Pankroka vectētiņš un grunge krusttēvs – šādi un līdzīgi apzīmējumi visbiežāk tiek lietoti, runājot par Džeimsu Ņūelu Osterbergu Junioru, kurš pats radīja Igiju Popu, lai precīzāk, skaļāk un trāpīgāk paustu savas idejas. Par viņa firmas zīmi kļuvis kailais torss, kas pavīd aiz žaketes, pat kopā ar draugu un domubiedru Džimu Džārmušu žilbinot uz Kannu kinofestivāla sarkanā paklāja, un mežonīgā, konvulsīvā deja, ko meistars nenoguris koncertos izpilda joprojām, lai gan katra kustība cienījamā vecuma skoliozes mocītajam vīram rada sāpes.
Turklāt mums ir paveicies te nerunāt tukšus, vien koncertierakstos un fotogrāfijās apjaustus iespaidus, Igija klātbūtni un mežonīgo valdzinājumu bija iespēja novērtēt klātienē pagājušā gada "Positivus" festivālā, kur mūziķis uzstājās kā viens no galvenajiem māksliniekiem. Savukārt, atskatoties tālāk Latvijas koncertdzīves vēsturē, pāris tūkstoši mūziķa cienītāju atcerēsies Igija un viņa grupas "The Stooges" uzstāšanos "Arēnā Rīga" 2006. gadā. Lai lepni visi tie panki par paklausību kāpt uz skatuves "No Fun" laikā un tikpat lepni tie, kuri tika izmesti no koncerta par nepaklausību skatuvi atstāt un pārlieku lielu plosīšanos. Mūsu apsardzes kultūra tobrīd Igijam vēl nebija gatava.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
