Viktors Lapčenoks – 70  - 4
Foto: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva foto

Šā gada 16. janvārī apaļu jubileju svin leģendārais latviešu estrādes dziedātājs Viktors Lapčenoks. Par godu gaviļniekam Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs piedāvā ielūkoties fotodokumentos, kuros redzams šarmantais skatuves mākslinieks.

Viktors Lapčenoks dzimis Rīgā 1947. gada 16. janvārī. Savas bērnības un skolas gaitas aizvadījis Teikas rajonā. Pēc dienesta armijā solista karjera aizsākta celtnieku kluba "Oktobris" un rūpnīcas "Alfa" estrādes ansambļos.

Straujš Viktora Lapčenoka ceļš uz panākumiem aizsākas 1971. gadā, kad Raimonds Pauls uzaicināja viņu dziedāt Rīgas estrādes orķestrī. 1973. gadā Pauls nodibināja ansambli "Modo", kurā kā solisti tika uzaicināti Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere.

Viktors Lapčenoks gan kā solists, gan duetā ar Noru Bumbieri kļūst par vienu no 20. gadsimta 70. gadu nozīmīgākajiem Raimonda Paula dziesmu izpildītājiem.

1975. gadā, piedaloties Rostokas šlāgermūzikas festivālā ar Raimonda Paula dziesmu "Inese", Viktors Lapčenoks ieguva otro vietu. 1976. gadā konkursā Sopotā tiek izcīnīta ceturtā vieta, bet 1977. gadā konkursā Drēzdenē – otrā vieta. 1976. gadā Viktors kopā ar ansambli "Modo" piedalījās estrādes dziesmu konkursā Maskavā un ieguva otro vietu.

Dziedot Raimonda Paula dziesmas, divas reizes uzvarējis "Mikrofona dziesmu aptaujā" – 1971. gadā ar dziesmu "Teic, kur zeme tā" (kopā ar Noru Bumbieri, Ojāru Grīnbergu un Margaritu Vilcāni) un 1976. gadā ar dziesmu "Tava balss" ("Mēmā dziesma") – duetā ar Noru Bumbieri.

Paralēli uzvarām konkursos notikusi arī aktīva koncertdarbība gan Latvijā, gan bijušajā Padomju Savienībā, gan tuvajās ārzemēs.

Pēc aiziešanas no ansambļa "Modo" Viktors Lapčenoks strādājis kā Latvijas Radio orķestra solists, bet paralēli arī dziedājis ansamblī "Inversija". Kopš beidza pastāvēt Rīgas estrādes orķestris, Viktors Lapčenoks ir kļuvis par brīvmākslinieku. Viktora Lapčenoka mākslinieciskā darbība novērtēta arī valstiski – 2008. gadā viņš ir iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!