Koncertā piedalīsies soprāns Jolanta Strikaite-Lapiņa, tenors Mārtiņš Zvīgulis, basbaritons Pauls Putniņš, ērģelnieks Tālivaldis Deksnis, Jaunais orķestris (apvienotais orķestris, kurā muzicēs Rīgas apvienotā mūzikas bērnu mūzikas skolu orķestra stīgu grupa/vadītāja Inese Rone un LU pūtēju orķestris/vadītājs Jānis Puriņš; Jaunā orķestra koncertmeistars Jānis Stafeckis), jauniešu koris "Balsis" (mākslinieciskais vadītājs un diriģents Ints Teterovskis), Kamerkoris "Fortius" (mākslinieciskā vadītāja un diriģente Māra Marnauza), LU absolventu koris "Jubilate" (mākslinieciskais vadītājs Juris Kļaviņš, diriģents Andris Mockus). Koncerta muzikālais vadītājs un diriģents – Ints Teterovskis.
"Šoreiz "Sing Along" piedāvās ne tikai kopdziedāt fragmentus no kantātēm, bet arī aicinājis muzicēt Jaunajā orķestrī tos mūziķus, kuri ieguvuši profesionālu mūziķu izglītību kādā no instrumentu spēles jomām, bet, veidojot karjeru, šīs iemaņas ilgāku laiku nav pielietojuši vai izpaudušies ar specialitāti nesaistītos mūzikas žanros. Mūsu orķestrim pievienoties piekritis vijolnieks Zigfrīds Muktupāvels, čellists Raimonds Macats u.c. Ceram, ka "Sing Along" idejas un kustība aizraus daudzus un kļūs par impulsu atjaunot vai atdzīvināt savas iemaņas un muzicētprieku," stāsta "Sing Along" Latvija vadītāja Džoanna Kota.
"Sing Along Latvija" ir kopdziedāšanas projekts, kas vairākas reizes gadā īpašos koncertos piedāvā klausītājiem kļūt arī par šo koncertu dalībniekiem, dziedot populāras melodijas kopā ar profesionāliem mūziķiem. Arī šajā koncertā ikviens skatītājs tiks aicināts piedalīties atskaņojumā, ņemot talkā īpaši sagatavotu nošu materiālu, kas sadarbībā ar mūzikas izdevniecību "Music Baltica" būs atrodams koncerta mājas lapā singalong.lv. Skatītāji aicināti dziedāt lūgšanu "Mūsu tēvs" no Lūcijas Garūtas kantātes, fragmentus no kantātes "Brīnumzeme" un visu kantāti "Tēvijai".
Lūcijas Garūtas (1902–1977) kantāte ar Andreja Eglīša dzeju "Latviešu lūgšana Dievam", kas laika gaitā no teksta pirmajiem vārdiem guvusi nosaukumu "Dievs, Tava zeme deg!", tapusi Otrā pasaules kara beigu posmā. Tā pirmoreiz atskaņota 1944. gada 15. martā ļaužu pārpilnā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā ar Lūciju Garūtu pie ērģelēm, piedaloties leģendārajam Reitera korim un solistiem Ādolfam Kaktiņam un Marisam Vētram. Kantāte kļuva par simbolisku tautas sāpju saucienu, kas pēckara periodā varēja skanēt tikai svešumā. 1988. gadā tā kļuva par vienu no Atmodas garīguma simboliem, kuru no jauna iedzīvināja diriģents Imants Kokars ar kamerkori "Ave Sol". Šobrīd kantāte iekļauta Latvijas kultūras kanonā, bet lūgsna "Mūsu Tēvs debesīs" bieži skan kā patstāvīgs skaņdarbs.
Pēteris Barisons (1904–1947), kurš pārstāvēja vēlīnā romantisma līniju latviešu mūzikā, sevišķi nozīmīgu savas jaunrades daļu veltīja simfoniskajam un vokāli simfoniskajam žanram. Viens no spilgtākajiem sasniegumiem šajā laukā ir trīsdesmito gadu beigās sacerētā kantāte "Brīnumzeme" ar Jāņa Akuratera tekstu, kas uzbur senas bērnības atbalsis un atmiņas par sen zudušām dienām, Latvijas 20. gadsimta smagās vēstures kontekstā tomēr iemiesojot daudz vairāk, nekā tikai sapni par bērnības laimes zemi.
"Tēvijai" ir latviešu klasiķa Andreja Jurjāna (1856–1922) kantāte ar autora vārdiem. Tā veido simbolisku vēstures tiltu pāri veselam gadsimtam un atgādina par Dziesmu svētku pirmsākumiem – kantātes "Tēvijai" pirmatskaņojums notika Trešajos dziesmu svētkos 1888. gadā. Šis skaņdarbs ir tautā iemīļots gan ar tā sirsnīgo solo, ko ar nosaukumu "Lūgšana" nereti dzied arī atsevišķi, gan enerģisko, pacilājošo kora partiju un patriotisko saturu, kam emocionālā piesātinājuma ziņā līdzīgi vien daži kora darbi latviešu mūzikas vēsturē.
Vairāk informācijas par "Sing Along" pasākuma oficiālajā "Facebook" vietnē un mājaslapā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
