Festivāla laikā tiks atskaņoti koncerti Rīgā un Dagdā. Arī šogad tiks turpinātās iesāktās tradīcijas – sadarbība ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Liepājas Simfonisko orķestri. Nemainīga festivāla tradīcija ir jaundarba pasūtīšana latviešu komponistiem, pasaulē pazīstamu komponistu aicināšana goda viesa statusā un vērienīgu vokāli simfonisku uzvedumu iestudēšana mūzikas festivāla programmā.
20. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāls iesāks savu skanējumu, atzīmējot reformācijas 500 gadu jubileju ar Šauļu kori 18. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā plkst. 19.00, atskaņojot Johana Sebastiana Baha un viņa laikabiedru mūziku.
Bahs tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem vācu komponistiem. "Viņš bija cilvēks, kas mīlēja Dievu un mūziku ar visu sirdi, dvēseli un prātu." Tā Bahu raksturo kāds no viņa biogrāfiem. Savukārt vēsturnieks Vils Durants pieskaita Bahu uzticīgajiem reformācijas ideju turpinātājiem, sakot: "Baha darbi ir reformācija, kas ietērpta mūzikā".
22. augustā Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā plkst. 19.00 izskanēs jau par tradīciju kļuvušais latviešu komponistu jaundarbu pasaules pirmatskaņojumu koncerts, kur Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" kopā ar diriģentu Māri Sirmo pirmatskaņos Jura Ķeniņa, Renātes Stivriņas, Edgara Mākena, Irīnas Rebhūnas un Gabriēla Džeksona jaundarbus, kas veltīti Latvijas 100 gadu jubilejai.
24. augustā Rīgā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, plkst. 19.00 koris uzstāsies ar Liepājas Simfonisko orķestri, un festivāla mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā vadībā, izskanēs Svena Dāvida Sandstrema (Sven-David Sandstrőm) "Messija" (Messiah), kas tika pirmatskaņota 2009. gadā.
Skaņdarbs ir laikmetu saites, kur Georgs Frīdrihs Hendelis sastopas ar 21. gadsimta garīgumu un baroka stilizācijas meistaru – Svena Dāvida Sandstrēma Mesijā, kas uzskatāms par vienu no mūslaiku nozīmīgākajiem tik apjomīgiem sakrālajiem sacerējumiem. Pats komponists to nodēvējis par fotogrāfiju slīdrādi, atskatoties pagātnē. Hendeļa jubilejas gadā 2009. gadā vācu diriģents, Baha mūzikas speciālists, neskaitāmu jaundarbu iniciators un Starptautiskās Baha akadēmijas dibinātājs Helmuts Rillings pasūtīja Sandstrēmam jaunu opusu, par pamatu ņemot libretu, ko izmantojis Hendelis.
Pasaulslavenais skandināvu komponists Svens Dāvids Sandstrēms ir viens festivāla goda viesiem, kurš pagodinās koncertu ar savu klātbūtni.
Kā jau katru gadu festivālā, arī šogad ir kāds klasiskais šedevrs – lielās formas paraugs. 26. augustā festivāla programmā Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri Rīgas Sv. Pētera baznīcā plkst. 19.00, atskaņos Johana Sebastiana Baha "Čakone" un Fēliksa Mendelszona 2. simfonju "Lobgesang" (Slavas dziesma) diriģenta Andresa Mustonena (Igaunija) vadībā.
"Lobgesang" ir viens no ambiciozākiem komponista darbiem. Darbā izvēlētie teksti no Bībeles ved pacilājošā ceļā no pasaulīgās grēku pasaules pie gaiša un Dieva apliecinoša prieka. Pēc būtības Medelsona 2 simfonija "Lobgesang" ir kantāte. Tā kā Mendelszons savas dzīves laikā nevienu no savām simfonijām neizdeva ar kārtas numuru divi (komponists sarakstījis četras simfonijas), izdevēji pēc komponista nāves "Lobgesang" nosauca par Otro simfoniju.
31. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā plkst. 19.00 koris "Latvija", veidojot nebijušu afroamerikāņu a cappella programmu, sadarbosies ar diriģentu no ASV Jūdžinu Rodžersu (Eugene Rogers). Koncertā tiks atskaņoti spiričueli un gospeļi. Jūdžins Rodžers ir atzīts amerikāņu kordiriģents, pedagogs, lektors un profesors Mičiganas mūzikas, teātra un dejas universitātē. Viņš uzstājies visā ASV, kā arī Kanādā, Ķīnā, Singapūrā, Anglijā, Portugālē, Meksikā, Spānijā, Itālijā un Luksemburgā. 2014. gadā ierakstu nama NAXOS izdotais Darjī Mijo operas Eshila Orests (L'Orestie d'Eschyle) ieraksts, kur Rodžers piedalījies kā kormeistars, ieguva "Grammy" nomināciju " Labākais operas ieskaņojums".
2. septembrī Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla programmā notiks Latviešu garīgās mūzikas koncerts Dagdas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā plkst. 18.00, kurā piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris "Latvija".
Festivāla noslēguma koncerts izskanēs 7. septembrī Rīgas Domā plkst. 20.00 Valsts Akadēmiskajam korim "Latvija" sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta un festivāla mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā vadībā, atskaņojot Maikla Tipeta oratoriju "Mūsu laika bērns" "A Child of Our Time".
Garīgās mūzikas festivāla aizsākumi meklējami 1998. gadā, kad Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" pirmo reizi organizēja festivālu, kura mērķis bija Rīgas kultūras dzīves bagātināšana un sabiedrības garīgā līmeņa atjaunošana. Garīgās mūzikas festivāls ieviesa žanrisku dažādību festivālu kustībā Latvijā, galveno uzmanību pievēršot vokāli instrumentālu darbu atskaņošanai un a cappella muzicēšanai.
Biļetes uz koncertiem nopērkams "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
