Un pamatoti. Jo šie ļaudis nedodas stadionu tūrēs, pelnīdami desmitus miljonu kā "Metallica" vai "Rolling Stones", viņu jaunākos albumus nemeklē "Spotify" vai "Youtube" miljoniem fanu visās pasaules malās. Taču tādas personības kā Kurts Kobeins un Toms Jorks ir teikuši – ja nebūtu šīs grupas, viņi nesacerētu tādu mūziku, kādu sacerēja. Tādi cilvēki kā Bono, Roberts Smits, Pīdžija Hārvija, Billijs Korgans, Džeks Vaits ir vairākkārt uzsvēruši, ka tā ir viena no viņu mīļākajām grupām. Šos rokmūzikas pelēkos kardinālus dēvē arī par "astoņdesmito gadu "Velvet Underground"", proti, viņiem pašiem gigantiska slava gāja secen, toties "katrs, kas viņus redzēja koncertā, pēc tam nodibināja grupu". Runa ir par kvartetu no Bostonas, ASV, "The Pixies".
Pirms "Pixies" kāpa uz skatuves Salacgrīvā, festivālā "Positivus", tika piedāvāta iespēja tikties ar grupas dalībniekiem. "Pixies" smadzenes Čārlzs Tompsons (mūzikas mīļotājiem vairāk zināms ar skatuves vārdiem Melnais Frensiss un Frenks Bleks) ar Latvijas žurnālistiem tikties nevēlējās, bet tika piedāvāts runāt vai nu ar pirms trim gadiem grupai pievienojušos basģitāristi Pazu Lenčantīnu, vai ģitāristu Džoiju Alberto Santjago.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
