Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla noslēguma koncertā, kas 7. septembrī pulksten 20.00 notiks Rīgas Domā, gaidāms pirmatskaņojums Baltijā – Maikla Tipeta opuss "Mūsu laika bērns". Koncertā piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Māra Sirmā vadībā, solisti Ieva Šļubovska-Kancēviča, Ieva Parša, Olivers Kūsiks, Rihards Mačanovskis un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, portālu "Delfi" informē pasākuma rīkotāji.
Maikls Tipets bija savdabīga personība, kuru līdz ar Bendžaminu Britenu uzskatīja par vienu no ievērojamākajiem 20. gadsimta britu komponistiem. Tipeta daiļradi var uzlūkot par individualizētu neoklasicismu, kur kompozīcijas atspoguļo Tipeta personīgo nostāju par filozofiskiem un sociāliem jautājumiem. Viņš mūzikā bija ciešā sasaistē ar savu laikmetu, dziļi apzinoties to traģiskumu, bet kā mākslinieks palika uzticīgs optimistiska humānisma vēstij. Viņš bija dzejnieks, sapņotājs, skaņrades meistars, kā arī dedzīgs pacifists, kas spēja iedzīvināt vīzijas par pagātnes, tagadnes un nākotnes vienotību tikai sev raksturīgā izteiksmīgumā.
Oratorija "Mūsu laika bērns" ir piesātināts un saturiski spēcīgs stāsts par nacistu režīma īstenotajām represijām caur ebreju bērna acīm. Komponista mērķis bija sacerēt muzikālu protestu, izaicinot vienaldzīgo un apātisko politisko varu. Oratorijas libretā ir gan dzejai līdzīgas meditācijas par gadsimta vidus krīzi, gan pestīšanu sološi fragmenti ar spiričuelu dziedājumiem.
Oratorija ir rakstīta arī kā paša komponista pārdomas par tumsas un gaismas eksistenci katrā cilvēkā, par visām pasaules mātēm un bērniem, un par individuālu un kolektīvu atdzimšanu.
Garīgās mūzikas festivāls ir viens no gaidītākajiem muzikālajiem notikumiem Latvijā, kur skan latviešu autoru pirmatskaņojumi, lielformu žanru klasika un Latvijā neatskaņoti izcili šī žanra paraugi, kora a cappella darbu koncertprogrammas ar viesdiriģentiem no visas pasaules, kā arī autorkoncerti, kas veltīti izciliem mūsdienu komponistiem, lielākoties ar pašu skaņražu klātbūtni. Festivāla centrālā ass ir koris "Latvija", ap kuru koncertos mainās gan solisti, gan diriģenti, gan orķestri. Festivāla aizsākumi meklējami 1998. gada augustā, kad tika rīkots pirmais festivāls, izvirzot uzdevumu piedāvāt plašu sakrālās mūzikas spektru un aicināt latviešu komponistus rakstīt skaņdarbus ar garīgu tematiku.
Biļetes uz koncertu var iegādāties "Biļešu paradīze" kasēs un internetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!