Koncertu ciklā "Dzimuši Latvijā" Dzintaru koncertzālē ar Antonio Stradivāri 1683. gadā darināto vijoli uzstāsies izcilā latviešu vijolniece Vineta Sareika, informēja Dzintaru koncertzāles sabiedrisko attiecību vadītājs Mārtiņš Pučka.
Šogad 13. maijā pulksten 19.00 Dzintaru koncertzālē notiks cikla "Dzimuši Latvijā" koncerts, kurā klausītājiem būs iespēja baudīt latviešu vijolnieces – starptautisku konkursu laureātes un pasaulslavenā stīgu kvarteta "Artemis" pirmās vijoles – Vinetas Sareikas sniegumu. Kopā ar viņu koncertā skanēs Liepājas Simfoniskais orķestris vācu diriģenta Luca Kēlera vadībā, atskaņojot Maksa Bruha "Pirmo vijoļkoncertu" un Fēliksa Mendelszona "Trešo simfoniju la minorā". Koncerta apmeklētājiem būs iespēja dzirdēt, kā mūsu vijolnieces rokās skan autentiska 1683. gadā darinātā Antonio Stradivāri vijole.
Vijolniece Vineta Sareika ir vairāku konkursu, tostarp prestižā Beļģijas Karalienes Elizabetes (2009) konkursa, laureāte un kopš 2012. gada – pasaulslavenā "Artemis" stīgu kvarteta pirmā vijole. Dzimusi Jūrmalā, viņa ar izcilību un žūrijas atzinību absolvēja Parīzes Nacionālo konservatoriju. Vineta Sareika regulāri uzstājas kā soliste ar Beļģijas Nacionālo orķestri, Valonijas Karalisko kamerorķestri, "Sinfonia Varsovia" orķestri, Lisabonas Metropolitēna orķestri, Fogtlandes Simfonisko orķestri un Tulonas orķestri. Viņa ir sadarbojusies ar izciliem diriģentiem – Polu Gudvinu, Džilbertu Vargu, Andri Nelsonu, Dērku Brosē, Tadeušu Voicehovski, Žanu Bernāru Pomjē un tādiem mūziķiem kā Ogistēns Dimē, Pīters Donahjū, Abdels Rahmans El Baha, Pols Meijērs, Lorāns Kabasko, Mišels Štrauss un citi. Izcilā vijolniece bieži piedalās arī pazīstamos Eiropas kamermūzikas festivālos – Zalcburgas festivālā Austrijā, Verbjē festivālā Šveicē, Santanderas mūzikas svētkos Spānijā, kā arī daudzos festivālos Francijā – Monpeljē Francijas radio festivālā, Živernī festivālā, Dovilas Lieldienu mūzikas festivālā, Eksanprovansas festivālā, Pablo Kazalsa festivālā un Mentonas festivālā. Kopš 2017. gada janvāra Vineta Sareika spēlē Antonio Stradivāri 1683. gadā darinātu vijoli, kuru viņai uz vairākiem gadiem aizdevis Ruggieri fonds Šveicē.