski intensitātē un tempā pieaugoša astoņu minūšu gara dziesma, kas pāriet no sapņainām akustiskās ģitāras noskaņām uz elektrisku dārdoņu, iekļaujot Peidža ģitāras solo, kas vairākos mūzikas topos atzīts par visu laiku labāko solo rokmūzikas vēsturē.

Viens no dziesmas sacerēšanas iemesliem esot bijusi grupas vēlme koncertos aizvietot dziesmu "Dazed and Confused", kas līdz pat trešā albuma iznākšanai bijis centrālais priekšnesumu notikums, kā arī viens no viņu garākajiem skaņdarbiem.

Dziesmas vārdi esot radušies spontāni, un vārdu autors Plānts intervijās izvērsti skaidrojis tikai dziesmas pirmo daļu – tā esot par sievieti, kas saņem visu, ko vien vēlas, bet neko nesniedz pretim. Tēliem bagātie vārdi atklāj arī pasakainas dabas ainavas un varoņus, kas licis vairākiem pētniekiem saskatīt saistību ar Tolkīna grāmatām. Plānts vēlāk intervijās atklājis, ka viņu ietekmējuši skotu dzejnieka, okultisma un folkloras pētnieka Lūisa Spensa raksti.

Dziesmas neviennozīmīgie vārdi palīdzēja kultivēt grupas noslēpumainību, ko padziļināja ceturtā albuma noformējumā izmantotie simboli, no kuriem katrs atbilst vienam no grupas dalībniekiem. Gan simboli, gan "Stairway to Heaven" vārdi raisījuši klausītājos visdažādākās teorijas par to nozīmi.

Sātanisms, interpretāciju daudzveidība un mantojums

"Stairway to Heaven" par kulta dziesmu nekļuva uzreiz. Rokmūzikas himnas statusu tā sāka iemantot vien aptuveni trīs gadus pēc ceturtā albuma iznākšanas, bet desmitges laikā tā kļuva par vispieprasītāko dziesmu ASV radio. Tas ir īpatnēji ne tikai skaņdarba ilguma dēļ, bet arī tādēļ, ka tā netika izdota kā singls. Mūsdienās tā turpina atrasties rokmūzikas radio topu spēlētāko dziesmu priekšgalā. Tūkstošgades mijā "Australian Broadcasting Corporation" vēstīja, ka "Stairway to Heaven" pasaules radioviļņos pārraidīta vairāk nekā trīs miljonus reižu, respektīvi, kopējais laiks, ko dažādās radiostacijās skanot, aizpildījusi dziesma, ir lielāks par 45 gadiem.

Kopš 1972. gada "Stairway to Heaven" tika spēlēta gandrīz katrā "Led Zeppelin" koncertā līdz pat 1980. gadam, kad grupas oriģinālais sastāvs to izpildīja pēdējo reizi – gandrīz piecpadsmit minūtes ar septiņu minūšu garu ģitāras solo. Koncertu ierakstos redzams, kā Peidža ģitāras solo atšķiras no ieraksta.

"Stairway to Heaven" popularitāte nodrošināja arī dažādus un pārsteidzošus dziesmas "tulkojumus". Spilgts piemērs ir 1980. gados notikušais sātanisma skandāls. Kādā ASV televīzijas pārraidē tika apgalvots, ka dažādās zināmās dziesmās ir ieslēpti vēstījumi, kas iedarbojas uz klausītāja zemapziņu, un šie maskētie ziņojumi saklausāmi, ja dziesmu atskaņo no otra gala. Tostarp runāts arī par "Led Zeppelin" tolaik jau klasiku. Pārraidē ierosināts, ka otrādi klausoties dziesmu, sadzirdami vārdi "Here's to my sweet Satan" ("Par manu saldo Sātanu") un "I sing because I live with Satan" ("Es dziedu, jo dzīvoju ar Sātanu"). Pati grupa muļķīgās apsūdzības, protams, ignorējusi, vien paziņojot, ka "mūsu skaņuplašu atskaņotāji griežas tikai vienā virzienā – uz priekšu."

Tomēr skandāls ierakstījies dziesmas vēsturē, un 2014. gadā skotu postroka grupa "Mogwai" izdeva albumu "Rave Tapes", kurā iekļauta asprātīga atsauce uz to, kā cilvēki vēlas gaišajās hipiju vēsmās radītajā "Stairway to Heaven" saklausīt velnišķīgus ziņojumus. Kā intervijā vietnei "Pop Matters" stāsta "Mogwai" dalībnieki, dziesmā "Repelish" izmantots "kaut kāda kristīgā radio puiša" balss.

Pašsaprotami, ka "Stairway to Heaven" ir arī neskaitāmi daudz kaverversiju – to spēlējušas grupas "U2" un "Sisters of Mercy", Londonas Simfoniskais orķestris, Dollija Partone, Stenlijs Džordans un daudzi citi. Ierakstītas vai koncertos spēlētas arī vairākas parodijas, kā arī versijas, kuru mērķis ir pārliecināt klausītājus un citus mūziķus, ka šo dziesmu drīkst izpildīt tikai paši "Led Zeppelin" dalībnieki. Tieši tā esot rīkojies Deivs Grols no "Foo Fighters" (agrāk – grupas "Nirvana" bundzinieks), nospēlējot izķēmotu "Stairway to Heaven" versiju – pārlieku gari izstiepjot dziesmas pirmo daļu, ģitāras solo izdziedot ar balsi, teatrāli aizmirstot dziesmas vārdus. Tas viss, protams, bijis cieņpilni, jo Grols vairākās intervijās atzinis, ka "Led Zeppelin" ir viena no viņa mīļākajām grupām.

Vienu no negaidītākajām "Stairway to Heaven" kaverversijām iespēlējis ģitāras virtuozs Frenks Zapa, kurš to līdzās citām slavenu dziesmu aranžijām iekļāvis 1991. gada koncerta albumā "The Best Band You Never Heard in Your Life".

Braiens Mejs no "Queen" sacījis, ka "Led Zeppelin" ir rokgrupu paraugs. Daudzi ievērojami mūziķi ko līdzīgu sacījuši par "Stairway to Heaven". 1995. gadā dziesma tika iekļauta Rokenrola slavas zāles veidotajā sarakstā "Dziesmas, kas veidojušas rokenrolu".

Zināms, ka Džimijs Peidžs lepojas ar dziesmu un atzīst to par savas karjeras paliekošo vērtību, savukārt Roberts Plānts to nodēvējis par "kāzu dziesmu", par savu mīļāko "Led Zeppelin" skaņdarbu nosaucot "Kashmir". Arī daudzi popkultūras pētnieki atzinuši, ka dziesmas statuss to padara apnicīgu – tā ir tik bieži dzirdēta, ka kļuvusi par joku un klišeju.

Pēc grupas izjukšanas 1980. gadā, Plānts dziesmu izpildījis vien atsevišķos un retos gadījumos. Viens īpašs piemērs ir 2007. gadā rīkotais atkalapvienošanās koncerts O2 Arēnā Londonā, kas iemūžināts koncertfilmā "Celebration Day".

Koncerta laikā uz skatuves kāpa trīs no četriem oriģinālajiem grupas dalībniekiem, bundzinieka vietā stājoties Džona Bonema dēlam – Džeisonam Bonemam. "Celebration Day" kļuva par pēdējo gadu augstāk vērtēto "Led Zeppelin" izdevumu.