Sākusi kā folkdziesminiece kafejnīcās un iesaistījusies 60. gadu Londonas vētrainākajās ballītēs, skaistā meitene ar savdabīgo un valdzinošo balsi ātri tika ievērota. Popmūzikā Marianna Feitfula debitēja jau 17 gadu vecumā, ar jauno rokzvaigžņu Mika Džegera un Kīta Ričardsa sarakstīto dziesmu "As Tears Go By", kas sasniedza devīto pozīciju Lielbritānijas singlu topā un nodrošināja viņai uzlecošas popzvaigznes statusu. Jāpiebilst, ka 1965. gadā dziesmu ierakstīja un kā singlu izdeva arī "The Rolling Stones". Drīzumā sekoja vairāki jauni singli, steidzīgi ierakstīts debijas albums un blīvs koncertu grafiks.
60. gadi bija Mariannas Feitfulas popularitātes ziedu laiks, lai gan viņa pati nebija apmierināta ar savu ierakstīto dziesmu saturu un preses atspoguļoto publisko tēlu. Daļa no dziedātājas popularitātes bija arī attiecības ar Miku Džegeru – abi bija sava laikmeta aprunātākais slavenību pāris, kura attiecības plaši atspoguļoja britu prese.
"Saskaņā ar popmitoloģiju mana dzīve pa īstam sākās Adrienas Postas "debijas ballītē". 1964. gada martā – tieši tur es pirmoreiz satiku Miku Džegeru. Miks, tūlīt pat manī iemīlējies (vismaz tā vēsta šī leģenda), nosprieda, ka esmu kā radīta, lai kļūtu par viņa pavadoni, un sacerēja "As Tears Go By". Savukārt es tūlīt pat metos narkotiku un seksa oriģijās," tā mazliet ironiski savā autobiogrāfijā raksta pati dziedātāja (Marianna Feitfula, Deivids Daltons "Uzticīgā", "AGB" 2006. tulkojis Klāss Vāvere).
60. gados iznāca pieci Mariannas Feitfulas albumi, paralēli kā aktrise viņa nospēlēja Irinas lomu Čehova "Trīs māsās" 1967. gada iestudējumā Royal Court teātrī Londonā, kā arī filmējoties vairākās nozīmīgās kino filmās, tai skaitā "I'll Never Forget What's'isname" (1967), "The Girl on a Motorcycle" (1968) un "Hamlet" (1969).
1970. gadā Marianna Feitfula un Miks Džegers izšķīrās. Aizejošās desmitgades popzvaigzne slīga arvien dziļākā narkotiku atkarībā un kļuva par bezpajumtnieci.
Feitfulas atgriešanās notika 70. gadu beigās, izdodot vairākus albumus, no kuriem 1979. gadā izdotais "Broken English" tiek uzskatīts par vienu no labākajiem mākslinieces karjerā.
Tikai 80. gadu vidū Marianna Feitfula uzsāka ārstēšanos no narkotiku atkarības, kam sekoja dziedātājas otrā atdzimšana ar albumu "Strange Weather" (1987).
Deviņdesmitajos Marianna Feitfula arī izdeva vairākus albumus, aizrāvās ar Bertoldu Brehtu un Kurtu Veilu, piedalījās "Trīsgrašu operas" iestudējumā Dublinā. Šīs aizraušanās rezultāts ir albums "20th Century Blues" un DVD "Marianne Faithfull Sings Kurt Weill".
90. gados iznāca arī pirmā Feitfulas autobiogrāfija (latviski izdots jau pieminētais Klāsa Vāveres tulkojums). Kopumā viņa sarakstījusi trīs grāmatas par savu dzīvi.
Arī jaunajā tūkstošgadē izdoti vairāki Mariannas Feitfulas albumi, kuros apkopotas gan citu pazīstamu mūziķu dziesmu kaverversijas, gan īpaši Feitfulai rakstītas 90. gadu alternatīvās mūzikas meistaru dziesmas. Starp zīmīgiem karjeras pieturas punktiem minama 2007. gada filma – traģikomēdija "Irina Palm", kas pretendēja uz "Zelta lāci" Berlīnes kinofestivāla konkursa programmā. Par galveno lomu šajā filmā Feitfula bija nominēta Eiropas kinoakadēmijas balvai nominācijā "Labākā aktrise".
Jaunākais Mariannas Feitfulas albums "Give My Love to London" iznāca 2014. gadā, kura tapšanā piedalījušies gan vecmeistari Braiens Īno, Niks Keivs, Leonards Koens un citi, gan jaunās paaudzes mūziķi Eds Harkorts un Anna Kalvi. 2016. gadā izdota labāko dziesmu koncerierakstu izlase.
Atzīmējot 50 gadus kopš atrašanās uz skatuves, 2014. gada nogalē Marianna Feifula uzsāka vērienīgu turneju, kuras laikā 2016. gada novembrī uzstājās Parīzes koncertzālē "Bataclan", kur gadu iepriekš asiņainā teroraktā gāja bojā 90 cilvēku.
Kopš 1965. gada Marianna Feitfula izdevusi vairāk nekā 20 albumu, nofilmējusies 24 kino un televīzijas filmās, piedalījusies 11 teātra iestudējumos, nospēlējot gan Šekspīra Ofēliju, gan Florenci Naitingeilu, gan Alisi Brīnumzemē.