Noklausies! Kāpēc mūsdiena mūzika nav iedomājama bez jubilāra Filipa Glāsa  (6)

Glāss ir viens no 20. gadsimta nozīmīgākajiem komponistiem, kurš ir sadarbojies ar bītu paaudzes dzejnieku Alenu Ginsbergu, kinorežisoriem Vudiju Allenu, Martinu Skorsēzi, Stīvenu Daldriju, Godfriju Redžio, teātra režisoru Robertu Vilsonu, mūziķiem Deividu Boviju, Polu Saimonu, Miku Džegeru, Leonardu Koenu, Deividu Bērnu, Natāliju Merčantu, Aphex Twin un citiem.

Lai arī Glāsu mēdz dēvēt par minimālistu, viņš pats savu mūziku raksturojos kā "mūziku ar repetitīvām struktūrām", turklāt sevi – kā klasicistu, proti, komponistu, kurš studējis Šūbertu, Bahu un Mocartu. Tomēr līdzās Rietumu klasiskās mūzikas ietekmei Glāsa mūzikā izpaužas arī ambientās un elektroniskās mūzikas eksperimenti, pasaules tautu mūzika un rokmūzika.

Filips Glāss ir viens no retajiem komponistiem, kurš ir iekarojis skatītāju simpātijas gan operu namos ("Einstein on the Beach"), koncertzālēs ("Music in Twelve Parts", "Symphony No 9"), teātros (Semjuela Beketa darbi), gan filmu ("Koyaanisqatsi", "The Hours") un populārās mūzikas pasaulē ("Glassworks").

Mākslinieki, kuri apzināti vai neapzināti ietekmējušies no Glāsa, ir neskaitāmi – no grupas "Talking Heads" līdz pianistam Ļubomiram Meļņikam. Glāsa mūzika mainījusi un iedvesmojusi daudzus māksliniekus un viņu skanējumu – piedāvājam iepazīt dažus būtiskākos.

Spēcīgu ietekmi Glāss atstājis arī uz 1953. gadā dzimušo angļu multiinstrumentālistu un komponistu Maiku Oldfīldu.

Oldfīlda mūzika ir daudzveidīga, viņš komponējis ambiento mūziku, tā dēvēto "New Age", elektroniku, progresīvo roku, folkmūziku un akadēmisko mūziku.

Tomēr viens no pazīstamākajiem Oldfīlda darbiem ir viņa 1973. gada debijas albums "Tubular Bells", kas bijis pirmais izdevniecības "Virgin Records" publicētais ieraksts un vēlāk ticis izmantots filmas "The Exorcist" ("Eksorcists") skaņu celiņā. Albums, kurā jūtama arī Filipa Glāsa ietekme, savulaik ticis atzīts par visu laiku pārdotāko instrumentālās mūzikas labumu.

Savā 1979. gada albumā "Platinum" Oldfīlds iekļāva arī fragmentus no Glāsa skaņdarbiem.

Lai arī nav šaubu, ka Glāsa mūziku klausījies Hardijs Lediņš, Ingus Baušķenieks un teju visi latviešu akadēmiskās mūzikas komponisti, kā īpašs Filipa Glāsa mūzikas cienītājs minams literatūrzinātnieks un pianists Jānis Ozoliņš.

Būdams grupas "Sigma" līderis un dziesmu autors, Ozoliņš ne vien ierakstījis oriģināldziesmu albumu "Sazaroto taku dārzs", kas saņēmis Mūzikas ierakstu Gada balvu, bet arī regulāri veidojis "Dzejas koncertus", kuru ietvaros spēlējis kompozīcijas, kas aranžētas mūsdienu latviešu dzejnieku tekstiem.

Tomēr Ozoliņš izpilda arī citu komponistu mūziku, un viens no māksliniekam tuvākajiem meistariem ir šodienas jubilārs Glāss. "Ar Filipa Glāsa mūziku esmu veidojis personiskas attiecības turpat divpadsmit gadu garumā. Viss sākās ar interesi par 20. gadsimta mūzikas vēsturi, kurā nozīmīga loma atvēlēta arī amerikāņu minimālismam. Vērīgi ieklausoties īpaši Glāsa vēlīnajā klaviermūzikā, saklausām gan baroka, gan klasicisma, gan romantisma mūzikas uzplaiksnījumus. No minimālismam raksturīgajiem eksperimentiem ar cikliskajiem atkārtojumiem, kas klausītājus ieved transā, Glāss laika gaitā ir devies liriskas mūzikas meklējumos, dēvējot to par citu skatījumu uz harmoniju," stāsta Jānis Ozoliņš.

Turklāt, lai svinētu izcilā amerikāņu komponista dzimšanas dienu, 31. janvārī un 1. februārī Ozoliņš Zirgu ielas koncertzālē sniegs audiovizuālus koncertus "Astoņdesmit", kuros tiks atskaņoti pazīstami, kā arī līdz šim Latvijā neiepazīti Glāsa skaņdarbi klavierēm. Biļetes uz abiem koncertiem gan esot iztirgotas, taču pianists solījis Glāsa mūziku spēlēt arī pēc komponista astoņdesmitās jubilejas.

Bet, kā jau minēts, Ozoliņš nav vienīgā latviešu radošā personība, kas atzinusu Filipu Glāsu par sev svarīgu figūru mūzikā.

Tīmeklī publicēts arī mūziķa Jāņa Šipkēvica jeb Shipsea ierakstīts Glāsa skaņdarbs "Mad Rush", ko filmējis Matīss Spaile un apstrādājis producents Gatis Zaķis.