Lielajā ģildē koncertēs 'Sinfonietta Rīga', Juha Kangass un Reinis Zariņš

Somu diriģents, Latvijas Lielās mūzikas balvas 1997. gada laureāts Juha Kangass atgriežas Rīgā, šoreiz uzsvaru liekot uz savas lielās mūža kaislības – Mocarta muzikālās daiļrades – studijām. Kangass kopā ar "Sinfonietta Rīga" mūziķiem no jauna uzaudīs dzirkstošā austriešu komponista skaņu audeklu – 35. simfoniju re mažorā, kas plašāk pazīstama ar Zalcburgas augstmaņu Hafneru vārdu.

Jau 1776. gadā Leopolda Mocarta draugs, agrīno Mocarta koncertturneju atbalstītājs, Zalcburgas birģermeistars Zigismunds Hafners seniors Mocartam pasūtīja skaņdarbu savas meitas Marijas Elizabetes kāzu ceremonijai. Majestātiskā serenāde Hafnerus no sirds sajūsmināja, jo tajā atspoguļojās Zalcburgas goda pilsoņiem atbilstošā dižciltība un vienlaikus arī Mocartam tik raksturīgā nepiespiestā līksme un dzīvesprieks. Sešus gadus vēlāk Hafneri Mocartam pasūtīja vēl vienu serenādi, šoreiz Zigismunda Hafnera juniora nobilitācijas ceremonijai. Nav gan droši zināms, vai Mocarts, kurš 1782. gada jūlijā strādāja pie operas "Bēgšana no Serajas" un gatavojās laulībām ar Konstanci Vēberi, patiešām serenādi pabeidzis nospraustajos termiņos, taču jau gada nogalē savam tēvam darīja zināmu, ka vēlas serenādi atskaņot atsevišķā koncertā. Vēlreiz atgriezies pie partitūras, Mocarts nolēma to kardināli pārstrādāt, atmetot ievada maršu un vienu no menuetiem, bet orķestrāciju bagātinot ar divām flautām un klarnetēm. Tādējādi serenāde ieguva simfoniska darba aprises, un šādā redakcijā tā pirmo reizi arī tika atskaņota Vīnes pilsētas teātri 1783. gada 23. martā.

Līdztekus Hafnera simfonijai Lielajā ģildē tiks atskaņots vēl kāds cits ievērojams Mocarta sacerējums – 23. klavierkoncerts la mažorā, ko autors radījis 1786. gadā, īsi pirms leģendārās operas "Figaro kāzas" pirmatskaņojuma un kas iespaidojis arī klavierkoncerta dramatisko raksturu.

23. klavierkoncerta atskaņojums Lielajā ģildē ir īpašs notikums, jo Mocarta interpreta ampluā šoreiz iejutīsies Reinis Zariņš – viens no redzamākajiem mūsdienu latviešu pianistiem. Turklāt Eiropas un Ziemeļamerikas koncertzālēs rūdīto pianistu Zariņu ar kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" vieno kāds šarmants fakts – abi ir trīskārtēji Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāti.

Līdztekus Mocarta "mānijai", diriģents Juha Kangass ir ne mazāk pazīstams kā nenogurstošs Baltijas un Ziemeļvalstu mūzikas proponētājs. Tieši par ieguldījumu latviešu mūzikas atpazīstamības veicināšanā somu diriģents 1997. gadā saņēma Latvijas Lielās mūzikas balvu. Lielās ģildes prožektoru gaismā tiks celts Kangasa domubiedra, somu komponista Pēra Henrika Nūrdgrēna opuss "Rock score" 19 stīginstrumentiem, savukārt Baltijas pārstāvniecību koncertā nodrošinās redzamākā lietuviešu mūsdienu komponiste Onute Narbutaite ar opusu "Was there a butterfly?".

Narbutaites mūzika tiek atskaņota Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidkorejā un lielā mērā šādai viņas daiļrades atzinībai savu roku ir pielicis arī Juha Kangass, kurš kopā ar Ostrobotnijas kamerorķestri komponistes intelektuāli piesātinātos un smalki izstrādātos skaņdarbus regulāri atskaņo un arī ieraksta.

Vēl jo ciešākas profesionālās saites Kangasam ir veidojušās ar somu komponistu Pēru Henriku Nūrdgrēnu, sava veida akadēmiskās mūzikas "hipiju", kurš savulaik mūziku studējis gan dzimtajā Somijā, gan Japānā, bet visu savu atlikušo dzīvi pavadījis mazajā Somijas pilsētiņā Kaustinenā, kas plašāk pazīstama kā somu folkmūzikas meka.

Abi komponisti katrs savā veidā pārstāv savas dzimtās zemes vibrācijas, gan skaņas kultūras un telpas izjūtas, gan vizuļojoša "ziemeļnieciskuma" un lokālo tradīciju nozīmē.