Šogad janvāris un februāris starptautiski augstu vērtētajam Latvijas pianistam Andrejam Osokinam ir īpaši aizņemti mēneši – līdzās mēģinājumiem, priekšnesumu plānošanai un jaunākās paaudzes izglītošanai, notiek amerikāņu mūzikas koncertizrādes "After Midnight", rit gatavošanās darbi otrā CD prezentācijai, kā arī tiek ieskaņots jauns, Latvijas simtgadei veltīts dubultdisks kopā ar brāli Georgiju un tēvu Sergeju.
Andrejs uzaudzis mūziķu ģimenē, apgūstot ne vien klavierspēles tehniku, bet iepazīstot mūzikas literatūru un vēsturi. "Mūzika attīstīja manu personību," sarunā ar portālu "Delfi" atklāj pasaulē nozīmīgu pianisma konkursu laureāts. "Esmu ieguldījis tik daudz darba, lai spēlētu uz skatuves, lai justos droši uz skatuves, lai man būtu, ko teikt cilvēkiem, kas nāk klausīties, ka šobrīd es nevaru iedomāties savu dzīvi bez šī procesa."
Mēs tiekamies Rīgas centrā neilgi pirms 25. februāra, kad mūzikas namā "Daile" tiek prezentēts mākslinieka pirmais studijā veiktais ieraksts "Veltījums". Prezentācijas dienas rītā, savukārt, norisinās Andreja vadītas meistarklases astoņiem talantīgiem klasiskās mūzikas skolēniem. Sarunā pianists atklāj, kādēļ uzslavas ir vērtīgākas par kritiku, kādas paralēles saskatāmas starp latviešu un dižajiem Eiropas komponistiem, jaunas koncertzāles nepieciešamību un to, ka dzīvais koncerts ir kārtīga emocionālā maltīte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
