Sestdien, 28. janvārī, Lielajā ģildē "Sinfonietta Rīga" publiku aicina tikties ar spožo Volfganga Amadeja Mocarta mūzikas lietpratēju un Ziemeļvalstu mūzikas popularizētāju, somu diriģentu Juhu Kangasu. Koncertā tiks atskaņota ģeniālā austriešu klasicisma dižgara 1782. gadā tapusī "Hafnera simfonija", mūsdienu komponistu – soma Pēra Henrika Nūrdgrēna (Pehr Henrik Nordgren) un lietuvietes Onutes Narbutaites (Onutė Narbutaitė) opusi, bet Mocarta 23. klavierkoncertā Rīgas publiku solās žilbināt izcilais Londonā dzīvojošais latviešu pianists Reinis Zariņš.
Somu diriģents, Latvijas Lielās mūzikas balvas 1997. gada laureāts Juha Kangass atgriežas Rīgā, šoreiz uzsvaru liekot uz savas lielās mūža kaislības – Mocarta muzikālās daiļrades – studijām. Kangass kopā ar "Sinfonietta Rīga" mūziķiem no jauna uzaudīs dzirkstošā austriešu komponista skaņu audeklu – 35. simfoniju re mažorā, kas plašāk pazīstama ar Zalcburgas augstmaņu Hafneru vārdu.
Jau 1776. gadā Leopolda Mocarta draugs, agrīno Mocarta koncertturneju atbalstītājs, Zalcburgas birģermeistars Zigismunds Hafners seniors Mocartam pasūtīja skaņdarbu savas meitas Marijas Elizabetes kāzu ceremonijai. Majestātiskā serenāde Hafnerus no sirds sajūsmināja, jo tajā atspoguļojās Zalcburgas goda pilsoņiem atbilstošā dižciltība un vienlaikus arī Mocartam tik raksturīgā nepiespiestā līksme un dzīvesprieks. Sešus gadus vēlāk Hafneri Mocartam pasūtīja vēl vienu serenādi, šoreiz Zigismunda Hafnera juniora nobilitācijas ceremonijai. Nav gan droši zināms, vai Mocarts, kurš 1782. gada jūlijā strādāja pie operas "Bēgšana no Serajas" un gatavojās laulībām ar Konstanci Vēberi, patiešām serenādi pabeidzis nospraustajos termiņos, taču jau gada nogalē savam tēvam darīja zināmu, ka vēlas serenādi atskaņot atsevišķā koncertā. Vēlreiz atgriezies pie partitūras, Mocarts nolēma to kardināli pārstrādāt, atmetot ievada maršu un vienu no menuetiem, bet orķestrāciju bagātinot ar divām flautām un klarnetēm. Tādējādi serenāde ieguva simfoniska darba aprises, un šādā redakcijā tā pirmo reizi arī tika atskaņota Vīnes pilsētas teātri 1783. gada 23. martā.