Abhāzijas Zeltace. 10 interesanti fakti par operas primadonnu Hiblu Gerzmavu

Pasaules līmeņa operas zvaigzne, Krievijas Tautas māksliniece, divkārt Krievijas teātra festivāla "Zelta maska" laureāte Latvijā ar savu operu āriju un duetu repertuāru uzstāsies pirmoreiz. Kā uzsver koncerta rīkotāji no "Art Forte", abu mākslinieču duets būs viens no galvenajiem Latvijas kūrortpilsētas Jūrmalas un festivāla "Baltijas muzikālās sezonas" dārgakmeņiem.

Biļetes uz koncertu nopērkamas Dzintaru koncertzāles kasē un "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās.

Abhāzu valodā vārds Hibla nozīmē Zeltace. Turklāt dziedātājai patiešām ir apbrīnojami zeltaina acu krāsa.

Bērnībā Hibla vēlējās kļūt par ērģelnieci. Līdzās viņas mājām Picundā, kur topošā zvaigzne pavadīja bērnības, ir 9. gadsimtā būvēta katedrāle, bet tajā – koncertzāle un ērģeles. Lai piepildītu savu sapni, Hibla vispirms iestājās mūzikas skolā – viņai nācās regulāri braukt uz mācībām vairāk nekā 20 kilometrus attālajā Gagrā, bet vēlāk Suhumi mūzikas skolas klavieru nodaļā. Jau kļuvusi par Maskavas konservatorijas Vokālās nodaļas studenti, Hibla trīs gadus turpināja apgūt šī instrumenta spēli kā fakultatīvu priekšmetu: "Cēlos piecos no rīta, gāju uz ērģeļu klasi un spītīgi vingrinājos," atceras dziedātājas.

Brīnišķīgā balss, kas Hiblu padarījusi par pasaules līmeņa operas zvaigzni, atvērās tad, kad meitenei bija jau 16 gadu, pēc viņas mātes nāves. "Tā, it kā māmiņa būtu atdevusi man savu spēku," saka dziedātāja. "Mans Suhumi skolas klavieru pedagogs paņēma mani pie rokas, aizveda pie vokālās nodaļas vadītājas Žozefīnes Bumburidi un lūdza, lai mani noklausās. Viņa sagatavoja mani gada laikā – tā, ka uzreiz izdevās iestāties Maskavas konservatorijā. Iepriekš es daudz dziedāju pati savā nodabā, galvenokārt džezu." Pie džeza mēs vēl atgriezīsimies.

Hibla bija pirmā vokāliste Maskavas Starptautiskā Čaikovska koncerta vēsturē, kura ieguva ne vien pirmo prēmiju, bet arī konkursa Grand Prix. Tas notika 1994. gadā, tūlīt pēc tam, kad viņa bija saņēmusi konservatorijas diplomu. Šādus panākumus vēl guvis vien mongoļu baritons Ariunbaatars Ganbaatars, kuram tas izdevās pēc 20 gadiem – 2015. gada konkursā.

1995. gadā Maskavas Konservatorijas aspirante Hibla Gerzmava kļuva par K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Maskavas muzikālā teātra solisti. Pirmoreiz tiekoties ar jauno kolēģi, teātra galvenais režisors Aleksandrs Titels dziedātājai ieteica novājēt. Ieraugot Hiblu otrreiz, viņš to burtiski nepazinis – dažu mēnešu laikā jaunā sieviete bija zaudējusi 19 kilogramus svara. Hiblai joprojām ir majestātiska figūra.

Hibla Gerzmava līdz pat šai dienai sauc K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Maskavas muzikālo teātri par savām otrajām mājām, ir iekļauta tā trupā un piedalās vairākos iestudējumos. Taču arī viņas starptautiskie panākumi iezīmējuši iespaidīgu karjeras ceļu. Hibla dziedājusi vairākas partijas Metropolitēna operā Ņujorkā, Londonas Koventgārdenā, Vīnes Valsts operā, Parīzes Nacionālajā operā "Palais Garnier" un "Grand Teatro de Liceu" Barselonā, Karalienes Sofijas mākslu pilī Valensijā un Florences "Teatro Comunale", NHK zālē Tokijā un uz vēl daudzām citām slavenām skatuvēm. Savukārt Milānas teātrī "La Scala" Hibla debitēja šopavasar aprīlī, dziedot titullomu Doniceti operā "Anna Boleina". Un triumfēja.

2011. gadā Hibla Gerzmava paveica neticamo: viņa izpildīja visas četras sieviešu partijas slavenajā Žaka Ofenbaha operā "Hofmaņa stāsti"! Autors patiesībā savulaik bija rēķinājies tieši ar to – vienu aktrisi visām lomām. Taču diloņslimās dziedones Antonijas, pašapmierinātās aktrises Stellas, mehāniskās lelles Olimpijas un kurtizānes Džuljetas partijas ir tik atšķirīgas un sarežģītas (balss diapazonam jāsniedzas no koloratūrsoprāna līdz dramatiskajam soprānam), ka tās nodziedāt vienā vakarā šobrīd ir pa spēkam tikai divām pasaules operas prīmām – Hiblai Gerzmavai un vācietei Diānai Damravai. Jāpiezīmē, ka tieši par "Hofmaņa stāstiem" Hibla saņēma savu pirmo "Zelta Maskas" balvu. Un tieši šajā operā viņa debitēja uz pasaules galvenā operteātra skatuves – uzreiz kļūstot par vienu no pieprasītākajām Ņujorkas Metropolitēna operas solistēm.

Hiblu Gerzmavu pelnīti dēvē par vienu no Maskavas stila ikonām. Viņa vienmēr izskatās izcili, par viņas garderobi un ārieni rūpējas tikai pārbaudīti savas jomas speciālisti. Pat uz žurnāla "Vogue" fotosesiju Hibla ierodas ar savu stilisti un savu kleitu koferi, kur parasti esot zīmolu "Carolina Herrera" un "Halston" tērpi. "Visi – no jaunākajām kolekcijām," pēc tam rakstīts žurnālā.

"Vienu no kleitām atbilstoši Hiblas vēlmēm pielabojusi pati Erreras kundze. Citu, ļoti iemīļotu, pāris dienu pirms nozīmīga koncerta uzšuvis Maskavas modes zvaigzne Aleksandrs Terehovs. Tērpus viņai šuj arī armēņu izcelsmes dizainere Vardui Nazarjana," rakstīja "Vogue".

Jau vairākus gadus Hibla Gerzmava izpilda arī džeza koncertprogrammas. Tā nav vienkārši operdīvas iegriba, Hiblai tā ir dabiska dzīve mūzikā, kas tuva kopš mazotnes.

"Visa man bērnība bija īsta klasiskā džeza piesātināta, tas vienmēr skanēja mūsu mājās. Ar to esmu izaudzināta. Tāpēc tad, kad abi ar džeza pianistu Daniilu Krāmeru iecerējām programmu "Opera. Džezs. Blūzs" (Šis projekts sākts 2010. gadā un darbojas joprojām, pastāvīgi atjaunojot repertuāru. – red.), mums neradās nekādas problēmas. Sapratu, ka man nepieciešams robežžanrs jeb crossover – klasikas un džeza salikums. Pirms tam šādā stilā man bija arī tāda eleganta pablēņošanās kopā ar pianistu Denisu Macujevu…" Hibla ir sadarbojusies arī ar džeza pianistiem Valēriju Grahovski, Jakovu Okuņu un Ivanu Farmakovski.

Šogad 24. maijā Kremļa pilī dziedātāja uzstājās solokoncertā "Divi portreti" – gan operas, gan džeza daļā viņu pavadīja Sergeja Žiļina orķestris "Fonograf-Simfo-Džaz".

Elīna Garanča un Hibla Gerzmava, divas pasaules operas zvaigznes, pirmoreiz sastapās 2014. gadā, kad Sanktpēterburgā uzstājās galā koncertā "Klasika Pils laukumā", – un tūlīt sajuta gan dvēseļu, gan muzikālo centienu radniecību. Tas, ka Elīna dzimusi Baltijas piekrastē, bet Hibla nākusi pasaulē karstajā Abhāzijā pie Melnās jūras, šo jauno radošo savienību ne vien nešķeļ, bet arī piešķir tai spilgtākus toņus. Jau šoruden Elīna Garanča un Hibla Gerzmava – princese Eboli un Elizabete de Valuā Džuzepes Verdi operā "Dons Karloss" – satiksies kā Kšištofa Varlikovska iestudētās izrādes varones Parīzes Nacionālajā operā.