Vasaras saulgrieži ierasti ir laiks, kad ļaudis uz pāris dienām aizmirst par ikdienas darbu ritumu, "izpūš gaisu" un atceras par tradīcijām. Tiesa, ir cilvēki, kuriem tradīcijas ir arī ikdienas, ne tikai svētku sastāvdaļa. Tāda ir arī par brīnumbērnu dēvētā koklētāja Laima Jansone, kura ir viena no pirmās pasaules koklētāju nometnes organizatorēm. Pasākums no 28. jūnija līdz 1. jūlijam norisināsies Kocēnu novada Dikļos. Svētku gaidās portāls "Delfi" ar mākslinieci sarunājās par sevis, savu sakņu, latvietības un iekšējo māju meklējumiem.
Pasaules koklētāju nometne – nosaukums diezgan grandiozs, arīdzan vieta gana zīmīga, proti, Dziesmu un deju svētku aizsākuma vieta Dikļi. No kurienes šai idejai aug kājas? Vai tas ir Latvijā dzimis un audzis fenomens?
Lai gan šāda nometne notiks pirmo reizi, tai ir gara rašanās priekšvēsture. Man ir bijusi iespēja ceļot pa dažādām zemēm un spēlēt, tostarp divus rudeņus es pavadīju, uzstājoties Amerikā pie Amerikas latviešiem. Liels bija mans pārsteigums, kad cilvēki pēkšņi sāka ņemt no skapjiem ārā savas kokles, no jauna skaņot un spēlēt. Izrādās, ka kokles entuziasti mīt ļoti dažādās pasaules vietās, turklāt par to interesējas ļaudis, kuriem ar latvisko izcelsmi nav nekādas saistības, piemēram, japāņi. Neizprotamā veidā nopirkuši instrumentu un "Youtube" samācījušies spēlēt!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!