No '!!!' līdz '★'. Grupas un albumi ar neizrunājamiem nosaukumiem  (5)

Izplatīts paņēmiens, kādā mūziķi mēdz pakaitināt vai pasmīdināt klausītājus un kritiķus, ir saviem darbiem dot garus nosaukumus – muzikāli veiksmīgi piemēri ir "Sparklehorse" albums "Vivadixiesubmarinetransmissionplot" vai "R.E.M." dziesma "It's The End Of The World As We Know It (And I Feel Fine)". Tomēr mūsdienās šāds izgājiens jau pārvērties par klišeju vai vismaz – tukšu postmodernu māžošanos. Turpretim grupas, albuma vai skaņdarba nosaukuma atvietošana nevis ar burtiem, bet citām zīmēm ir mazāk apspriesta parādība, lai arī novērojama pat populārajā mūzikā. Kā zināms, Eds Šīrans savu jaunāko albumu nosaucis par "÷", savukārt Deivida Bovija dzīves pēdējā izdevuma patiesais nosaukums ir "★".

Protams, ja mūzika ir interesanta un kvalitatīva, tad ir gluži vienalga, kā sauc albumu, mākslinieku vai apvienību, bet vienlaikus tieši uzrakstam, kas parādās uz ieskaņojuma vāciņa vai koncerta plakāta, ir jāpiesaista pēc iespējas vairāk klausītāju un jābūt kā skaidrai atpazīstamības zīmei. Tādēļ tie ieraksti un ansambļi, kuru nosaukumi ir vai nu grūti izburtojami, vai pat neizrunājami, šķiet tik neparasti un neloģiski.

Varētu likties, ka grupa, izvēloties maksimāli dīvainu nosaukumu, zāģē zaru, uz kura pati sēž, jo tādējādi lielā mērā padara sevi "neatrodamu" internetā. Tomēr ir gadījumi, kuros tieši tāds ir mērķis. Tāpat ir grupas, kuras nesaprotamos nosaukumus vai tā neesamību skaidro kā mākslinieciskās brīvības izpausmi, centienus pārkāpt ierastās un vispārpieņemtās robežas vai protestu.

Lai arī daudzi piemēri izklausās kā pašmērķīgi un pretenciozi mēģinājumi atšķirties un izcelties, ērmīgu un mulsinošu nosaukumu izvēlēšanās ir tradīcija, kas piekopta jau vairākus gadu desmitus gan pagrīdes mākslinieku vidū, gan populārajā rokmūzikā.

Piedāvājam uzzināt par mūzikas industrijas slavenākajiem neizrunājamo nosaukumu piemēriem, kā arī ieskatīties mazāk zināmu grupu savādo nosaukumu pasaulē.

Angļu mūziķis Eds Šīrans saviem albumiem kā nosaukumus devis matemātisku darbību zīmes. 2011. gadā iznāca albums "+", savukārt trīs gadus vēlāk – "x", attiecīgi angļu valodā abus albumus ieraksts saukt par "Plus" un "Multiply".

Šo paņēmienu Šīrans turpina arī jaunākajā ierakstā, kas iznāca šī gada pavasarī, nosaucot to par "÷". Šoreiz gan mūziķis bijis pretimnākošāks klausītājiem, uz vāciņa liekot uzrakstu "Divide".

Intervijā žurnālam "Vibe" viņš skaidrojis, ka "+" apzīmē albuma veidošanas procesu, kurā viņš "pieskaitīja" jaunas dziesmas klāt tām, ko bija sacerējis karjeras sākumā, bet "x" attiecas uz otrā albuma mēģinājumiem attīstīt pirmā ieraksta idejas eksponenciāli. Stāstot par jaunāko albumu, Šīrans sacījis, ka "÷" ir "starp mani un vienu citu cilvēku".

Gaidāms, ka nākamais dziedātāja izdevums sauksies "-" (izrunājams kā "Minus"), kurā tikšot iekļautas akustiskas dziesmu versijas.

"The Beatles" 1968. gadā izdeva albumu, kurš oficiāli tika nosaukts grupas vārdā, taču baltā un minimālistiskā noformējuma dēļ tas kļuva pazīstams kā "The White Album" jeb "Baltais albums".

Pašnosaukta (self-titled) albuma publicēšana nav nekas īpašs vai rets, bet "The Beatles" gadījums izceļas, pirmkārt, jo īsi pēc albuma iznākšanas daudzi fani spekulēja, ka albumam nosaukuma nemaz nav, otrkārt, jo "Baltā albuma" atturīgais vāciņš spilgti kontrastēja ar grupas iepriekšējo ierakstu – krāšņo un daudzināto "Sgt. Pepper's Lonely Hearts Club Band", ko daudzi mūzikas vēsturnieki uzskata par vienu no 20. gadsimta svarīgākajiem ierakstiem. Kā intervijās sacījuši grupas dalībnieki, attālināties no "Seržanta" estētikas arī lielā mērā esot bijis grupas mērķis.

Savukārt trīs gadus vēlāk savu ceturto albumu izdeva rokgrupa "Led Zeppelin", šoreiz pavisam apzināti savam ierakstam nosaukumu nedodot. Apvienība konsekventi pirmos trīs albumus sauca par "I", "II" un "III", tādēļ ceturtais "Led Zeppelin" ieraksts kļuva pazīstams kā "IV". Gluži līdzīgi kā "The Beatles" plati fani iesauca par "Balto albumu". Tomēr "IV" šis nosaukums nav nedz oficiāls, nedz sākotnēji iecerēts. Grupas dalībnieki uzstājuši, ka viņu veikums ir bez nosaukuma.

Albuma noformējumā neparādījās arī grupas nosaukums, tā vietā albuma vāciņa iekšpusē bija nodrukāti četri enigmātiski simboli, kas licis dažiem mūzikas apskatniekiem albumu dēvēt par "". Tāpat klausītāji "Led Zeppelin" darbu dēvējuši par "The Fourth Album", "Untitled", "Runes", "The Hermit", kā arī "ZoSo".

1987. gadā mūziķis Prinss bija ierakstījis albumu, kam oficiāli nebija nosaukuma. Neoficiāli to dēvē par "The Black Album" ("Melnais albums") vai "The Funk Bible" ("Fanka Bībele"). Tika paredzēts, ka tas tiks izdots melnā vāciņā, uz kura rakstīts vienīgi sērijas numurs – līdzīgi kā jau minētajā "The Beatles" gadījumā. Tomēr līdz šim neskaidros apstākļos albuma iznākšana tika atlikta, padarot to par vienu no visu laiku meklētākajiem "neiznākušajiem albumiem".

Vairums uzskata, ka Prinss pats izlēmis albuma publicēšanu atcelt gan personisku iemeslu dēļ, gan viņa un ierakstu kompānijas nesaskaņu dēļ.

Taču Prinss šajā sarakstā iekļaujams arī tādēļ, ka 1993. gadā, konfliktam ar "Warner Brothers" eskalējoties, viņš nomainīja savu vārdu uz tā dēvēto Mīlas simbolu jeb – neizrunājamu zīmi, kas iznākumā lika pasaulei dziedātāju uzrunāt kā The Artist Formerly Known As Prince, respektīvi, mākslinieku, kurš agrāk bija pazīstams kā Prinss.

Arī ikdienas sarunās Prinss jeb esot uzstājis, lai viņa iepriekšējais vārds netiktu lietots. Vēlāk viņš pārgāja uz Artist jeb Mākslinieks, bet 1996. gadā, kad tika vaļā no līgumsaistībām ar lielo mūzikas ierakstu uzņēmumu, atkal kļuva par Prinsu.

Vēl popularitāti mūsdienās iemantojušas dažas grupas, kas savos nosaukumos izmantojušas dažādas pieturzīmes. Kā spilgtu piemēru var minēt ASV panku-deju grupu "!!!".

Apvienība radošās karjeras sākumā cītīgi skaidrojusi žurnālistiem, kā pareizi jāizrunā tās nosaukums – tām esot jābūt trim vienādām vienzilbīgām skaņām. Grupa kļuvusi zināma kā "čk čk čk", ko arī ērtības un vieglākas atpazīstamības labad pieņēmusi pati grupa, nereti norādot izrunu iekavās aiz faktiskā nosaukuma – trim izsaukuma zīmēm.

2013. gadā savdabīgā apvienība viesojās Latvijā, uzstājoties uz "Positivus" festivāla lielās skatuves.

Mazliet saprotamāks izsaukuma zīmju lietojums redzams amerikāņu rokgrupas "Panic! at the Disco" un kanādiešu postroka ansambļa "Godspeed You! Black Emperor" nosaukumos. Abos gadījumos pieturzīmju lietojums īpaši neietekmē nosaukumu izrunu.

Deivida Bovija pēdējais albums, kas iznāca pērnā gada 8. janvārī, divas dienas pirms mūziķa nāves, ir intriģējošs un augstvērtīgs ne tikai kā mūzikas mākslas darbs, bet arī – kā formas eksperiments.

Oficiālais nosaukums albumam ir "★", un tikpat oficiāli to izrunā kā "Blackstar". Tomēr albuma noformējums izceļas arī ar citām fascinējošām iezīmēm. Vairāki mūzikas kritiķi norādījuši, ka Bovijs albumu veidojis kā atvadu dāvanu klausītājiem, iestrādājot albuma vāciņā un platē arī dažādus pārsteigumus.

Kad kopš albuma iznākšanas bija pagājuši pāris mēneši, sociālajos tīklos sāka parādīties fanu liecības par albumā atrastiem skaistiem slepenajiem ziņojumiem. Piemēram, izrādījies, ka uz albuma vāciņa atveidotajā zvaigznē iemirdzas mirdzoši zvaigznāji, ja vāciņu kādu brīdi patur saulē. Kāds klausītājs zvaigznēs saskatījis cilvēka figūru, bet kāds cits ievērojis, ka zem ultravioletās gaismas albuma melnā zvaigzne iedegas spilgtā krāsā.

Ar formas eksperimentiem nodarbojas arī daudzi mazzināmi mākslinieki, piemēram, kāda čehu metālmūzikas apvienība izvēlējusies sevi dēvēt par "██████", savā "Bandcamp" vietnē kā nosaukumu norādot "We don't have a name" ("Mums nav nosaukuma").

Tomēr specifiskajā mūzikas novirzienā, ko mēdz dēvēt par Witch House mikro-žanru, izstrādājusies tradīcija burtus aizvietot ar citiem simboliem (burtu "a" pārtaisot par trijstūri un tamlīdzīgi). Pēc līdzīgiem principiem savus nosaukumus veidojuši, piemēram, "GL▲SS †33†H" un "M△S▴C△RA".

Līdzīgi pirms nedaudziem gadiem rīkojusies Šrilankas tamilu izcelsmes Anglijas ierakstu māksliniece M.I.A., izdodot albumu "ΛΛ Λ Y Λ" jeb "Maya". Viņa gan atzinusi, ka albuma nosaukumu šādu izvēlējusies mērķtiecīgi, jo gribējusi "izbēgt no interneta meklēšanas rīku gūsta".

Taču ir arī radikālāki gadījumi, piemēram, grupa "ᄼᄽᄾ", kas esot jāizrunā kā "Great Rite", grupa "†‡†", kas kaut kādu iemeslu dēļ jāizrunā kā "ritualz", mākslinieks Λ, kura skatuves vārds jāizrunā kā "arka", un mākslinieks ℑ⊇◊⊆ℜ, kura pseidonīmam, šķiet, izrunas nav.