10 dziesmas, kas jānoklausās Patijas Smitas 70. jubilejā  (4)

Garmatainā amerikāniete Smita ir ievērojama persona Ņujorkas panku kustībā, viņas radošā darbība ietver piecas dekādes, vienpadsmit studijas albumus, vairākas grāmatas un izstādes. Viņas vienreizējā balss, tieksme pēc brīvas radošās izteiksmes un enerģiskā mūzika atstājusi nedzēšamu iespaidu uz ārkārtīgi daudziem mūziķiem un māksliniekiem.

Būtiski piebilst, ka Smitas dzīvē rakstniecība un mūzika ir cieši saistītas – 2010. gadā viņa saņēmusi Nacionālo grāmatu balvu par atmiņu grāmatu "Just Kids", bet pavisam nesen izdota jaunākā Smitas grāmata "M Train", kuras audio versija nopelnīja "Grammy" balvas nomināciju kategorijā "Best Spoken Word Album". Arī visos Smitas grupas albumos klātesoša ir dzeja un apziņas plūsma.

Piedāvājam iepazīties ar desmit būtiskām Patijas Smitas dziesmām, kurās atklājas jubilāres muzikālā rokraksta daudzveidība un dziļums.

Slavenais rokmūzikas standarts "Hey Joe", kuram kaverversijas spēlējuši neskaitāmi mūziķi, bija arī Patijas Smitas grupas pirmais singls 1974. gadā.

Smitas ansamblis gan izcēlās ar izteikti brīvu pieeju kaverversijām – viņu izpildījumā "Hey Joe" sākumā skan monologs par Patiju Hērstu. Patija Hērsta tolaik bija jauniete, kas ASV kļuva slavena, jo sāka atbalstīt teroristu grupējumu, kas viņu deviņpadsmit gadu vecumā bija nolaupījis un spīdzinājis.

Savas karjeras pirmajos koncertos Smita regulāri spēlēja arī grupas "Velvet Underground" dziesmas "We're Gonna Have a Real Good Time Together" un "Pale Blue Eyes", grupas "The Who" dziesmu "My Generation" un "The Kingsmen" dziesmu "Louie Louie", visas bagātīgi papildinot ar savu vārdu plūsmu.

Lai arī septiņdesmito gadu sākumā Patija Smita jau bija izdevusi savus pirmos dzejas krājumus, viņas grupas ierakstītā kaverversija Vana Morisona dziesmai "Gloria" bija tā, kas nodrošināja Smitai panku dzejnieces un panku kustības krustmātes statusu.

"Gloria", kas ievada 1975. gada debijas albumu "Horses" ar vārdiem "Jesus died for somebody's sins but not mine" ("Jēzus mira par kāda grēkiem, bet ne maniem" – angļu val.), ir Smitas dzejoļa un Morisona dziesmas sajaukums – paņēmiens, ko māksliniece savā mūzikā izmanto regulāri.

Dzejolis "Oath" ("Zvērests") tika sarakstīts jau 1970. gadā, bet slavu guva tieši caur grupas pirmo albumu, turklāt, kā raksta mūzikas vēsturnieks Rejs Pidžets, ideja to apvienot tieši ar "Gloria" esot radusies pavisam spontāni.

Provokatīvā dziesma, tāpat kā viss albums, strauji iemantoja klausītāju atzinību. ""Gloria" pirmās rindas, iespējams, ir viens no svarīgākajiem brīžiem amerikāņu mūzikā," 2007. gadā uzņemot Patiju Smitu Rokenrola slavas zālē, sacījis grupas "Rage Against the Machine" dalībnieks Zaks Delaroka. Arī Džonijs Mars no "The Smiths" atzinis, ka Smitas "Gloria" viņu "ārkārtīgi ietekmējusi".

Patijas Smitas elki literatūrā – Arturs Rembo, Viljams Berouzs, Alens Ginsbergs – viņu ietekmējuši tikpat, cik viņas priekšgājēji rokenrolā – "The Rolling Stones", Džimijs Hendrikss, Džims Morisons. "Land" – viena no spilgtākajām dziesmām debijas albumā "Horses" – ir labs piemērs tam, kā abas šķietami nošķirtās mākslas nozares Smitas mūzikā sakausējas kopā.

Ambiciozo, plūstošo, vienlaikus brutālo un trauslo dziesmu veido vairākas daļas – tā sākas kā impresionistisks stāsts par kādu zēnu Džoniju, kurš piedzīvo uzbrukumu, tad līdz ar Smitas izdziedāto "Horses! Horses! Horses! Horses!" dziesma kļūst agresīvāka, kamēr pārtop par sešdesmito gadu hitu "Land of a Thousand Dances", ko Smita papildina ar saviem vārdiem.

"Daudzu rokās šis lēciens no bītu dzejas uz Krisa Kenera epohālo "Land of 1,000 Dances" liksies absurds, bet Smitas rokās tas ir tīrs zelts," rakstījis mūzikas apskatnieks Marks Demings.

Zināmākā Patijas Smitas dziesma ir "Because the Night", kas sacerēta kopā ar leģendāro Brūsu Springstīnu un nu jau uzskatāma par rokmūzikas klasiku.

Skaņdarbs, kas tika publiskots kā 1978. gada albuma "Easter" pirmais singls, guva komerciālus panākumus, piesaistot Smitas mūzikai jaunu klausītāju pulku, bet pieredzējušajiem faniem atklājot, ka Smita ir spējīga radīt arī augstvērtīgu popmūziku.

Dziesma piedzīvojusi daudz dažādu kaverversiju – to izpildījuši gan R.E.M., gan U2, gan "Garbage", "10,000 Maniacs", "Sonic Youth" un daudzi citi.

Smita pazīstama arī kā sabiedriska aktīviste – viņa kaismīgi iestājusies par vides aizsardzību, pretkara kustību un vārda brīvību.

1993. gadā viņa piedalījās labdarības koncertā, kura ierakstu vēlāk izdeva albumā "No Alternative". Koncertā viņa izpildīja dziesmu, ko sarakstījusi savam draugam Robertam Mepltorpam īsi pirms viņa nāves.

Ieraksts, kas sākas ar sirsnīgiem Smitas ievadvārdiem, kontrastē ar mākslinieces ierakstiem raksturīgo trakulību un troksni – šai dziesmā viņas balss skan maigāk un plūstošāk nekā pirmajos albumos.

Viens no mūziķiem, kuru būtiski ietekmējusi Patija Smita, ir R.E.M. līderis Maikls Staips.

Staips intervijās izteicies, ka tieši pēc "Horses" noklausīšanās piecpadsmit gadu vecumā viņš nolēmis dibināt rokgrupu.

Deviņdesmito gadu vidū – laikā, kad R.E.M. bija viena no lielākajām rokgrupām pasaulē – Patija Smita pēc vairāku gadu pārtraukuma bija atsākusi koncertēt. Ap to pašu laiku, kad iznāca Smitas albums "Gone Again", klajā tika laists R.E.M. desmitais studijas ieraksts "New Adventures in Hi-Fi" (1996).

Tajā dzirdamā dziesma "E-Bow the Letter" ir būtisks notikums Maikla Staipa radošajā karjerā, jo skaņdarbā vokālo partiju viņam līdzās iedziedājusi mūziķa apbrīnotā Patija Smita.

Spriežot pēc deviņdesmito gadu intervijām, Patija Smita ātri sapratusi, ka Kurta Kobeina mūzika ir kas īpašs un svarīgs.

Pārdzīvojumu, ko radīja ietekmīgā mūziķa, grupas "Nirvana" solista nāve, Smita izpauda, sarakstot dziesmu "About A Boy".

Savukārt Smitas kaverversija ikoniskajai "Smells Like Teen Spirit" uzskatīta par vienu no augstākajiem punktiem 2007. gada albumā "Twelve".

Smita regulāri mēdz sadarboties ar citiem mūziķiem, kas bieži vien noved pie pārsteidzošiem rezultātiem.

Labs piemērs ir 2008. gada dzīvo ierakstu albums "The Coral Sea", kas tapis kopā ar īru izcelsmes mūziķi un grupas "My Bloody Valentine" līderi Kevinu Šīldsu.

Albumā dzirdams skaņdarbs, kurā Šīldsa trokšņainās ģitāras pavadībā Smita deklamē garu dzejoli par Robertu Mepltorpu – tuvu Smitas draugu, ko viņa pati reiz nodēvējusi par savas "dzīves mākslinieku".

Tekstā ietverto emociju daudzslāņainība, Smitas izpildījuma tiešums un Šīldsa ģitārspēle padara "The Coral Sea" par skaistu muzikālu piedzīvojumu.

Smitas vienpadsmitais albums "Banga" tika ierakstīts Ņujorkā 2011. gadā un izlaists – gadu vēlāk.

Ziņas par albuma iznākšanu parādījās 2012. gada 1. aprīlī, kad tika publiskots arī ieraksta galvenais singls – "April Fool".

Albumā iekļautās dziesmas balstītas Smitas sapņos un novērojumos, aptverot plašu cilvēka pieredzes loku – albumā Smita runā par vēsturi, nozīmīgiem notikumiem pasaulē, nāvi un dabu.

Kritiķi albumu novērtējuši augstu – BBC mūzikas apskatnieks Gerijs Malholands pat rakstījis, ka ""Banga" ir labākais Patijas Smitas albums kopš "Horses". Neviens cits nespēj likt rokmūzikai skanēt tik bagātīgi, poētiski un seksīgi".