Par godu Latvijas 100. jubilejai no 2017. gada pavasara līdz 2019. gada rudenim Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) iestudēs un atskaņos piecus izvērstas formas jaundarbus, kuru autori ir triju paaudžu ievērojami Latvijas komponisti, portālu "Delfi" informē LNSO pārstāvji.
Cikla pirmais koncerts izskanēs šā gada 4. maijā Latgales vēstniecībā "Gors" par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienai un Latgales kongresa simtgades svinībām, kā arī 5. maijā Rīgā, Lielajā ģildē.
Par godu Latgales kongresa 100. gadadienai komponists Rihards Dubra (attēlā) uzrakstījis jaunu lieldarbu – oratoriju "Marija" tradicionālām dziedātājām, jauktam korim, ērģelēm un orķestrim, kas skanēs 5. maija koncertā "LNSO, Dubra un Glāss" Lielajā ģildē.
Partitūras anotācijā autors raksta, ka oratorijas teksts veidots no katoļu lūgšanu grāmatas dziesmu tekstiem, kas veltīti Dievmātei, kuras tēls, viņaprāt, nesaraujami saistīts ar Latgali un arī visu Latviju – Māras zemi. Oratorijas teksts būvēts četrās daļās – "Lūgšana", "Dzimšana", "Ciešanas" un "Cerība", un oratorijas vēstījums, Dievmātes dzīvesstāstu risinot, ir apliecinošs, gaismu sniedzošs.
Atskaņojumā piedalīsies JVLMA Etnomuzikoloģijas klases studentes absolventes Zanes Šmites vadībā, Valsts akadēmiskais koris "Latvija", ērģelniece Kristīne Adamaite un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Diriģents – Māris Sirmais.
Šajā koncertā Dubras jaundarbs likts vienkop ar vēl vienu mistisku skaņu piedzīvojumu, un tas mūs aizvedīs uz Latīņameriku. Runa ir par daudzu Latvijas mūzikas cienītāju augstu vērtētā apļojošā minimālista Filipa Glāsa Septīto simfoniju, kuras pavārds ir – "Tolteku". Simfonijas pamatā ir komponista interese par tolteku kultūru (aptuveni 10.–11. gadsimts, tagadējā Meksika). Simfonijas pirmā daļa veltīta kukurūzas graudam, kas simbolizē Zemesmātes saikni ar cilvēkiem. Otrā daļa veltīta peijotam (halucinogēns bezērkšķu kaktuss) jeb svētajai saknei, kas dod piekļuvi garu valstībai. Trešajā daļā apdziedāts īpašs kultūrvaronis, kurš parādās zila brieža veidolā un kuram zināmi pasaules un tradīcijas rašanās dievišķā pirmsākuma noslēpumi.
Nākamie šī cikla koncerti plānoti 2017. gada 9. decembrī Rīgas Lielajā ģildē "Baltijas simfoniskā festivāla" noslēguma koncertā, kad pirmoreiz skanēs šīgada jubilāra Artura Maskata (1957) jaundarbs "Baltijas dziesma" trim solistiem, korim un simfoniskam orķestrim. Opusa ideja ir savienot triju Baltijas valstu oriģināldzeju vienā lieldarbā, kura atskaņojumā piedalās šo triju valstu solisti ¬– līdz šim dalību apstiprinājuši divi – Asmika Grigorjana no Lietuvas un Aleksandrs Antoņenko no Latvijas –, Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un LNSO. Diriģents Andris Poga. Plānots Artura Maskata jaundarbu atskaņot arī Lietuvas simtgades svinībās 2018. gada februārī Viļņā.
2018. gada 10. martā koncertzālē "Cēsis" pirmoreiz tiks rādīts Ērika Ešenvalda (1977) koncertuzvedums "Vulkānu simfonija". Pēc lielajiem panākumiem ar uzvedumu "Ziemeļu gaisma", kurā tika pētīts ziemeļblāzmas fenomens un kas ieguva "Lielo mūzikas balvu 2015", Ēriks Ešenvalds turpinājis dabas izpēti un pievērsies vulkāniem. Koncertuzveduma dalībnieki: flautiste Dita Krenberga, Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Māris Sirmais, režisors Roberts Rubīns.
Uzveduma pirmajā daļā skanēs Ērika Ešenvalda kordziesmas un būs paša komponista komentārs par ekspedīcijām, kurās viņš devās, gatavojoties "Vulkānu simfonijas" atskaņojumam, pētot mītoloģiju, kas saistīta ar šo dabas fenomenu, un intervējot cilvēkus, kas dzīvo tiešā saskarē ar vulkāniem.
Uzveduma otrajā daļā (bez pārtraukuma) notiks "Vulkānu simfonijas" atskaņojums savienojumā ar krāšņu, monumentālu tēmai atbilstošu video, ko veidos pieredzējušais un mūziku smalki jūtošais Roberts Rubīns.
2018. gada oktobrī Rīgas Lielajā ģildē LNSO jubilejas cikla magnum opus – Pētera Vaska (1946) Obojas koncerts, kura atskaņojumā solists būs "Berlīnes filharmoniķu" pirmais obojists Albrehts Meijers. Diriģēs Andris Poga.
2019. gada rudenī koncertzālē "Cēsis" vai Rīgas Lielajā ģildē pirmoreiz skanēs triju komponistu kopdarbs. Tā kodols – Dānijā rezidējošais artistiski spožais pūšaminstrumentu kvintets "Carion", kurā spēlē Egīls Šēfers un Egils Upatnieks no Latvijas. Sadarbībā ar LNSO "Carion" (kā vienmēr, no galvas) iestudēs izvērstu trijdaļīgu divertismentu, kura autori ir: Andris Dzenītis (1978) no Latvijas (I daļa), Brita Bīstrema no Zviedrijas (II daļa) un Tomass Agerfelts Ūlesens no Dānijas (III daļa). Plānots, ka šī jaundarba atskaņojums tiks veidots kā koncertuzvedums, un par režisoru aicināts Berlīnes neatkarīgo kultūras centru "Sophiensaale" un "Radialsystem V" izveidotājs un mākslinieciskais vadītājs, nākamais Ludvigsburgas pils festivāla intendants Johens Zandigs.
Stundu pirms koncerta 5. maijā LNSO gaidīs klausītājus Lielās ģildes Baltajā zālē uz Oresta Silabrieža vadītajām "Pirmskoncerta sarunām", kurās var tuvāk iepazīt vakara programmā iekļautos skaņdarbus un to autorus. "Sarunas" var apmeklēt, uzrādot vakara koncertam nopirkto ieejas biļeti. Šoreiz būs tikšanās ar oratorijas "Marija" autoru Rihardu Dubru.
Sekojot daudzu citu nozīmīgu Eiropas kultūras institūciju praksei, LNSO dāvā iespēju jauniešiem un studentiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, stundu pirms LNSO vakara koncertiem iegādāties neizpirktās biļetes par īpaši draudzīgu cenu – viena biļete maksās 5 eiro. Biļetes uz LNSO koncertiem var iegādāties "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
