Piektdien, 22. septembrī, Lielajā ģildē kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" atklās 12. koncertsezonu. Koncertā diriģenta Normunda Šnē vadībā izskanēs viens no spožākajiem koncertžanra darbiem mūzikas vēsturē - Fēliksa Mendelszona vijolkoncerts, kā arī austriešu klasiķa Jozefa Haidna Parīzes simfonija. Īpaši sezonas atklāšanai savu jaunāko skaņdarbu "Euphoria" prezentēs komponists Andris Dzenītis.
Kā portālu "Delfi" informē pasākuma rīkotāji, uzsākot 12. sezonu, orķestris un tā mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē neatkāpjas no iedibinātās koncertprogrammu veidošanas tradīcijas un klausītājiem piedāvā aizraujošu un daudzkrāsainu muzikālo ceļojumu no baroka laikmeta līdz mūsdienām.
Lielajā ģildē izskanēs viens no pasaules muzikālās literatūras spilgtākajiem šedevriem – vācu agrīnā romantikas laikmeta komponista Fēliksa Mendelszona koncerts vijolei un orķestrim mi minorā. Galvenā loma šajā notikumā ierādīta vijolniekam Vadimam Gluzmanam, kurš ir viens no ievērojamā vijolspēles pedagoga Romāna Šnē audzēkņiem. Dzimis Ukrainā, bērnību pavadījis Rīgā, Gluzmans 1990. gadā pārcēlās uz dzīvi Izraēlā. Regulāri redzams uz prominentākajām pasaules koncertzāļu skatuvēm un sadarbojas ar izcilākajiem orķestriem.
"Sinfonietta Rīga" atklāšanas koncertā neiztikt arī bez austrieša Jozefa Haidna. Šajā reizē rīdznieku vērtējumam tiks nodota viena no viņa Parīzes perioda simfonijām, kuras kopskaitā ir sešas, radītas laika periodā no 1785. līdz 1786. gadam pēc īpaša "Concert de la Loge Olympique"" orķestra muzikālā direktora, ševaljē de Senžorža (Chevalier de Saint-Georges) un Oņjī grāfa pasūtījuma.
Īpaša uzmanība koncertprogrammā veltīta savulaik Mendelszona no jauna uzjundītajam Johana Sebastiana Baha kultam, "Sinfonietta Rīga" mūziķiem atskaņojot Saksijas meistara koncertu divām vijolēm re minorā. Šoreiz uz Lielās ģildes skatuves Vadims Gluzmans aicinās vēl kādu pedagoga Romāna Šnē audzēkni – Annu Smilgu, realizējot senu sapni par divu paaudžu Romāna Šnē audzēkņu radošo sadarbību.
Savukārt latviešu daiļradi pārstāvēs Andris Dzenītis, kura nule tapušais opuss kamerorķestrim "Euphoria" veltīts komponistam Pēterim Plakidim. Raksturojot jaundarbu, Latvijas Radio programmā "Klasika", Dzenītis pauž: "Darbs ir enerģētiski trauksmains, un bieži vien šāda mūzika rosina kustību uz priekšu - īpaši, ja nav jādomā par konceptuāliem dziļumiem, smagu saturu, kā tas ir ar maniem citiem darbiem. Darba procesu tas ātri dzen uz priekšu. Taču nebūt negribu teikt, ka straujais temps kaut kādā ziņā nozīmētu paviršāku darbu vai haltūru - nē, absolūti nē! Vienkārši ir sajūta, ka ļoti gribas tādu uzrakstīt."
Biļetes uz koncertu pieejamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!