Paaudzes rupors un antizvaigzne – Kurtam Kobeinam 50  (20)

Toreiz visticamāk ne viņa tēvs Dons, ne māte Vendija neiedomājās, ka jaundzimušais kļūs par desmitgades ruporu, par antizvaigzni, kas visu darīja nepareizi, bet tas izrādījās tieši tas, kas vajadzīgs. Galu galā jaundzimušajam bija lemts kļūt par 90. gadu rokmūzikas reformatoru, pārvērst savu paaudzi, ietekmēt nākamās un ne tikai. "Nirvana" nereti tiek saukta arī par "pēdējo lielo rokgrupu", kas izmainīja industriju, izmēza no MTV elektrokrāsu minikleitas, pēdējos disko spīguļus un pēc matu lakas smirdošus rokerus. Šaubu, nolieguma un cinisma pilnās dziesmas blieza pa miljoniem jauniešu sirdīm, turklāt, dīvainā kārtā, palīdzēja.

Droši vien svētajā mirklī mazā Kurta vecāki arī nedomāja, ka viņam 50 nebūs nekad un viņš būs viens no bēdīgi slavenā rokmūzikas "Kluba 27". 1994. gada 5. aprīlī Kobeins uzrakstīja atvadu zīmīti savam bērnības iedomu draugam Bodam (Boddah) un aizgāja no šīs dzīves pats, nošaujoties.

Pieminot Kurtu Kobeinu, piedāvājam pāris idejas, ko izlasīt, noklausīties vai noskatīties, viņa 50. dzimšanas dienā.

2012. gadā apgāds "Mansards" laida klajā Sietlas mūzikas žurnālista un rakstnieka Čārlza R. Krosa grāmatu "Smagāks par debesīm" ("Heavier Than Heaven), kas ir apjomīgākais un detalizētākais biogrāfiskais darbs par Kobeinu.

Grāmatas oriģināls tika izdots 2001. gadā un tās autors tai vācis materiālus aptuveni četrus gadus, gan fotogrāfijas un citas vizuālas liecības, gan vairāk nekā 400 intervijas. Liels pluss ir tas, ka pats Kross ir laikmeta liecinieks. Sietlas grunge uzplaukuma laikā viņš bija vietējās mūzikas avīzes "The Rocket" redaktors. "Smagāks par debesīm" nav vienīgais viņa darbs par Kobeinu un "Nirvana". Tāpat viņš sarakstījis grāmatas par Džimiju Hendriksu, Brūsu Springstīnu un "Led Zeppelin".

Grāmata "Smagāks par debesīm" atklāj Kobeina pretrunīgo personību līdz smalkām un intīmām niansēm, tomēr vairāk koncentrējas uz viņa smago un vienlaikus ļoti jūtīgo raksturu, mazāk uz mūziku, iedvesmas avotiem, attiecībām ar citiem tā laika mūziķiem. Kobeins Krosa grāmatā atklājas kā patiešām sarežģīts, dēmonu plosīts, savā ziņā jau nolemts tips, kas dažiem faniem varētu būt nepatīkams pārsteigums.

Vislielāko kritiku autors ir saņēmis par nodaļu, kurā viņš interpretē un visai detalizēti apraksta Kobeina rīcību pašnāvības dienā. Par to, ko tajā brīdī juta un domāja mūziķis, nav liecību, tāpēc tā uzskatāma par autora fantāziju un oficiālā biogrāfijā nebūtu pieļaujama.

Dokumentālā filma "Montage of Heck" ir viens no jaunākajiem biogrāfiskajiem veikumiem par Kurtu Kobeinu, kas pirmizrādi piedzīvoja 2015. gadā Sandensas kinofestivālā.

Režisora Breta Morgena (Brett Morgen) filma, līdzīgi kā iepriekš minētā Krosa grāmata, izseko līdzi Kobeina biogrāfijai no dzimšanas brīža un bērnības līdz pat slavas zenītam un aiziešanai no dzīves. Filmā iekļauti daudzi privāti video materiāli, kas iepriekš nav tikuši publiskoti, tāpēc tā sniedz jaunu ieskatu mūziķa biogrāfijā. Tāpat filmu papildina Kobena paša zīmējumi, kā arī animācija, kas pastiprina iespaidu par viņa personību. Filma tapusi, sadarbojoties ar Kobeina atraitni Kortniju Lovu.

Filma pēc pirmizrādes piedzīvoja pozitīvas atsauksmes, galvenokārt par cilvēciskajiem un personiskajiem akcentiem, kas jaunā gaismā parādā Kobeinu kā dēlu, vīru un tēvu.

2014. gadā "Nirvana" tika uzņemta Rokenrola slavas zālē un svinīgajā ceremonijā līdz ar Kristu Novoseliču un Deivu Grolu dažas grupas dziesmas nodziedāja izcilas mūsdienu dziedātājas – rokmūzikas grandāma Džoana Džeta, stilīgā Annija Klarka jeb "St Vincent", kā arī jauniņā Lorde.

Taču par neviltotāko veltījumu grupas uzņemšanai slavas zālē un Kobeina piemiņai kļuva grupas "Sonic Youth" basģitāristes un vokālistes Kimas Gordonas sniegums dziesmā "Aneurysm". Vēlāk grupas "REM" līderis Maikls Staips šo uzstāšanos nosauca par lielāko pankroku, kāds jebkad ir skanējis uz Rokenrola slavas zāles skatuves.

"Sonic Youth" un "Nirvana" saistīja tuvas attiecības. Abas grupas 90. un 91. gadā devās kopīgās turnejās un par "Nirvana" nonākšanu ierakstu kompāniju redzeslokā ir jāpateicas tieši "Sonic Youth".

Visi video, kā arī pateicības runu ieraksti atrodami Rokenrola slavas zāles oficiālajā "Youtube" kanālā.

2005. gadā uz lielajiem ekrāniem nonāca pazīstamā amerikāņu režisora Gasa van Santa filma "Last Days" ("Pēdējās dienās"), kurā apspēlēta kāda rokmūziķa dzīves izskaņa. Tā ir spēlfilma, kuras galvenais varonis ir rokzvaigzne Bleiks, bet tā vizuālais tēls un scenārija risinājums ir tieša un nepārprotama atsauce uz Kurta Kobeina dzīvi. Galvenajā lomā – Maikls Pits. Filmā epizodiskā lomā redzama arī Kima Gordona no "Sonic Youth".

Jāpiebilst, ka filmā neskan neviena grupas "Nirvana" dziesma, bet gan vairākas īpaši filmai radītas oriģinālkompozīcijas, "The Velvet Underground" dziesma "Venus in Furs", "Boyz II Men" – "On Bended Knee", un citas.

"Last Days" ir trešā un noslēdzošā Gasa van Santa "Nāves triloģijas" filma, tajā ietilpst arī "Gerry" (2002) un "Elephant" (2003). Šī filma ir absolūta interpretācija, neapšaubāmi lielisks režisora veikums, tomēr nav uzskatāma par Kobeina biogrāfiju. Tiesa, nevienā brīdī tas arī netiek apgalvots.

Viens no visu laiku populārākajiem MTV akustisko koncertu sērijas "Unplugged in New York" ierakstiem ir grupas "Nirvana" veikums, kas tika ierakstīts vien nepilnu pusgadu pirms Kurta Kobeina nāves – 1993. gada 18. novembrī.

Ieraksta liecinieki apgalvo, ka Kobeins pirms šīs uzstāšanās bijis ļoti pārbijies un uztraucies, jo šāda veida muzicēšana bija daudz atklātāka un intīmāka saskare ar klausītājiem, savu samulsumu un šaubas te nevarēja noslēpt aiz ģitāru daudzīšanas un skatuves demolēšanas. Lai gan aizvadīts nervozā un saspringtā gaisotnē, ieraksts izdevās izcils, smeldzīgs, atklājot Kobeina skaudro vokālu un dziesmu vienkāršo ģenialitāti.

1993. gada decembrī tas tika pārraidīts MTV, bet ierakstā izdots jau pēc Kobeina nāves, 1994. gada novembrī. Noteikti daudzu klausītāju dzīvēs ir bijis periods, kad šis ieraksts atskaņotājā skan teju nepārtraukti. Tajā iekļauti gan grupas "Nirvana" skaņdarbi, gan virkne kaverversiju – Deivida Bovija "A Man Who Sold The World", "The Vaselines" – "Jesus Wants Me for a Sunbeam", "Meat Puppets" dziesmas "Plateau" un "Lake of Fire". 2007. gadā, pieminot Kobeina 40. jubileju, ieraksts izdots arī DVD.

Jāpiezīmē, ka "MTV Unplugged" ir visu laiku komerciāli veiksmīgākais grupas "Nirvana" ieraksts. ASV tas piecas reizes sasniedzis platīna statusu, bet 1996. gadā saņēma "Grammy" kā labākais alternatīvās mūzikas ieraksts.

Vēlākos gados "Nirvana MTV Unplugged" ierindots dažādu aptauju un mūzikas ekspertu labāko albumu sarakstos. Tas iekļauts gan "The Rolling Stone" 500 visu laiku labāko albumu sarakstā, gan grāmatā "1001 Albums You Must Hear Before You Die".

"REM" bija viena no Kurta Kobeina iecienītākajām grupām, bet tās līderis Maikls Staips – viens no viņa labākajiem draugiem. Zīmīgi, ka abu grupu izrāviens notika gandrīz vienlaicīgi. 1991. gada februārī "REM" izdeva pirmo singlu "Loosing My Religion" no sava septītā albuma "Out of Time", kas grupu no pieredzējušas un zināmas amerikāņu indie grupas padarīja par pasaules zvaigzni. Tā paša gada septembrī klajā nāca "Nirvana" albums "Nevermind" un singls "Smells Like Teen Spirit".

Vienā no pēdējām intervijām žurnālam "The Rolling Stone" Kobeins par "REM" teica: "Es nezinu, kā tā grupa tiek ar visu galā. Ak, Dievs, viņi ir paši labākie! Viņi ar savu popularitāti un panākumiem sadzīvo kā svētie un turpina radīt lielisku mūziku."

Maikls Staips ir Kurta Kobeina un Kortnijas Lovas meitas Frānsisas Bīnas Kobeinas krusttēvs.

"REM" mūzika bija arī pēdējais, kas skanēja Kobeina mūzikas atskaņotājā pirms viņa nāves. Kad 8. aprīlī tika atrasts mūziķa līķis, atskaņotājā bija "REM" albuma "Automatic For the People" (1992) CD.

Starp Kurta Kobeina mīļākajām grupām bija arī amerikāņu punk/hc grupa "Melvins", grupa "Butthole Surfers", kuras koncertā Kobeins satika savu vēlāko sievu, grupas "Hole" līderi Kortniju Lovu, grupas "The Breeders" un "Pixies", arī pankroka vectēva Igija Popa grupa "The Stoogies", panki no "Black Flag", "Sex Pistols" un citi.

Absolūts Kobeina favorīts bija Sietlas grupa "Mudhoney", ko viņš burtiski pielūdza un tā lielā mērā ir ietekmējusi to, kā skanēja "Nirvana". Tāpat liela Kobeina autoritāte bija Deivids Bovijs un neapšaubāmi – "Sonic Youth".

Iespējams, brīdī, kad Sietlā atskanēja šāviens, tava pusaudzība gāja pilnā sparā, kā rakstniekam Jānim Joņevam, kura populārās grāmatas "Jelgava 94" ("Mansards") notikumi sākas tieši 1994. gada aprīlī.

Lai gan pamatā grāmata ir veltījums metālistu subkultūrai un smagajai mūzikai, tā trāpīgi runā arī par Kobeina popularitātes fenomenu Latvijā īsi pēc neatkarības atgūšanas. Par 90. gadu jauniešu paaudzi, kas lielā mērā izaugusi ar grupas "Nirvana" mūziku.

Tāpat grunge vilnis 90. gados un jaunās tūkstošgades sākumā skāra jaunās latviešu grupas, no kurām iesakām meklēt "Violence of Silence", "Side of Pain" un grupas "SILS" agrīnos ierakstus, derēs arī grupu "Exit", "Backflow" (agrāk "Mary Jane") un "Pienvedēja piedzīvojumi" ieraksti.