Folkloras draugu kopa 'Skandinieki' svinēs 40. jubileju  (2)

Daudzu kopu dibinātāji un vadītāji ir bijušie "Skandinieki", arī vairāki folkloras virzieni aizsākušies tieši "Skandiniekos" – postfolkloras grupa "Iļģi", etnomuzikoloģijas grupa "Rasa", Zemgales tradicionālās kultūras kopa "Dimzēns", dziesmu un cīņu klubs "Vilkači", kā krustbērni radušies "Senleja", "Budēļi", "Madonas Skandinieki", un daudzi citi. Ar "Skandinieku" līdzdalību aizsākās arī starptautiskais folkloras festivāls "Baltica".

"Skandinieku" un to vadītāju veikums ir novērtēts pasaulē un saņēmis augstāko – Eiropas balvu Tautas mākslā, un augstākos Latvijas un Igaunijas valsts apbalvojumus.

"Skandinieku" veikumu iedvesmojuši arī Igaunijas senie dziedājumi un Lietuvas muzikālais azarts. "Kopīgi ar kaimiņu tautām tika ieti brīvības un dziesmu cīņu ceļi. Kopā savai tautai atdoti rituāli un katrai lietai ik gadu tiek pievērsta arvien dziļāka uzmanība, atklājot kultūras mantojuma milzīgo daudzslāņainību un informācijas kodus. Semināri, lekcijas, meistarklase un godu vadīšana ir "Skandinieku" ikdiena, un arvien vairāk ļaudis šīs zināšanas sāk izmantot ikdienā, cenšas izprast un dzīvot saskaņā ar senajām zināšanām. Disidentiskā darbība okupācijas laikā un tradicionālās kultūras pievienotās vērtības akcentēšana mūsdienās "Skandiniekus" arvien ieceļ cīnītāju rindās, kurās nule nomainījusies, izaugusi jau trešā paaudze," raksta kopas pārstāvji.

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore un tradicionālās dziedāšanas grupas "Saucējas" dalībniece Signe Pujāte "Skandiniekus" dēvē par latviskās kultūras simbolu, kas iedvesmojis ikvienam izzināt un praktizēt savas kultūras daudzveidīgās izpausmes jeb dzīvesziņu.

""Skandinieki" ir drosmīga lasītu ļaužu kopa, kas dzelzs priekškara laikmetā uzturēja dzīvu brīvas un neatkarīgas Latvijas ideju. Tie ir cilvēki, kam patīk būt kopā, dzīvot un svinēt dzīvi, padomu pasmeļoties tautas pieredzē. "Skandinieku" aizsāktā tiešo mantinieku – jaunās paaudzes – varā ir turpināt priekšteču aizsākto, mainīgajā un dinamiskajā laikmetā izvēloties tādu saziņas valodu, lai sabiedrība sadzirdētu un pievienotos savas tautas kultūras vērtību sargāšanai un tālāknodošanai nākamajām paaudzēm."

Kā teikusi ilggadējā "Skandinieku" vadītāja Helmī Stalte: "Ja tev ir viens ābols un man ir viens ābols, un mēs samaināmies ar āboliem, tad katram no mums ir viens ābols. Bet, ja tev ir dziesma un man ir dziesma, un mēs samijamies ar dziesmām, tad mums katram ir jau divas dziesmas. Dalīsimies un vairosimies!"

Savā dibināšanas gadadienā, 11. novembra vakarā, "Skandinieki" piedalīsies koncertā "Latviešu karavīru daudzinājums" Latviešu Strēlnieku laukumā un Rīgas folkloras kopu sadziedāšanās pasākumā "Vai tādēļ nedziedāju?" Kultūras un tautas mākslas centrā "Ritums".

"Skandinieku" 40. gadskārtas godi tiks svinēti 18. un 19. novembrī:

18. novembrī plkst. 19.00 notiks Baltijas vakars, kurā, godinot folkloras kustības 40 gadus Latvijā, piedalīsies "Visi" no Lietuvas, "Eesti" un "Rēvele" no Igaunijas, "Skandinieki", "Grodi" un "Budēļi" no Latvijas.

19. novembrī interesenti tiek aicināti uz koncertiem – meistarklasēm:

plkst. 11.00 notiks Vidzemes un Sēlijas tradīciju meistarklase Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē (Visvalža ielā 4a), kurā piedalīsies folkloras kopas "Senleja", "Vērtumnieki", "Pērlis", "Saucējas", "Delve", "Vilkači";

plkst. 13.00 Kurzemes un Zemgales tradīciju meistarklasē Latvijas Kultūras akadēmijā (Ludzas ielā 24) ar savām zināšanām un dziesmu krājumu dalīsies lībiešu dziesmu ansamblis "Līvlist", Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis, "Gudenieku suiti", Rucavas etnogrāfiskais ansamblis, "Savieši", "Vilcenes", Valdis un Rūta Muktupāveli un "Dimzēns";

plkst. 14.30 Latgales un Igaunijas tradīciju meistarklasē Kultūras un tautas mākslas centrā "Ritums" (Jaunielā 29) apmeklētāji varēs iepazīt tradīcijas kopā ar Upītes etnogrāfisko ansambli, Briežuciema etnogrāfisko ansambli, Aulejas etnogrāfisko ansambli, "Dandariem", "Rēveli" un Ene Lukka grupu;

plkst. 16.00 meistarklašu un koncertu dalībnieki apvienosies lielkoncertā "Visi ceļi guniem pilni" Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē (Merķeļa ielā 13), kur kopīgi izdziedās Latvijas Ūnikumus. Koncertā "Skandinieki" sadziedās kopā ar etnogrāfiskajiem ansambļiem un folkloras kopām no visas Latvijas. Piedalās: "Līvlist", etnogrāfiskie ansambļi no Otaņķiem, Rucavas, Upītes, Briežuciema un Aulejas, "Gudenieku suiti", "Budēļi", "Senleja", "Savieši", "Vērtumnieki", "Pērlis", "Dimzēns", "Vilkači", "Grodi", "Vilki", "Vilcenes", "Saucējas", "Delve", Valdis un Rūta Muktupāveli, "Rēvele", Rucavas tradīciju klubs, Rīgas Danču klubs, "Dandari", "Ceiruleits", "Rikši", viesi no Igaunijas un Lietuvas.

Lielkoncertā dažādos "Latvijas ūnikumus" palīdzēs izdziedāt kabatas lieluma grāmatiņa, ko pēcāk "Skandinieki" aicina ieskandināt savos ģimenes un gadskārtu godos, kādos īpašos mirkļos vai sadziedoties ar savējiem. Grāmatā vienu vietu būs atrodamas novadu pērles un folkloras kustības rekonstruētas dziesmas, dziesmas, ko gribas dāvāt Latvijai, kas simbolizē kopīgo ceļu, kas pasargā, dod cerību, rimtumu un dzīvesprieku, kas palīdz līdzsvaroties. Pēc lielkoncerta sekos sadancis.

Ieeja meistarklasēs – koncertos būs bez maksas, bet lielkoncertā – par ziedojumiem. "Skandinieku" godus rīko biedrība "Skandinieki".